Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

20. septembrī teatra trupa “Kvadrifrons” pīduovuoja pyrmū ituos sezonys jaunīstudiejumu – Juoņa Krūņa (Jāņa Kroņa) monoizruodi “Apjukušais bārns”. Tamā Juoņa personeigais stuosts sasavyn ar myusu dīnu latgalīša identitatis izzynuošonu. Tyvuokuos izruodis Reigā niu gaidomys novembra suokuos, tok rodūšuo komanda tur lelu nūceju, ka iz prīšku saīs tū paruodeit ari Latgolā. Saruna ar Juoni itūreiz gondreiž tikai i vīneigi par izruodi.

Ruodīs, ka pyrmūreiz publiski par izruodis ideju pastuosteji pārņ forumā “Vierzeiba”, kur runuoji par sovu 30 minutu volūdys krizi, kurys rezultatā pījiemi vairuokus lāmumus. Tūs vydā beja ari suokt runuot ar meitom latgaliski i sataiseit izruodi latgaliski. Voi “Apjukušais bārns” atspīgeļoj tū suokuma ideju, voi ari izruode golā saguojuse par nazkū cytu?

Pošā suokumā es pat meklieju kaidu materialu, kas jau byutu, bet saprotu, ka taida, kū maņ grybātūs, nav. Tod saprotu, ka eistineibā jau vīnkuorši juorunoj par tū, kas pošam ir svareigs. Varbyut suokumā fokuss beja par tū, kaids ir 21. godu symta latgalīts, bet, suocūt struoduot pi tuo, mes saprotom, ka eisti tai laikam nabyus i gols golā tys taipat atsagrīž pi mane. Tys stuosts it kai ir par tū, kas ir latgalīts, bet eistineibā tys jau ir par munu nazkaidu īškejū nadrūšeibu – kas ir latgalīts? Voi es asu latgalīts?

Bet tai jau laikam nareši ir, ka, veidojūt originaldramaturgeju, i vēļ ar dokumentaruo teatra paleidzeibu, tys fokuss var nūsavierzeit. Koč i mums ir dokumentarais pamats, ar Juoni (Golubovu, izruodis dramaturgu – L. M.) asam vysā daudzi pīlykuši i sovys dūmys kluotyn, i maisejuši, jaukuši pādus, lai naatpazeitu myusu intervejamūs. Tys ir taids mikslis storp dokumentarū i klasiskū dramaturgeju.

Taišni ari dūmuoju – cik tī ir dokumentaruo, cik – fikcejis? Recenzejā portalā Kroders.lv Ilze Kļaviņa nūsaukuse cylvākus, kurūs izruodis tālūs atpazynuse. Maņ verūtīs ari šaļtim beja sajiuta, ka zynu itū cylvāku, bet tod pieški izskanēja kaids fakts, kas jam naatbylst. Dūmuoju – speciali nazkas pamaineits, lai jauktu pādus, voi kūpā samiksāti vairuoki cylvāki?

Tī ir speciali jaukti pādi. Partū ka Latveja ir moza, Latgola ir vēļ mozuoka, bet taidu kulturys cylvāku, kurus vaira voi mozuok pazeist vysā Latgolā, ir pavysam moz. Mes vysā daudzi ari interviejom cylvākus, kuri apsagrūza kulturys laukā. Bet fokusgrupuos otkon beja cylvāki, kuri nav pazeistami.

Tys ir partū, lai piec izruodis pi jūs navarātu pīīt i komentēt, ka jis nazkū pasacejs Krūņa izruodē. Mes jūs speciali anonimiziejom i jaucem pādus, lai myusu dorba deļ jim nabyutu koč kaidys rebis, ka es tai nadūmoju voi nazkai tai. Gūdeiguok ruodejuos samaiseit tū vysu.

Reizem leidzeiga veida izruodem ir vysā publiskys izpietis process – teik publicātys biļdis, ka nazkur bejuši. Vīneiguo vīta, kur par jums varēja izzynuot nu molys, beja Upīte, kur pat tyka publicāta afiša ar aicynuojumu iz sasatikšonu.

Bejom jau ari vēļ šur tur. Bet Upītē mes kai interviejom Andri (Slišānu, Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” vadeituoju – L. M.), tai ari beja fokusgrupa. Andris jau ir taids aktivs socialūs medeju lītuotuojs, jis ari zyna, kai vajag vysu laiku tū algoritmu darbynuot. Bet vyspuor mes nazkai tai pa klusū apbraukuojom apleik i nūinterviejom.

“Jius” nūzeimoj tevi i Juoni Golubovu?

Jā, mes divatā braucem. Klāvs (Mellis, izruodis režisors – L. M.) pīsaslēdze jau vāluok.

Kai suocēs tova i Juoņa Golubova sadarbeiba?

Es vīnu “bolūdi” nūmaineju pret ūtru. (Smaida.) Suokumā beju dūmuojs, ka izruodis dramaturgs byus Juoņs Bolūds (Jānis Balodis), mes jau bejom sasatykuši, pa drupeitei suokuši dūmuot, kas tys byus. Bet tod jis saprota, ka jam puoruok daudz laika juoveļtej doktoranturys dorbam, nagribēja byut pa pusei tī i tī i pasaceja, ka navarēs obejis lītys apvīnuot. Praseju, varbyut jis var īsaceit kū cytu. Juoņs Bolūds saceja, ka jaunajā dramaturgu kursā, kuram jis pasnēdze, ir Juoņs Golubovs, ar kurū es tod ari sasatyku.

Gribieju, lai dramaturgam ir koč kaida saisteiba ar Latgolu. Juoņs Bolūds vysu myužu ir dzeivuojs Reigā, bet muna vacmuote i juo vacmuote beja muoseicys. Es principā jū saucu par bruolānu, koč cytur Latvejā jū drūši viņ nasauktu par bruolānu. (Smaida.) Zynu, ka jam ir koč kaida saprasšona par Latgolu. Bet Juoņs Golubovs otkon ir ludzuonīts.

Jius ar Juoni Golubovu byuteibā jau asat diveju atškireigu paaudžu puorstuovi. Voi tys jiusu sadarbeibā beja jiutams? Maņ kai cylvākam, kurs vacuma ziņā ir gondreiž jums obejim pa vydu, bet vystik vaira iz tovu pusi, beja vīglai asociētīs ar bierneibys atmiņom i daudzi kū cytu izruodē izskaniejušū. Juoņam jau otkon varātu byut drupeit atškireigs skots iz tū vysu.

Mes suokumā vysā daudzi runuojom sovā vydā, tai saceit, interviejom vīns ūtru. Skaidrys, ka ir atškireibys, pīmāram, laika ziņā – spēlis voi kū esi darejs bierneibā. Juoņs jau ir 2000. godu bārns. Bet tai – lelūs viļcīņūs i mozūs tramvajūs – nabeja baigūs atškireibu. Tuos, kas beja, ari vaira saisteitys ar kotra pīredzi – kai jis ir izaudzs, kai juo saimē runuoja voi narunuoja latgaliski, kai beja maņ? Bet tuos jau ir individualuos pīredzis, nadūmoju, ka tuos ir paaudžu atškireibys.

Juoņam ir cīši forša eipašeiba, ka jis tūs vaicuojumus ari pa eistam aizdūd. Jis nav kai taids profesionaļs, kurs vysu laiku nazkū intervej, jam vyss interesej. Jis nav lels runuotuojs par sevi, i šaļtim maņ beja sajiuta, ka Juoņs mani intervej, bet piec laika saprotu, ka tai nav, jis vīnkuorši interesejās par munu redzīni. Kod braucem divatā intervēt, es nūdevu tūs grūžus juo rūkuos, partū ka naasu tū vuicejīs, nav maņ ari taidys pīredzis. Bet Juoņam studeju laikā beja kai taidi aizdavumi, tai jī ari brauce intervēt ļauds, partū es tikai īvadeju sarunu, bet tod nūdevu grūžus juo rūkuos.

Izruodis rodūšajā komandā ir seši cylvāki, bet tuos aprokstūs jius naasat sadaleiti pa pozicejom. Tys vaira beja taids kūpradis process?

“Kvadrifronā” mes jau vyspuor vysā daudzi rodom kūpā. Es dūmoju, ka koč kaids īdalejums ir vajadzeigs, lai kotram ir sovys zonys, kur dorbuotīs. Bet mes cyts cytā īsaklausom. Lai nabyutu “es tī vaira”, “es tī mozuok” i tt., ir vīnkuorši rodūšuo komanda. Maņ nav ībyldumu pret tū.

Es zynu, ka Klāvs [Mellis] ir režisors, i jam ari palīk vaira voi mozuok tys gola lāmums, kas iz skotivis byus, bet tamā pošā šaļtī es varu ar jū kai leidzeigs ar leidzeigu runuot, na kai akters pret režisoru, Juoņs [Golubovs] taipat i cyti. Ka tys ruodīs jiedzeigs īsacejums, tys teik jimts vārā.

Kas tod ir puorejūs komandys dalinīku pamatatbiļdeibys?

Elīna [Pērkone] atbiļd par kostimim, Valters [Karlsons] par gaismom, bet Alekss [Lisovs] paleidzēja pi skanis, tī vys pamatu jau beja salics Klāvs. Ar cereibu, ka mes ar izruodi varātu nūbraukt ari da Latgolai, kai skaņu, tai gaismu raudzejom taiseit tai, lai tū byutu piec īspiejis kompaktuot i vīgļuok aizvest.

I scenografeju ari veiduoja Klāvs?

Klāvs izdūmuoja, Reinis Boters izveiduoja.

Piec intervejis raidejumā “Kolnasāta” saprūtu, ka skaidreibys par izruodis vesšonu iz Latgolu jums vys vēļ nav.

Vēļ nav, bet taišni ar Anci (Strazdu – izruodis “Apjukušais bārns” producenti i “Kvadrifrona” aktrisi – L. M.) piec pymizruodis runuojom, ka juorauga pošim pīraksteit projektu, juosaver, varbyut kaids nu Latgolys var pīraksteit. Dūmoju, ka mes nūteikti nūbrauksim, vaicuojums – kod i kaidā veidā? Bet interese ir. Beja vaicuojums, voi iz Ludzu varātu atvest, ar Andri [Slišānu] runuojom, ka nūteikti juobrauc da Upītei. Dūmoju, ka da Leivuona, Daugovpiļs, Rēzeknei vajadzātu nūbraukt, bet vyss atsadur pret naudu. Tok niu mes saprassim tū tāmi, cik tys izmoksoj, i varim raksteit projektu voi kū taidu.

Leivuons i Daugovpiļs ari ir vītys, kur jius bejot?

Jā, Leivuonā mums beja fokusgrupa, bet Daugovpilī “vīns pret vīns” intervejis.

Pošai dūmojūt par izruodi i dzieržūt ari pyrmuos atsauksmis par tū, ruodīs, ka tei ir cīši veiksmeigai sataiseita, deļtuo ka kotrys cylvāks tamā var atrast nazkū sev. Tuos var byut ari vysā atškireigys lītys – nostalgeja, bierneibys atminis, puordūmys par identitati, vaicuojums par drūšeibu i tt. Voi apzynuotai raudzeits uzrunuot piec īspiejis leluoku auditoreju?

Nasaceitu, ka apzynuotai, bet mes dūmuojom par tū, ka izruode pamatā tiks spālāta Reigā i mes drupeit riskejam ar tū, ka tei ir latgaliski. Voi spēsim tū puordūt? Bet ir jau tuos lītys, kas uzrunoj vysus. It kai leluokū daļu izruodis es runoju latgaliski i par latgalīti, bet tī blokus vysu laiku ir lītys, kas ir naatkareigi nu volūdys – vyspuorciļvieciskuos lītys. Vysmoz nu munys pusis tys nav cīši apzynuotai, bet, ka tu raugi nazkū gūdeigai stuosteit par sevi, tod drūši viņ tai vīnkuorši saīt.

Pīmāram, Juoņs pīraksteja vīnu draftu, mes ar Klāvu pasavērem i sacejom: “Juoņ, tī vajadzātu drupeit tai puorraksteit.” Juoņs pīraksteja ūtru draftu, mes sasatykom, saprotom tys i tys ir, bet tī vēļ nazkuo vajag. Vysā mieginuojumu procesa laikā mes nazkū pīrakstejom, puorrakstejom voi nūjēmem. Klāvs jau vysu maņ nastuosteis, bet pīļaunu, ka jis ar sovu režisora i ari dramaturga koč kaidu smedzini varbyut apzynuotai voi naapzynuotai ir iz tū pusi pabeidejs.

Klāvam jau varbyut ari beja taids saleidzynojūšais skots nu molys.

Partū es ari vysur soku, ka maņ ir prīca, ka Klāvs pīkryta, lai ir tys skots nu molys, lai mes ar Juoni naaizītu taidā sentimentā par Latgolu. Koč ari tys, prūtams, ari ir izruodē, bet, lai nav tai, ka mes īkreitam vīnā gruovī i navarim nu tuo izbraukt uorā. Klāvs myus tai ari pa ceļa vydu ir nūveds.

Dzierdieju vīnu atsauksmi par “Apjukušū bārnu”, kas maņ pošai lyka daudz dūmuot, deļtuo gribiejuos pasadaleit. Ir kam izruodē datryuka leluoka Latgolys konservativuos dūmuošonys atspīgeļuojuma, kas tī izaugušim cylvākim, kas tamā konservativajā “kasteitē” eisti naītylpst, papyldus tam, ka jī, ari vaira nadzeivojūt Latgolā, sevi skaita par latgalīšim i runoj latgaliski, vystik identitatei dalykuse ari traumatisku pīskaņu. Prūtams, saprūtu, ka tys nav tovs stuosts.

Jā, tī ir tei līta, ka es varu vaira voi mozuok runuot par sovu stuostu. Bet par tū konservativū… (Padūmoj.) Tys ir taids lobs vaicuojums. Es pat nadūmoju par izruodi, bet vyspuor. Latgola varbyut ir drupeit konservativuoka nakai puorejuo Latveja, bet es nasaceitu, ka cīši daudzi. Es jau dzeivoju sovā liberalajā burbulī i izjiutu tū tikai tik daudz, cik sekoju tam, kas nūteik Latvejā. Es drūši viņ navarātu runuot, kai Latgolā izaugušam cylvākam, kurs nav tik konservativu vierteibu pīkritiejs, atrast sovu burbuli. Ka izadūd atrast, tys ir forši, bet es nazynu, voi izadūd. Maņ gryuši pasaceit. Naasu par tū dūmuojs, ka gūdeigi.

Pīļaunu, ka varbyut problema taišni ir tymā, ka skateituojs, zynūt tovu vysā liberalū personeibu, gaideja nazkū taidu ari izruodē.

Jā, bet itūreiz, lai ari drupeit pīsaduram tam ar šyunapraidis vaicuojumu, mes raudzejom iztikt bez politiskuo. Iztikt ari bez viesturyskuo, bez tuo, kas teik cyluots kotrā kongresā, pīmāram, Latgola pīsavīnuoja voi apsavīnuoja, latgalīši ir voi nav apbīžuoti, dreikst voi nadreikst latgaliski runuot Reigā. Tuos ir lītys, par kū es ari pats runoju na tikai ar latgalīšim, bet ari stuostu reidzinīkim, bet maņ ruodīs, ka par tū ir vysā daudzi runuots i es nikuo jauna navarātu pasaceit. Itūreiz iztykom bez tuo, bet varbyut vēļ piec laika juotaisa izruode jau ar politiskū redzīni?

Reizem jau tei latgalīšu komunikaceja, aizstuovūt sovys tīseibys, nu puorejūs latvīšu pusis teik nūlaseita pat kai agresiva, jī nasaprūt, kas teik puormasts, i dialogs nasaveidoj. Deļtuo ruodīs, ka syltuo intonaceja, kas vynās cauri vysai izruodei, varātu byut taišni cīši loba.

Par tū syltū, jā. Vysys gaismys izruodē ir supersyltys. Mes apzynuotai guojom iz syltū. Partū ka es asu dusmeigs vysu laiku, komentejūt politiku i vysu puorejū. Maņ varbyut itamā reizē vīnkuorši navajag byut dusmeigam.

Pastuosteišu ari par sovom gaidom. Kod izzynuoju, ka byus itaida izruode, gaideju nazkū leidzeigu “Kvadrifrona” izruodei par lībīšim “Nēmiz pǟl!”, kurā ari tu pīsadaleji, voi ari Juoņa Bolūža īstudiejumam “Lībiešu dzīve”. Tod nūsavieru pyrmū izruodis reklamys video i nūsabeidu, ka tys byus vaira stendaps. Ūtrais reklamys video mani otkon drupeit nūmīrynuoja. I labi, ka munys gaidys tyka pajauktys, deļtuo ka beiguos “Apjukušais bārns” beja vēļ nazkas cyts. Pa munam, humors i pošironeja varbyut šaļtim drupeit tyvuojuos rūbežam, vystik veiksmeigai palyka eistajā pusē.

Vīns gruovs ir, ka mes varim aizīt stendapā voi jūkūs, kur vēļ vaira ībrauktu stereotipūs voi pat na stereotipūs, bet klasiskajuos lītuos, kū par latgalīšim dūmoj. Ūtrys – ka mes sataisom pietejumu, kai ir. Bet, kod es sasatyku ar Juoni, jam saceju, ka namuoku izstuosteit, kas tys varātu byut, bet sajiutu ziņā maņ gribīs, ka tys ir gona gūdeigs, varbyut kaidā šaļtī tys var byut ari smeļdzeigs, bet maņ gribīs vystik gaiši i ar taidu humora davu. Maņ vīnkuorši beja sajiuta, ka taidai tai izruodei juobyut. Nazynu, voi ir saguojs, bet iz tū pusi.

Kotrai izruodei ir sova vīta. Maņ vīnkuorši gribiejuos taidu klasisku, vaira voi mozuok linearu stuostu – gona interesantu, bet na taidu tjap ļap “kotletnīku” – sataiseit.

Piec “Apjukušuo bārna” beja taida sylta i loba sajiuta – ka runoj ari par maņ svareigom lītom i taida naasu vīna.

Nagrybu pastuosteit vysu, kas izruodē ir, bet reizem mums vīnkuorši vajag beigt šausteit sevi, voi es pareizi runoju latgaliski, asu voi naasu rikteigais latgalīts, bet vīnkuorši byut. Jau tod, kod ar Juoni Bolūdi suocem runuot, jis pasaceja saleidzynuojumu, kas maņ vysu laiku palyka nazkur smedziņūs. Ir cylvāki, kurim latgaliskais ir kai iudiņs, tys vīnkuorši ir apleik. Sovpus es asu Pīreigā, Reigā, naasu eisti Latgolā, tys maņ nav tik pošsaprūtams, partū maņ vajag tū vysu laiku raudzeit sev pīruodeit. Bet, kū es sev varu pīruodeit? Byus – byus, nabyus – nabyus. Tys laikam ari ir par tū, ka ir vīnkuorši juosaļaun.

Voi monoizruode tev akteriski nūzeimoj nazkū eipašu?

Nu praktiskuos pusis – mums nav daudz akteru, kas runuotu latgaliski. Ar tim, kas ir, ari juosaskaņoj grafiki, kas vysod ir gryuši. Jau nu suokuma maņ ari beja dūma, ka grybātūs nūbraukt da Latgolai. Tī otkon byutu izmoksys i grafiki.

Bet na nu praktiskuos pusis, maņ vīnkuorši gribiejuos izstuosteit sovu stuostu. Laikam tū ir vīgļuok izdareit itaidā veidā – napuormudrejūt.

Tei nav pyrmuo reize, kod izruodēs stuosti pats par sevi. Vystik, cik gryuši voi vīgli ir nu skotivis gūdeigi daleitīs sovā pīredzē, bet paraleli ari nazkū tāluot?

Mes, akteri, jau asam baigī viļtnīki. Mes stuostom, ka atsakailynojam iz skotivis, bet tamā pošā šaļtī mes jau kontrolejam, kū pastuostom. Ar tom lītom, ar kurom mes naasam piļneigi gotovi daleitīs, mes, vysutycamuok, ari nasadaleisim.

Nasaceišu, ka tys ari ir supervīglai, deļtuo ka atsakailynuošona jau drupeit ari ir – tuos lītys piļneigi svešim ļaudim stuosteit. Bet nasaceišu, ka tys ir ari taids apgryutynuojums, ka šudiņ atīmu, verūs, ka piec diveju ar pusi stuņžu ir izruode, i maņ ir juosasagatavej pastuosteit par sevi. Maņ ruodīs, ka akterim pateik drupeit padramatizēt, cik gryuši tys vyss ir. Es saceitu, ka tys ir normali – vīns veids, kai eksistēt iz skotivis. Ir klasiskuo dramaturgeja, bet ir ari taids gūdeigais stuosts, kas ir cyts veids. Kotrā ir sovys gryuteibys i sovi plusi.

Teatra kritike Henrieta Verhoustinska iz reizis piec izruodis beja publicējuse sovys puordūmys video formatā. Jei vylka zynomys paralelis storp “Apjukušū bārnu” i cytu “Kvadrifrona” monoizruodi – Reiņa Botera “Viltvārdi”. Tam, ka obeji ir gūdeigi aktera stuosti par jim personeigu suopi, ari maņ grybātūs pīkrist. Tova problema, īspiejams, ir leluoka mārūga, vystik nasabreinuotu, ka kaids īsadūmuotu puormest tū pošu, kū kritiki, pa manim, na eisti pamatuotai puormete Reinim, – ka pasaulī ir daudzi leluokys problemys, kū rysynuot.

Tai, prūtams, var byut. Bet, kod mes veramēs, ka bārns raud… Pīmāram, muna jaunuokuo meita nagrib viļkt biksis, partū ka jei navar pījimt, ka ir rudiņs, bet grib viļkt tikai kleitys. Ir škandals, bet tuos osorys i suopis jau nav nazkaidys muoksleigys, tuos ir eistys. Tamā pošā šaļtī maņ tuos ir itaidys. Prūtams, Zelenskim ir vēļ desmit reižu cytaižuoka suope i problemys. Bet tuos problemys jau vīna ūtru naizslādz. Reizem, pa munam, ir vārts parunuot ari par taidu personeigu lītu.

Tys ir tai, kai myusu paaudzei puormest, ka nazynam, kai beja augt padūmu laikūs. Jā, es nazynu, bet maņ drūši viņ pusaudžu godūs beja taida poša nadrūšeiba kai tam, kurs auga padūmu laikūs voi audzs tagad, 2000. godūs. Vysi īt cauri koč kaidom suopem, problemom i izaicynuojumim, vīnkuorši laikmats nūsoka nazkū cytu i ari problemys vierīņs ir cyts.

Mani kai skateituoju bīži viņ gūdeigys i personeigys izruodis uzrunoj vaira nakai taidys, kur ir precizi nūstruoduota forma, bet emocionali ar tom navaru sasaslēgt.

Ka var runuot, parkū nā? Ka tev tys ir svareigai, tod runoj. Ka sataisi izruodi par tematu, kas vysim ruodīs aktuali, bet tev pošam tys nainteresej, tys ir švakuok, nakai runuot par tematu, kurs tev interesej, bet nav vysim aktuals. Tū dūmoju gūdeiguma ziņā pret sevi i pret skateituoju. Maņ ruodīs, ka reizem tū jau var just – aizej iz izruodi i rūnās vaicuojums – deļkuo tū īstudēja? Tū, ka režisoram, idejis autoram tys ir svareigi, var just.

Vēļ gribieju pavaicuot par “Apjukušuo bārna” skaņu celeņu, kas ir cīši lobs. Vystik reizē ruodīs, ka tys ari prosa zynomu kulturys kodu puorzynuošonu, kab nadūmuotu, ka jius poši asat zynomom dzīsmem jaunus vuordus izdūmuojuši.

Suokumā beja tai, ka Klāvs, kurs kasdīnā latgalīšu muzyku nasaklausa, saceja, lai mes jam vysu syutom. Jis ari pats koč kū meklēja. Ka gūdeigi, es beju aizmierss nūsyuteit “Latgalīts Reigā brauc”. Klāvs beja pasiediejs, padūmuojs i saceja, ka juosuoc ar nazkū taidu. Tī jau cīši sasasauc tys “Englishman in New York” (Stinga dzīsme, kurū nazkod apvīneiba “MMD” puorveiduoja par “Latgalīts Reigā brauc” – L. M.), ka tu nasajiut sovā vītā, i “Latgalīts Reigā brauc” ari par tū pošu, a tagad ir reidzinīks, kurs brauc da Latgolai i nazyna, voi ir sovā vītā. Juosoka paļdis Klāvam, ka jis cīši smuki muok salikt, mes ar Juoni tikai syutejom vysaiduoku materialu.

Kod pyrmuos reizis klausejūs grupys “Rupuči” dzīsmi “Vīna poša”, dūmuoju, kū maņ tei atguodynoj. Tod atguoduoju par Grebenščikova dzīsmi (grupys “Aquarium” dzīsmi “Stakani” – L. M.), kam pamatā ir īru dzīsme (“Some say the devil is dead” – L. M.). Tī ari ir atsauču atsaucis. Pīļaunu, ka Klāvs gon tū beja pīfiksiejs. Deļtuo ka tī saīt tys “dubultais dybyns” vysu laiku – par multikulturalū Latgolu, kur sasakausej daudzys lītys. “Muote ar viedri” ari ir [Adriana] Kukuvasa melodeja (dzīsme “Atgriežoties”, kas lobuok zynoma kai “Māte no akas ūdeni nes” – L. M.) i “MMD” izpiļdejums ar jaunim vuordim. Juopaprosa Klāvam, voi jis tū ir apzynuotai voi naapzynuotai izdarejs.

Izruodē skaņ ari DJ Guntix bolss. Kai jius jū dabuojot?

Papraseju Kristapam Rasimam kontaktus, zynuoju, ka jam ir. DJ Guntix piļneigi bez kaidu problemu pīkryta. Lels paļdis jam par tū! DJ Guntix vaira ir pat paaudzis, na latgalīšu līta, iz reizis zālē var just, kuri jū atpazeist.

Tu stabili esi tei paaudze, kas jū zyna. Voi ari ūtrys Juoņs zynuoja?

Zynuoja. Bet es DJ Guntix zynuoju nu DC++ (nazkod cīši populara failu apmainis programa  – L. M.), bet Juoņs jau nu YouTube.

Voi “Kvadrifronam” varātu byut vēļ kaida izruode latgaliski?

Tagad, iz reizis, nūteikti nā. Bet ar laiku, ka itei labi aizīs, ka dabuosim sovu skateituoju, parkū nā. Drūši viņ juopagaida, kod byus, kū saceit. Taiseit taiseišonys piec byutu glupai. Tys byutu taids… Lai pīdūd maņ, bet pyrma daudzu godu Nacionalajā teatrī aizguoja “Latgola.lv”, kur jau varēja streidētīs par kvalitati i vysu puorejū, par latgalīšu uztveri. Bet, kod taids teirais money grab (vīgla naudys peļneišona – angļu vol.) “Latgola.lv 2”… Voi vajadzēja?

Voi izruodei latgaliski obligati juobyut par Latgolu?

Reigā drūši viņ, jā. Es vīnkuorši zynu, ka ekonomika i marketings ir napīlyudzami. Lai ari cik daudzi latgalīšu byutu Reigā, mes jūs vysus nasasnēgsim. Leluoka īspieja, ka izruode, kas nav saisteita ar Latgolu, vystik byus latvyski. Lai kai maņ grybātūs, es vīnkuorši zynu realitati. Ka viņ tu nataisi nazkaidu balaganu, bet taidu taiseit maņ nasagrib.

---