Pasaver iz sovu draugu. I soki jam patīseibu.

Šudiņ otkol pīsacieļu par agru. Sabužynuoju motus, izskrieju leitā. Samynu peļčis, saskaiteju sūļus leidz posta kastei. Vēļ arviņ raugu aprast ar dzeivi, jau kaidus divdesmit divejus godus. Vēļ arviņ raugu aprast ar latgalīšu volūdu. Nasaīt. Par tū, ka par daudz navīnaldzeigū.

Braucu ar pierkstu pa karti, apsastuoju iz kolnim, kas apsnyguši ar myužeigū snīgu. Palīk solts, nūdrabu. Ar mani reizē nūdrab ustoba. Nūdrab sātys svieteiba, trauki šķind virtuvē, pakluojs puorsavītoj tyvuok sīnai, es leidza jam. Pīplūku pi greidys, mekleju putekļus, sasteigtuos sekuņdis, kod raugu dreižuok aprast ar dzeivi. Vīni vīneigi puormatumi bierst! Kai cements puori mugurkaulam tak gods piec goda. Atminis. Es narunoju par vacumu, bet gon par jaunumu.

Pīradynuos mani apmuoteiba. Ar kaktusim i vuškys vylnys pakluojim. Ar ekonomiskajom spuļdzeitem i blenderim ar treiskuoršim asmenim. Zvons pi durovom i draugi ir kluot. Cik labi tai aizamierst! Kai šyupelēs! Aizvaru acs i ni par kū nadūmoju.

Vēļ arviņ drab ustoba. Kaidys treis četrys ballis byus. Vysdreižuok, ka masku ballis. Kur vysi izalīk. Puorsagierb voi izagierb. Es sev bīži vaicoju. Ja reiz tuo laika vysod ir moz, deļkuo tod tuos duorguos stuņdis iztierēt spielem i maskom? Deļtuo jau ir draugi, kas atīt gostūs. Voi Tu jūs laid īškā? Voi soki jim patīseibu? Kūpā aprast ar dzeivi jautruok. Tod var sasavuiceit nu cytu klaidom. Na tikai nu sovom. Dīmžāļ voi par lami? Kurs zynuos pasceit?

Pīsaglaužu pi syltim radiatorim. Mīsai ari vajag syltuma. I kai vysod dzeru syltu čaju. Itūreiz ar madu. Par tū, ka kokls suop. Nu klusys klīgšonys ceiņā par patīseibu. Mada kars pret virusim, mikrobim i kioskim. Kas pylni tukšu dūmu. Nā, tī vaira nav dūmu pylni pogolmi, tī ir tukši pūri. Kur na vīnkuorši staiguot i aprast ar dzeivi, nu brist i krist. Bet taidi pūri vysod pa ceļam. Viņ prīca, ka pūrā dzērvinis aug. Sorkonys kai ar skuobekli boguots ašnis. Ar patīseibys skuobekli. Redz, kur citreiz sliepās patīseiba. Dzērvinēs.

I ka Tovs draugs gribēs kūrpu vītā nosuot pokovus. Naesi īcīteigs. Soki jam patīseibu – „Tu naesi zvārs, bet gon cylvāks. Uzaved kai cylvāks!”

_____

“Dūmu pylni pogolmi” ir apzinis plyusma. Maņ pateik, ka es varu izlikt tū, kas vydā, i varbyut kaids cylvāks munūs tekstūs kū atrass. Bīži rokstu par mīlesteibu, bīži par nalaimeigu mīlesteibu, tī vēļ ir taidi ezeiši i vysakas. Laura