Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

25. septembrī Sovvaļnīka koncerta Latgolys viestnīceibā “Gors” apmaklātuoji tyka puorsteigti ar divejim jaunumim – juo jaunū metalmuzykys albumu “Sovvaļnīcisms”, kurā vydā ir 10 dzīsmis ar Marijis Dzeislys tekstim, kai ari Sovvaļnīka ci Ingara Gusāna pyrmū dzejūļu kruojumu “Skaļa muzyka mašynā”. Gruomotā apkūpuots 200 treisriņžu, kuruos autors pats sauc par post-haiku. Īpazeistynojūt ar jaunū muzykys albumu, kas izdūts i kompaktdiska, i kasetis formatā, Sovvaļnīks niu pīduovoj ari teksta video vīnai nu tuo dzīšmu – “Lobuo Marija”.

Sovvaļnīks soka, ka ar jaunū albumu “Sovvaļnīcisms” rauga puorsteigt sovus fanus, “kas jau beja atmatuši ar rūku i nūticiejuši, ka jis uz vacumu ir galeigi pasadevs poprokam”. Atsaceišona asūt vysā skaidra i smoga – nav zynoms, iz cik ilgu laiku, bet Sovvaļnīks asūt atsagrīzs pi metalmuzykys. Jis ari pastreipoj, ka albums daīmams na tikai digitali, bet ari kompaktdiska i pat kasetis formatā: “Piec ilgim godim latgalīšu muzykā beidzūt ir atsagrīzs arī kasetis formats!”

Albumu na tikai nūsaklauseit, bet ari nūpierkt var ITE. Tuo īrokstu veice Vladimirs Lavrentjevs, instrumentus spielēja Sovvaļnīks i Mareks Gusāns, skaņu regulēja Matīss Klaviniuss.

Par sadarbeibu ar nūslāpumim apveitū latgalīšu dzejneicu Mariju Dzeislu muziks izasoka itai: “Marija naībylda pret juos dzejis izmontuojumu tik agresivā muzykys stilā, sovutīs es beju lelā sajiusmā par pošu dzeju, kas ītver kai realu black metal atmosferu, tai ari myusu dīnu atsaucis, paplašynojūt tymsuo/malnuo metala muzykys horizontus.”

Dāvis Kots, ar kurū Sovvaļnīks jau kaidu laiku regulari sasadorboj teksta video radeišonā, sataisejs taidu ari vīnai nu jaunuo albuma dzīšmu – “Lobuo Marija”. Atbylstūši muzykai, itūreiz tys ir vysā dryums.

Ka smoguokys muzykys albums ir nazkas taids, kū daudzi Sovvaļnīka fani vys jau gaidejuši, tod ūtrys juo koncertā prezentātais jaunums ir daudzi nagaideituoks – Ingars Gusāns izdevs sovu pyrmū dzejūļu kruojumu “Skaļa muzyka mašynā”. Tymā īkļauts 200 treisriņžu, kuruos pats autors sauc par post-haiku, deļtuo ka pyrmajā riņdeņā ir pīcys, ūtrajā – septenis, bet trešajā – otkon pīcys ziļbis.

“Breineiga ironeja (tymā skaitā pošam par sevi), precizys kulturatsaucis, pīfiksātys i labi izprostys kai Latgolys realejis, tai arhetipi i simboli. Gruomota, kū na puorskaiteit vīnā pīguojīnī, bet ik pa laikam pi tuos atsagrīzt i padūmuot,” izdavuma piecvuordā roksta tuos korektore, portala lakuga.lv redaktore Laura Melne.