Roksta autore: Indra Koroļonoka, portals lakuga.lv

Na reizi viņ ir dzierdāts redzīņs, ka bazneica Latgolā ir vīna nu tūs vītu, kur bārni i jaunīši kasdīnā var dzierdēt i vuiceitīs latgalīšu volūdu. Vystik juoaizadūmoj par tū, cik daudzi, bīži i voi vyspuor jaunuokuo paaudze lītoj latgalīšu volūdu religiskajā dzeivē. Kab tū nūskaidruotu, tyka apsavārts volūdys izmontuošonys aspekts diveju katuoļu dzeivē svareigu nūtikšonu kontekstā – Pyrmuos Svātuos Komunejis i Īstyprynuošonys sakramenta apvuiceibā.

Pyrmuo Svātuo Komuneja i Īstyprynuošonys sakraments ir vīnys nu pyrmūs nūzeimeiguokūs nūtikšonu cylvāka religiskajā dzeivē, deļtuo tuos vysubīžuok ir saisteiti taišni ar jaunuokū paaudzi – Pyrmū Svātū Komuneju vairumā gadejumu pījam 9 leidz 15 godu vacumā, bet Īstyprynuošonys sakramentu jau nadaudz leluokā vacuma diapazonā. Sakramentu apvuiceibys i Svātdīnis školys ir vysubīžuokī bazneicys i jaunuos paaudzis teišuos komunikacejis punkti. Deļtuo ir svareigi saprast, voi draudzēs bārni i jaunīši pījam itūs sakramentus, kai ari, kaida ir apvuiceibu kuorteiba i izmontuotuo volūda.

Kab vīgļuok saprostu rokstā apsavārtū vaicuojumu, vajadzeigs eiss skaidruojums par tū, kas tod vyspuor katuoļu ticeibā ir sakraments. Definiceja viestej, ka sakraments ir “dīvakolpuojuma darbeiba, kurā ar realu lītu starpnīceibu (iudini, maizi, veinu i c.) sajam Dīva žielesteibu.”[1] Katuoļu bazneicā pastuov septeni sakramenti: Kristeibys, Īstyprynuošonys, Euharistejis, Gondareišonys, Sliminīku, Ordinacejis i Lauleibys. Tūs vysus varātu īdaleit divejuos leluos kategorejuos – iniciacejis sakramentūs, kas paleidz ticeigajim sasnēgt jaunu statusu Bazneicā i ir pījamami tikai vīnreiz dzeivē, i kasdīnys sakramenti, kuri paleidz uzturēt ticeibys goru. Kai Pyrmuos Svātuos Komunejis, tai ari Īstyprynuošonys sakraments pīskaitoms pi iniciacejis sakramentu.

Seņuok sakramenti tyka uztvarti cīši nūpītni – kotra katuoļa pīnuokums beja tūs pījimt i ryupētīs, kab tūs vāluok sajam ari bārni i bārnu bārni. Tei beja obligata tradiceja sevkuram ticeigajam, vystik myusu dīnuos cylvāku attīksme pret tim ir byutiski puorsamejuse i cylvāki tūs pījam ratuok. Kab saprostu, kai dora myusu portala skaiteituoji, sovūs socialajūs medeju kontūs vaicuojom redzīni par Pyrmū Svātū Komuneju i Īstyprynuošonys sakramentu myusu dīnuos. Iz portala lakuga.lv vaicuojumu “Voi esi sajiems Pyrmū Svātū Komuneju i Īstyprynuošonys sakramentu?” atbiļdēja 130 portala skaiteituoji. 129 atzeimēja, ka ir sajāmuši itūs sakramentus. Juodasoka, ka atbiļžu īsnīdzieju vydā beja vysaidu paaudžu cylvāki i mynātuo informaceja atspīgeļoj kūpainu, na tikai jaunuokuos paaudzis situaceju. Skaiteituoji vairuokys reizis pīmiņ, ka ticeiba latgalīšim byuteibā teik nūdūta montojumā nu paaudzis paaudzē i religiskuos dzeivis tradicejis teik uztvartys piec principa “tai ir darejuse baba, deļtuo i mums tai juodora”. Vīna nu skaiteituoju – literate Meldra Gailāne – soka: “Augūt Latgolā, ruodīs, ka “Esi sveicynuota” teik īvuiceita leidz ar pyrmajim vacuosmuotis stuostim. Latgalīts ir katuoļs piec nūklusiejuma.” Skaiteituoju atkluotais redzīņs līk saprast, ka daļai latgalīšu katuoļu tradiceju īvāruošona, īskaitūt sakramentu pījimšonu, ir vaira kai saiknis uzturiešona ar īprīškejom paaudzem.

Tai kai Pyrmuo Svātuo Komuneja i Īstyprynuošonys sakraments ir pyrmī, kurus katuoļticeigais pījam, nu religiskuo skatejuma ir svareigi, ka cylvāks teik sagataveits i izgleituots sovys konfesejis vaicuojumūs. Vysi voi vysmoz leluokuo daļa nūteikti atguodoj muokslys filmu “Cylvāka bārns”, kur pi golvonuo varūņa Bonifaceja ci Boņuka gasteja prāvests, kurs puorbaudeja puikys religiskuos zynuošonys – tai jis gatavejuos sovai Pyrmajai Svātajai Komunejai. Prūtams, laika gaitā gataveišonuos sakramentim ir puorsamejuse, tok tys vairumā dīvnomu vys vēļ teik īvāruots. Prāvesti tagad pa sātom vaira nabrauc, vystik bārni teik vuiceiti i zynuošonys – puorbaudeitys. Apgiunūt vysaidus Latgolys regionus, katehežu nūtikšona i jaunīšu volūdys lītuojuma situaceja draudzēs tyka izzynuota Viļakys, Zylupis i Rozentovys draudzēs.

Viļakys Vysusvātuokuos Jezus Sirds draudzē pyrma obeju sakramentu kateheze nūteik. Tok apvuiceibys teik reikuotys latvīšu literarajā volūdā, partū ka, kai soka draudzis katehete Inita Raginska, bārni sovuos saimuos narunoj latgaliski i jim latgalīšu volūda ruodīs kai svešvolūda. Deļtuo jī ari katehezē prosa runuot latvyski. Jei pīzeist, ka draudzē tikai mozuokuo daļa jaunuos paaudzis saprūt i runoj latgaliski i vairums vystik lītoj latvīšu literarū volūdu. Bet, nasaverūt iz tū, ka jaunīši draudzē latgaliski runoj nalobpruot, dīvakolpuojumūs lītuotuo volūda ir latgalīšu. Ari I. Raginskys kasdīnys komunikacejis volūda ar draudzis lūceklim ir kai latvīšu literaruo, tai ari latgalīšu. Tys līcynoj par latgalīšu volūdys problematiku taišni jaunuokuos paaudzis vydā, na draudzē kūpumā. I. Raginska soka: “Ir svareigi Latgolā, ka Svātuos Misis voda latgaliski, i ir cīši labi, ka bazneica ir vīna nu vītu, kur jaunīši i bārni dzierd itū volūdu.” Jei ari dasoka, ka Pyrmuos Svātuos Komunejis i Īstyprynuošonys sakramenta vuiceibu materiali latgalīšu volūdā veicynuotu latgalīšu volūdys izmontuošonu katehezēs. Itūšaļt latgaliski ir daīmamys tikai Katehisma gruomotys, vystik atseviški izstruoduotu vuiceibu materialu latgaliski nav. Ka taidi byutu, tī, īspiejams, vaira aizinteresātu bārnus i mudynuotu jūs vuiceitīs latgalīšu volūdā.

Interesanta ir ari situaceja prīstera Vitālija Filipenoka draudzēs, kur Zylupis bazneicā dīvakolpuojumi nūteik kai latgaliski, tai krīvyski, bet Pasīnē – latvyski i krīvyski. Itūs obeju draudžu lūcekli runoj krīvu i latgalīšu volūdā, deļtuo dzeive bazneicuos nūteik bilingvali. Draudžu prāvests Vitālijs Filipenoks stuosta, ka krīvyski runojūšim ir gryušuok saprast latgalīšu volūdu, nakai latvīšu, deļtuo draudzis dzeivē latgalīšu volūdu saīt izmontuot mozuok. Latvīšu volūdu draudzē saprūt ari krīviski i latgaliski runojūšī, deļtuo latvīšu literaruo volūda byuteibā pylda vīnojušuos volūdys funkcejis, sarežgejūt latgalīšu volūdys izmontuošonys īspiejis. Prīsters V. Filipenoks atkluoj, ka draudzis lūcekli pījam Pyrmū Svātū Komuneju i Īstyprynuošonys sakramentu. Kateheze pyrma obeju sakramentu pījimšonys nūteik, vystik ituos apvuiceibys teik reikuotys individuali, na grupuos, deļtuo ari volūda teik pīlāguota piec vajadzeibys.

Nadaudz tuoļuok nu austrumu rūbeža, Rozentovys draudzē, kateheze pyrma sakramentu suocās oktobrī i nūteik divejis reizis mienesī, bet piec jaunuo goda – kotru svātdīni leidz pat vosorai. Svātdīnis škola nūteik taidā volūdā, kaidā runoj bārni – kai latvīšu literarajā, tai ari latgalīšu. Draudzis svātdīnis školys školuotuoja Ilona Jermaševiča soka: “Ir gryuši atbiļdēt, voi vysi bārni i jaunīši draudzē saprūt latgalīšu volūdu, bet ir bārni i saimis, kurys saprūt i ari runoj latgaliski. Skaitu, ka myusu draudzē dīvakolpuojumūs, katehezēs i kasdīnys komunikacejā latgalīšu volūda teik lītuota pīteikami plaši i bīži.” Rozentovys, taipat kai Viļakys draudzē dīvakolpuojumu i kasdīnys golvonuo komunikacejis volūda ir latgalīšu.

Savalkūt kūpā situaceju pīmynātajuos draudzēs, koč i mozuok, vystik jaunīši i bārni sakramentus vēļ pījam i katehezis pyrma tūs nūteik. Tok apvuiceibuos lītuotuo volūda puorsvorā ir latvīšu literaruo, i latgalīšu volūda lobuokajā gadīnī teik izmontuota sajaukumā ar latvīšu voi krīvu volūdu. Juosacynoj, ka pat tod, kod bazneicā dīvakolpuojumi i kasdīnys komunikaceja storp prīsteri i draudzis lūceklim nūteik latgaliski, jaunuokuo paaudze itū volūdu lītoj daudz ratuok, kas izskaidroj ari katehezēs izmontuotū volūdu izalaseišonu. Vystik lobuo viests ir, ka Latgolā vairumā Romys katuoļu draudžu dīvakolpuojumi nūteik latgaliski, rodūt vēļ vīnu vidi, kurā bārnim i jaunīšim dzierdēt i vuiceitīs latgalīšu volūdu. Bet tys, kaidā volūdā runuot bazneicā i kasdīnā kūpumā, ir jūs kotra poša izalaseišona.

[1] Baldunčiks, J., Pokrotniece, K.Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava, 2005. 524.lpp