Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

12. septembrī nu 20 stuņžu da pušnakšu Daugovpilī nūtiks Reigys īlys svātki “Vīna īla, daudz stuostu”, informej pasuokuma organizatori. Reigys īla četru stuņžu garumā puortaps dzeivā muokslys i kulturys telpā, aicynojūt daugovpilīšus i piļsātys gostus laistīs ceļuojumā cauri muzykai, vizualajai muokslai, rodūšumam i Latgolys kulturys stuostim.

Ituo gods svātku centraluo metafora ir pērle, partū sevkurs svātku apmaklātuojs aicynuots byut par pērļu maklātuoju – īvāruot, saredzēt i atkluot. Kotrai svātku “pērlei” byus sovs stuosts. Vīnā vītā tū varēs saklauseit muzykā, cytā – īraudzeit vizualajā muokslā voi dejā, vēļ cytā – īpazeit amatnīceibys tradicejis i tūs myusdīneigu interpretaceju. Vysys kūpā tuos veiduos vīnuotu stuostu par Daugovpiļs i Latgolys kulturys daudzveideibu, savīnojūt tradicionaluos vierteibys ar myusu dīnu muokslu i jaunradi.

“Reigys īlys svātki nav tik pasuokums, kas iz puora stuņžu pīpylda īlu ar muzyku i cylvākim. Tys ir veids, kai mes poši sev nu jauna atkluojam sovu piļsātu – tuos viesturi, cylvākus, kulturu i rodūšū potencialu. Itūgod ar pērlis metaforu gribim aicynuot nasasteigt, pasavērt apleik i īvāruot tuos vierteibys, kas kasdīnā var palikt naīvāruotys. Kotra atrostuo pērle ir daļa nu kūpeiguo Daugovpiļs stuosta,” soka svātku reikuotuoji.

Svātku muzykalajā programā pīsadaleis Daugovpiļs folkmetala grupa “Varang Nord”, kas nu 2014. gods izdavuse četrus pylna izmāra studejis albumus i divejus mozalbumus, kai ari Daugovpiļs rokgrupa “Dabasu Durovys” – vīna nu pyrmūs grupu, kas rokmuzyku izpylda latgalīšu volūdā. Svātkūs gasteis tradicionaluos klezmermuzykys ansamblis “Latgales klezmeri” nu Rēzeknis, sovutīs DJ Gatis nūdrūšynuos muzykalū nūformiejumu vysaiduos svātku nūtikšonys vītuos.

Reigys īlys svātku eipašū jutūni i stuostu veiduos ari arhitektura i gaismys. Kuormu izgaismuošona i muokslinīcyskī rysynuojumi paleidzēs īlu puorvērst vīnuotā svātku telpā i ļaus kasdīnā zynomajai piļsātvidei atsakluot jaunā veidā. Svātku rodūšuo komanda itūgod ir Māris Susejs, Līga Čible i Sergejs Vasiļjevs.

Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys īstuodis “Vienības nams” vadeituoja Diāna Soldāne nūruoda: “Reigys īlys svātki ir na tik kulturys pasuokums, tok ari piļsātys dialogs ar tuos dzeivuotuojim i gostim. Kotru godu puorsamej svātku stuosts i tuo muokslinīcyskais ītārps, tok namaineiga palīk golvonuo ideja – ar kulturys, muokslys, rodūšuma i kūpā byušonys paleidzeibu styprynuot Daugovpiļs identitati i pīdareibys sajiutu.”

Pyrmū reizi Reigys īlys svātki Daugovpilī nūtyka 20. godu symta 90. godu suokuos, tok 2014. godā itei tradiceja tyka atjaunuota. Nu tuo laika svātki palykuši par kasgadeju septembra nūtikšonu, kas izceļ Reigys īlys nūzeimi Daugovpiļs kulturys dzeivē. Reigys īla ir vierteiga piļsātvidis ainova i vīna nu pyrmūs guojieju īlu Latvejā.