Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Muoksleigais intelekts ir datorzynuotņu nūzare, kas pietej i izstruodoj sistemys i programys ar kuru paleidzeibu var vīgļuok padareit vysaidus aizdavumus, kuri cytaiži aizjam cīši daudzi resursu i laika. Taipoš muoksleigais intelekts ir spiejeigs rysynuot aizdavumus i rast atbiļdis vaicuojumim, iz kurim cylvāks da šam nav spiejs atbiļdēt. Muoksleiguo intelekta laikmats roda jaunys vareibys ari mozajom regionalajom volūdom, padorūt tuos digitali daīmamuokys i atteistejūt tūs lītuojumu. Rokstā vaira pasavērem, kaida tod ir latgalīšu volūdys situaceja plotajā muoksleiguo intelekta pasaulī.

Kab saprast, kaidā situacejā muoksleiguo intelekta (MI) uzvarys guojīnī atsarūn moza i regionala volūda, uzrunuojom Latvejis Universitatis Matematikys i informatikys instituta (LU MII) pietnīku Artūru Znuotiņu (Znotiņu), kurs kasdīnā pietej i atteistej lelūs volūdu modeļus. Jis skaidroj, ka golvonais faktors latgalīšu volūdys precizitatei ir MI modeļu apvuiceibai daīmamais datu apjūms. Lelī volūdu modeli vysulobuok dorbojās volūduos, kuruos ir daīmams lels daudzums digitalūs resursu. Latvīšu volūda teik skaiteita par saleidzynojūši mozresursu volūdu, sovpus latgalīšu rokstu volūdai resursu ir vēļ mozuok. Jis ari psatreipoj, ka situaceju vēļ vaira sarežgej rokstu volūdys normu i faktiskuo lītuojuma daudzveideiba. Latgalīšu rokstu volūdai ir sovys pareizraksteibys normys i tradicejis, vystik digitalajūs tekstūs sastūpami vysaidi raksteibys varianti, izlūkšņu formys i latvīšu-latgalīšu volūdys sajaukumi.

“Modeļu rezultati ir atkareigi ari nu aizdavuma veida. Eipaši mozresursu volūduos modeli var demonstrēt samārā lobys zynuošonys i teksta izpratni, tok tamā pošā šaļtī pīļaut daudz klaidu, patstuoveigi generejūt tekstu. Bīži viņ ir jiutama cytu leluoku volūdu ītekme lelūs volūdu generātajūs tekstūs. Leidzeigi ir ar cylvākim – ka i volūdu zynim tikai nadaudz, mes varim aptyvai saprast teksta dūmu i pareizi atbiļdēt iz vaicuojumu ar atbiļžu variantim. Tok breivi runuot i raksteit tamā volūdā ir daudz sarežgeituok.”

Artūrs ari pastreipoj, ka interese par mozresursu volūdom pādejūs godūs ir pīauguse i kūpumā tehnologejis turpynoj strauji atsateiteit. Mozajom volūdom tryukst kvalitativu datu kūpu i sistematisku volūdu modeļu nūviertiejumu. Vystik, koč i daīmamūs tekstu apjūmu nav īspiejams eisā laikā byutyskai palelynuot, nūzeimeigus uzlobuojumus var sasnēgt, struodojūt ar asūšu datu kvalitati. Deļtam ir byutyska volūdnīku, pietnīku, izgleiteibys īstuožu, medeju i pošu volūdys lītuotuoju sadarbeiba, kab veiduotu i papyldynuotu taidus resursus.

LU MII, Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultate i RTU Rēzeknis akademeja (RTU RA) turpynoj struoduot pi vierīneiga i ītiļpeiga projekta “Digitalī resursi i muoksleiguo intelekta tehnologejis latvīšu volūdys ilgtspiejai” saeisynuojumā “DigiLATE”. Projekta mierkis ir atteisteit latvīšu volūdys resursus, izstruodojūt inovativus, īkļaunūšus muoksleiguo intelekta rysynuojumus. Par pīmāru, papyldynuot latgalīšu tezauru ar jaunim škierklim i atteisteit cytus datorlingvistiskūs resursus. Pietejumi papyldynoj jau padareitūs dorbus i veidoj plotuoku digitalū infrastrukturu latgalīšu volūdys izpietei i praktiskai lītuošonai.

Runys atpazeišonys reiks LATE-LTG

Projekta vodūšais partners ir LU MII, kura puorstuove Ilze Auziņa doluos, ka projekta gaitā teik atteisteiti kai volūdys korpusi, tai muoksleiguo intelekta tehnologejis, kas spiej atpazeit i apstruoduot runuotu latgalīšu volūdu. Ilze soka, ka vīns nu nūzeimeiguokūs projekta sasnāgumu ir izstruoduotais automatiskuos runys atpazeišonys i transkribiešonys reiks LATE-LTG, kas ir breivi daīmams škārsteiklā ltg.late.ailab.lv. Tys ļaun augšynluodēt audio ci video īrokstu i automatiski puorvērst latgaliski runuotū tekstu raksteitā formā. Reiku var izmontuot subtitru sagataveišonai, interveju i dzeivis stuostu atšifriešonai, taipoš ari deļ latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonuos.

Nu suoku LATE-LTG tyka apvuiceits latvīšu literaruos volūdys atpazeišonai, kurā ir daīmams īvārojamai leluoks datu apjūms, piečuok pīlāguots ari latgalīšu rokstu volūdai. Itaida pīīšona ļaun atteisteit runys tehnologejis ari volūdom, kuru daīmamais datu apjūms ir saleidzynojūši nalels.

Myusu dīnu latgalīšu runys korpuss

Runys atpazeišonys tehnologeju atteisteibā eipaši svareiga ir kvalitativu runys korpusu izveide. Runys korpuss ir sistematiski apkūpuots audioīrokstu kūpums, kurā runuotais teksts ir transkribāts i papyldynuots ar informaceju par īrokstu i tuo runuotuojim. Vīns nu taidu resursu ir Rēzeknis Tehnologeju akademjis pietnīku izveiduotais “Mūsdienu latgaliešu runas korpuss” (MuLaR). Tymā apkūpuotys 33 stuņdis latgalīšu runys īrokstu, tūs vydā intervejis, ekspediceju materiali, radejis i televizeju raidejumi, taipoš ari uorpus Latvejis dzeivojūšūs latgalīšu runys paraugi. Korpuss dūd vareibu pieteit latgalīšu volūdys lītuojumu vysaiduos situacejuos, volūdys izrunys sovpateibys i regionalū daudzveideibu.

Digitaluo vuordineica – Latgalīšu tezaurs

Dorbs pi digitaluos vuordineicys ir aizasuocs pyrma diveju godu, tok saprūtams, ka itys principā ir beztermiņa projekts, kuru var turpynuot, vysu laiku papyldynojūt. Projektā dorbojās ari filologejis doktore i RTU RA vodūšuo pietneica Antra Kļavinska, kura stuosta, ka ituo gods decembra beiguos vajadzātu byut gotovai nuokušajai papyldynuotajai tezaura versejai. “Tī byus vuordi, kuri MuLa2022 korpusā lītuoti 100 i vaira reižu, ari “nainteresantī”, kas ir leidzeigi latvīšu literarajai volūdai. Byus diveju leimiņu škierkli – izvārstī, kai da šam, i bez izvārsta nūzeimis skaidruojuma, kab lītuotuojam byutu daīmama pareizraksteiba i lūcejumu formys bīžuok lītuotajim vuordim,” doluos Antra.

Iniciativa “Bolsu tolka”

Na mozuok nūzeimeigs īguļdejums ir ari sabīdreibys īsaiste iniciativā “Bolsu tolka”, kurā sevkurs latgalīšu volūdys zynuotuojs var paleidzēt papyldynuot runys datu kruojumu, īrunojūt teikumus ci puorbaudūt cytu dalinīku īrokstus. Savuoktī dati papyldynoj tradicionalajuos lauka ekspedicejuos i intervejuos dabuotūs materialus i paleidz nūdrūsynuot leluoku runuotuoju i izrunys variantu daudzveideibu. Sovpus pietnīku aizdavums ir itūs datus puorbaudeit, sistematizēt i sagataveit izmontuošonai volūdys tehnologeju atteisteibā. Kotrys teik aicynuots papyldynuot īrokstus ar sovu bolsu škārsteikla lopā balsutalka.lv/ltg/

Praktiskais pīmārs nu Varakļuonu pusis

Varakļuoni, atsarūnūt nūsaceitūs krystaceļūs storp Latgolu i Vydzemi, ir zynomūs “seve” mekliejumūs. Daļa varakļuonīšu skaita, ka latgalīšu volūda ir naatjamama Varakļuonu piļsātys daļa, otkon cyta daļa izalosa vaira tyvynuotīs vydzemnīkim. Vystik piec ilgu diskuseju Varakļuoni administrativi ir tykuši davīnuoti Modūnis nūvodam, lai ari ir viesturyski ir Latgolys teritoreja.

Vys niu bīdreiba “Varakļānu attīstībai” ir sataisejuse jaunu digitalū turysma ceļvedi, kurs dreiži byus daīmams turysma informacejia kioskā Varakļuonu piļsātys centrā. Kai stuosta bīdreibys puorstuovs Viktors Vilkaušs, dorbi ir procesā i juocerej, ka dreizumā byus pabeigti. Ceļveds ir izstruoduots četruos volūduos – latvīšu, latgalīšu, angļu i vuocu. Tulkuojums latgaliski ir sagataveits ar muoksleiguo intelekta paleidzeibu. Tys ir, muoksleiguo intelekta reikam tyka dūta uzvedne ci angliski prompt, kab tys iztulkuotu tekstus latgaliski.

Ceļvedī vīnuvīt apkūpuota informaceja par apsavieršonys vītom, pasuokumim, maršrutim, ādynuošonys i nakšņuošonys vareibom, taipoš ari vītejom īstuodem. Varakļuonu gostim ir vareiba izmontuot interaktivu karti, redzēt attuolumu i braukšonys laiku da izvālātuo objekta, taipoš ari ar kvadratkodu turpynuot maršrutu sovā telefonā. Byutiski, ka sistemai ir izveiduota ari administriešonys vide, attīceigi ar laiku byus vareiba nūmaineit tekstus, attālus, dalikt jaunus pasuokumus i īvīst cytys izmainis. Vaicojūt par latgaliskūs tekstu pareizeibu, bīdreiba pastreipoj, ka tī tiks precizāti, īsaistūt vītejūs volūdys zynuotuojus.

Varakļuonu digitalais ceļveds ir lobs pīmārs, ka na vyss ir vīnnūzeimeigi, i ar laiku MI tehnologejis vysudreižuok atsateisteis tik tuoli, ka vaira navarēs atpazeit, kuru materialu taisejs cylvāks, kuru dators. Jamūt saleidzynojūšā aspektā ar cytvīt radzātim pīmārim, Varakļuonu digitalais ceļveds ir eistyn labi iztulkuots latgaliski. Prūtams, aceigi ļauds par reizi pamaneis klaidys, vystik juosoka, ka tūs nav daudzi i tuos nav tik “kriminalys”. Zynūt tū, ka ari mes poši, rokstūt latgaliski, varim pīļaut klaidys, itaidu tulkuojumu tikpat labi varātu byut sagatavejs cylvāks. Vys tys namaina faktu, ka sevkuram publicejamam tekstam ir vajadzeigs volūdys redaktors.

Portala skaiteituojim aizdevem vairuokus vaicuojumus par muoksleiguo intelekta kasdīnys lītuošonys parodumim. Vīns nu vaicuojumu beja – voi tu varātu atškiert tekstu latgaliski, kuru veiduojs cylvāks, nu teksta latgaliski, kuru veiduojs MI? Iz itū vaicuojumu sajāmem 100 % atbiļdi, ka, nui, varātu atškiert. Īspiejams, zamuok radzamū afišu eistyn varātu atškiert teiri vizualu īmesļu deļ. Sovpus volūdys naprecizitatis ir palaistys garum i afiša eistyn publicāta.

Pi ituo juodalīk RTU RA pietneicys Antrys Kļavinskys saceitais, ka niu nūteik dorbs pi rekomendaceju i vodlineju sagataveišonys taišni regionalūs/minoritašu volūdu medejim par atbiļdeigu MI izmontuošonu.