Roksta autore: Indra Koroļonoka, portals lakuga.lv

Vys bīžuok teik runuots par vajadzeibu īkļaut latgalīšu volūdu izgleiteibys sistemā. Pādejūs godūs teik eistynuoti projekti i programys, kuru laikā školuos i pyrmškoluos školānim vuica latgalīšu volūdu fakultativi. Vystik reizē ar latgalīšu volūdys apvuiceibu pīprasejumu školuos, pīaug ari vajadzeiba piec školuotoju, kuri varātu kvalitativi tū vuiceit jaunuokajai paaudzei. Tys roda vaicuojumus par tū, kur, kai i kaidā kvalitatē latgalīšu volūdys školuotuoji vuicuos i kai par taidu vyspuor var tikt.

Pādejūs desmit godu laikā tykuši eistynuoti vairuoki projekti i programys, kuru mierkis beja veicynuot latgalīšu volūdys vuiceišonu školuos. Pīmāram, AS “Latvijas valsts meži” snēdze finansialu atbolstu latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai školānim, nu jau vairuokus godus Izgleiteibys i zynuotnis ministreja (IZM) eistynoj pilotprojektus i programys latgalīšu volūdys vuiceišonai školuos. Vystik ir saprūtams, ka, lai vuiceitu bārnus i jaunīšus, vajadzeiga na tikai finansiala paleidzeiba, bet ari poši školuotuoji. Itūšaļt Latvejā ir 45 augstuokuos izgleiteibys īstuodis, tok latgalīšu volūdys vuiceišonuos kaidā nu studeju programu teik īsaisteita tik nazcik nu tūs – Daugovpiļs Universitatē, Reigys Tehniskuos universitatis Rēzeknis akademejā (RTU RA) i Latvejis Universitatē (LU). Vystik ari itamuos īstuodēs latgalīšu volūdys apgiušona ir tikai daļa nu kaida kursa i tai nateik dagrīzta padzilinuota viereiba.

Latgalīšu volūdys vuiceišonuos vareibys

Kab vuiceitu latgalīšu volūdu, ir svareigi, ka školuotuojs zyna ari cytus ar latgalistiku saisteitus vaicuojumus, pīmāram, viesturi, kulturu, literaturu i cytus. Deļtuo tuoļuok tiks apsavārtys apvuiceibu i izgleiteibys vareibys, kas ir saisteitys na tikai ar latgalīšu volūdu, bet ari latgalistiku kūpumā.

Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis bakalaura studeju programā “Latvistika” ir vairuoki kursi, kas saisteiti ar latgalīšu volūdu: “Ievads baltu valodu vēsturē: teorija un skolu prakse”, “Ievads latgalistikā” i “Latviešu dialektoloģija”. Ari magistra studeju programā  “Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas” daīmami ar latgalistiku saisteiti kursi: “Baltu areālā lingvistika”, “Latgaliešu rakstu valodas vēsture”, daleji latgalistikys vaicuojumi pasaruoda ari kursūs “Etnoligvistika un latviešu tautasdziesmu valoda” i “Elektroniskā leksikogrāfija”.

Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis bakalaura studeju programys “Latvistika” i magistra programys “Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas” direktore Inta Urbanoviča soka: “Vysupyrma grybu pastreipuot, ka Humanitarūs zynuotņu fakultatē Latvistikys i baltistikys nūdaļā latgalistikys jūma ir vīna nu prioritašu, partū ka mums ir juosaryupej par pietejumu piecteceibu i daudzveideibu. Deļtuo mes raugom īinteresēt studentus, lai jī izalosa raksteit pietejumus itamā jūmā. Es kai programys direktore ar prīcu atbolstu vysys aktivitatis, kas saisteitys ar latgalistykys jūmys atteisteibu Humanitarūs zynuotņu fakultatē i cīši prīcuotūs par studentu i cytu latgalistykys jūmys entuziastu īsaisti itaidu pasuokumu eistynuošonā.”

Fakultatē itūšaļt latgalistikys jūmā aktivi dorbojās emeritātuo profesore Lideja Leikuma i asociātais profesors Edmunds Trumpa. Tok ir svareigi saprast, ka tys, kaidus kursus īvīst, nav atkareigs tikai nu gribiešonys – ir svareiga ari variešona i daudzi cyti tehniski aspekti. I. Urbanoviča pastreipoj, ka latgalistikys jūmys kursu eistynuošona LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē saisteita ar vairuokom problemom: kursu eistynuošona ir teiši saisteita ar studentu skaitu – ka kursu naizalosa pīteikams studentu skaits (LU normativi nūsoka bakalaura studeju programā 25, bet magistra – 10 studentu grupu), tod kursu var naattaiseit, partū ka tys nas finansialus zaudiejumus; LU ir gryuteibys pīsaisteit jaunus talanteigus zynuotnīkus, kuri docātu latgalistikys jūmys kursus kai olgys, tai slūdzis i cytu īmesļu deļ; latgalistikys jūmys kursu skaits juosalāgoj ar cytu jūmu kursim, kam programuos ir juonūtur leidzsvors storp volūdnīceibu, literaturzynuotni i folkloristiku, deļtuo navar, pīmāram, pīduovuot plašu kursu kūpu latgalistikā, bet mozu – digitalūs tehnologeju voi latvīšu kulturys jūmā.

Latgalistika kai nalela daļa nu vysu docātūs kursu temu atrūnama vēļ vīnā Latvejis Universitatis fakultatē – Izgleiteibys zynuotņu i psihologejis. Fakultatē daīmama profesionaluo bakalaura studeju programa “Skolotājs”, tuos modulī “Latviešu valodas un literatūras skolotājs” latgalistika īkļauta vairuokūs kursūs: “Ievads baltu vēsturē: teorija un skolas prakse” (par latgaļu ciļtim i jūs viesturi, latgalīšu rokstu tradicejis suokom, pyrmajim latgalīšu volūdā īspīstajim tekstim i gruomotom, kai ari ortografeju), “Latviešu literatūra 19. un 20. gadsimta mijā”  i “Latviešu literatūra 20/ 21. gadsimta mijā” (pīsavierš ari latgalīšu literaturys vaicuojumim). Vysuvaira  par latgalistiku var izzynuot kursā “Latviešu valodas reģionālie varianti”, kur teik apsavārti Latvejis dialekti i izlūksnis, tymā skaitā ari augšzemnīku. Papyldus programā ir vareiba dorbuotīs ar latgalīšu volūdys tekstu korpusim kursā “Valodas korpuss izglītības procesā”.

Ari Daugovpiļs Universitatē teik eistynuotys latvistikys studejis bakalaura studeju programys “Valodu un kultūras studijas” apakšprogramā. Tamā pīduovuots specifiskys studeju kurss “Latviešu valodas reģionālie varianti un latgaliešu rakstu valoda”. Kursā īspiejams dorbuotīs ar latgalīšu volūdys gramatiku, tuos viesturi i lītuojumu myusu dīnuos. Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis Volūdys i kulturys studeju programys direktore Ilze Olehnoviča (Oļehnoviča) pīzeist, ka itūšaļt fakultatē itys kurss ir vīneigais, kas saisteits ar latgalistiku.

Ar latgalīšu volūdys pietnīceibu jau vairuokus godus nūsadorboj Reigys Tehniskuos universitatis Rēzeknis akademeja. Itūšaļt akademejā golvonais akcents ir iz projektim i atseviškim seminarim/kursim školuotuojim i školānim. RTU RA vodūšuo pietneica Antra Kļavinska soka: “Šūbreid zamuos interesis deļ nateik eistynuota programa “Latviešu valodas skolotājs”, kurā beja atseviški latgalīšu volūdys, literaturys i folklorys kursi. Tagad raugom par atseviškim latgalīšu volūdys i kulturys vaicuojumim runuot vysūs īspiejamajūs studeju kursūs, kurūs docejam.”

Akademejā teik docāti daži kursi, kurūs papyldus teik integrāta latgalīšu volūda i kultura – suokumškolys školuotuoju programā tī ir latgalīšu folklorys vaicuojumi (docej Angelika Juško-Štekele), izvielis kurss “Lietuviešu valoda”, kur latgalīšu volūda teik apsavārta saleidzynojūšā aspektā (docej Antra Kļavisnka), kai ari atseviškys ar latgalistiku saisteitys temys sociolingvistiskā aspektā vysu leimiņu programuos, tymā skaitā i doktora studeju programuos (docej Sanita Martena).

Uorpus akademejis Antra Kļavinska itūgod ir sagatavejuse programu latgalīšu volūdys vuiceišonai, kas tiks eistynuota Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā interešu izgleiteibys leiminī 7.–11. klašu grupai (6 stuņdis nedeļā). Sovutīs S. Martena reikoj vysaidus pasuokumus bibliotekuos, školuos i cytur.

Akademejā aktivi nūsarysynoj latgalistikys vaicuojumu pieteišona. Itūšaļt aktuali ir vairuoki projekti, pīmāram, vaļsts pietejumu programys “Letonika” projekts (vaira informacejis par projektu ITE), COST projekts “Language Plurality in Europe’s Changing Media Sphere”, kura golvonais aizdavums ir styprynuot i veicynuot medeju pietnīceibu Eiropys regionalajuos i minoritašu volūduos i cyti. Kluotyn vēļ teik veikta ari latgalīšu tezaura papyldynuošona ar jaunim škierklim, darbeibys vuordu mašynskaitomuo paradigmu izstruode, kai ari morfologiski markātuo latgalīšu volūdys pilotkorpusa izveide.

A. Kļavinska atkluoj, ka ir tics īsnāgts projekta dasacejums vaļsts pietejumu programai “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, kur pamatā plānuots veikt sociolingvistisku aptauju, gataveit digitalūs resursus, tymā skaitā vuiceibu materialus latgalīšu volūdys i kulturys vuiceišonai. Ir tykuse sagataveita ari latgalīšu volūdys myužizgleiteibys moksys programa, kuru īspiejams aktualizēt i pīduovuot, ka par tū byutu interese, partū ka leidz šam interesis par tū nav bejs. Ir īcere sagataveit ari bezmoksys kursu, raugūt pīsaisteit kaida projekta finansiejumu.

Komentejūt latgalīšu volūdys situaceju Latvejis augstškoluos, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturys školuotuoju asociacejis (LVLKŠA) vadeituoja Veronika Dundure soka: “Prūtams, itys naapmīrynoj, jamūt varā, ka jau 57 Latgolys izgleiteibys īstuodēs interešu puļceņūs vuica latgalīšu volūdu. Augstškoluos, seviški tamuos, kur sagatavej pedagogus, kuruos ir humanitarūs zynuotņu fakultatis, juopīduovoj pylnvierteiga īspieja vuiceitīs latgalīšu volūdu, na tikai kai pīdiekli kaida kursa ītvorūs. Juodūmoj par nuokūtni: školuos jau nūteik paaudžu maiņa!”

Školu i školuotuoju redzīņs

Preiļu 1. pamatškola ir vīna nu školu, kurai ir pīredze ar latgalīšu volūdys vuiceišonu. Školā atkluoja, ka pyrma suokt vuiceit latgalīšu volūdu školānim, školuotuoji pīsadaleja latgalīšu volūdys i kulturys kursūs “Vosoruošona”, papyldus apmeklēja ari vuiceibu goda laikā organizātūs školuotuoju kursus Rēzeknē, kurūs vuicejuos pareizraksteibu, gramatiku i teoreju. Atrast latgalīšu volūdys školuotuoju školai nabeja griuši – školuotuoja poša izruodeja iniciativu i grybu vuiceit.

Preiļu 1. pamatškolys latgalīšu volūdys školuotuoja Rita Lazda pīzeist, ka školuotuojim byutu vajadzeigys padzilinuotys apvuiceibys i papyldu materiali. Juos īsacejums latgalīšu volūdys školuotuoju sagatavuošonys procesa uzlobuošonā byutu nūdrūšynuot bezmoksys kursus vysmoz reizi godā. R. Lazda nūruoda, ka školānim pateik vuiceitīs latgalīšu volūdu: “Bārnus interesej vyss jaunais, jī beja īinteresāti. Gryutuokais vuiceibu procesā beja gramatika, bet vīgļuokais – spielēt teatri.”

Rēzeknis vaļsts pūļu gimnazejā latgalīšu volūdu jau ilgus godus vuica školuotuoja Ingūna Zeiļa. Ari jei izceļ “Vosoruošonys” kursus, kurūs regulari apmeklej: “Tys vyss ir cīši, cīši nūdereigi – ­satikt cytus školuotuojus, apsamaineit redzīnim i pīredzem, vystik grybātūs izīt ari kaidu papyldu kursu taišni gramatikā.

Patīseibā mums, školuotuojim, ir kauns atsazeit, ka mes namuokam raksteit pareizi gramatiskuos formys. Tū, kū mes poši varim, kas ir aptyvai 1.–3. klasis leiminī, tū mes ari vuicom. Bet, ka mes par kū švuorbojamēs, tod vuicom tai, kai dūmojam, ka ir pareizi. Deļtuo byutu cīši vajadzeigs apvuiceibu kurss, bet na taids, ka atīt prīškā lektors i vuica teoreju – vajadzeiga taišni praktiskuo puse i realuos situacejis.”

Jei atkluoj ari latgalīšu volūdys vuiceišonys naradzamū pusi – fakultativi latgalīšu volūdu izalosa vuiceitīs bārni ar dažaidom zynuošonom i pīredzi. Kūpā vuicuos kai latgaliski, tai ari mozuokumtauteibu i latvīšu literarajā volūdā saimē runojušī bārni. Leidz ar tū bārnu zynuošonu i vareibu vuiceitīs latgalīšu volūdu vydā veidojās lela plaisa – vīni byutu gotovi vuiceitīs volūdu padzilinuotai, cikom cytim ir sarežgeiti saprast pat vīnkuoršus kasdīnys vuordus. Školuotuojim itaida situaceja nūzeimej vajadzeibu pīsalāguot i izveiduot vydsceļu tai, kab īgivieji byutu vysi. Tok, kai pīzeist I. Zeiļa, piec juos pīredzis, itaidūs gadīņūs latgaliski runojūšajim bārnim dreiži viņ palīk garlaiceigai, deļtuo jī piec laika atsvīž apvuiceibom ar rūku. I. Zeiļa pastreipoj, ka jai svareiguok ir tys, ka koč kas vyspuor teik dareits latgaliski – raksteits, runuots, skaiteits, bet tys, cik pareizi voi napareizi, kaidus gramatikys lykumus īvārojūt i kaidus nā, nav tik byutyski.

Vaicojūt par ituos šaļts latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceišonys plānu, V. Dundure atsoka: “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturys školuotuoju asociacejai i dažom cytom NVO ir izstruoduoti konkreti vierzīni i dorbi, lai eistynuotu Vaļsts volūdys lykumā attīcynuotū iz latgalīšu volūdu. Taipat tī ir īstruoduoti Latgolys kongresa rezolucejā. Bet konkretam izgleiteibys redzīņam juobyut vaļstiskā leiminī. Mes kotrys dorom sovu īspieju rūbežūs.” V. Dundure atkluoj, ka, kab školuotuojs varātu vuiceit latgalīšu volūdu školuos, ir juobyut kursu aplīceibai, kas dereiga 3 godus. Itūšaļt latgalīšu volūdu vuica dažaidu prīškmatu školuotuoji, kas bejuši i “Vosoruošonuos”, i jau īprīšk pīmynātajūs LVLKŠA organizātajūs kursūs Rēzeknē. Pedagogi izmontoj i veidoj tematiskūs plānus piec LVLKŠA izstruoduotūs programu (daīmamys ITE), taipat portala lakuga.lv volūdys vuiceibys sadaļu, jau asūšuos vuiceibu gruomotys, sovu kolegu pīredzis, vysaidys digitaluos platformys i tt. V. Dundure pastreipoj: “Pošam pedagogam ir juobyut interesei izzynuot i vuiceitīs kūpā ar jaunuotni.”