Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

19. decembrī Daugovpiļs teatrī Olega Šapošnikova režejā pyrmizruodi pīdzeivuos muzyklys “Eiksteite”. Nu jau vairuokom skateituoju paaudzem labi zynomuo komponista Jāņa Lūsēna i dzejnīka Normunda Beļska muzykaluo puosoka itūreiz byus papyldynuota ar latgalīšu volūdu, kurū libretā meistareigai īvynuse Kristīne Veinšteina.

Tūpūšuos izruodis režisors i Daugovpiļs teatra vaļdis prīšksādātuojs Olegs Šapošnikovs stuosta, ka veiksmeiga sadarbeiba ar komponistu Jāni Lūsēnu jim izaveiduojuse, struodojūt pi muzykla “Agrā rūsa” īstudiejuma, kas pyrmizruodi Daugovpilī pīdzeivuoja ituo gods suokuos. “Jānis Lūsēns ir cīši praseigs komponists na tikai pret tū, kū dora pats, bet ari pret tū, kai tys teik izpiļdeits – kaidā kvalitatē, voi teik īvāruoti kaidi raksteiti i naraksteiti lykumi,” Šapošnikovs skaidroj, ka “Agrajā rūsā” vystik saguojušys dažys atkuopis – muzyka skaņ īrokstā, na dzeivajā izpiļdejumā, taipat bejušys nalelys izmainis libretā. Naziņa, kai tū viertēs komponists, pyrma pymizruodis radejuse nalelu satraukumu, vystik vyss beidzīs labi – Lūsēns sacynuojs, ka teatra rodūšuo pīeja nav pretrunā ar juo īcarātū. “Partū jis mums ari pīduovuoja īstudēt “Eiksteiti”, kas, cik saprūtu, jam pošam ir cīši svareigs dorbs,” turpynoj Šapošnikovs. Muzyklys “Īkstīte” pyrmūreiz īstudāts 2003. godā Dailis teatrī, sovutīs pārņ tū beja atjaunuojuse “Izklaides producentu grupa 7”.

Olegs Šapošnikovs soka, ka Jāņa Lūsēna pīduovuojums bejs cīši laikā ari deļtuo, ka Daugovpiļs teatris taišni dūmuojs par jaunu izruodi bārnu auditorejai. Nu “Izklaides producentu grupas 7” daugovpilīši puorjāmuši Lienis Rolšteinys veiduotūs izruodis kostimus, kas ītekmēs ari kūpejū īstudiejuma vizualū estetiku, vystik cytuos jūmuos “Eiksteite” atsaškiers nu īprīškejūs muzykla verseju. Vysupyrma jau ar volūdu. Ka Jāņa Lūsēna i Normunda Beļska dzīsmis taipat skanēs latvīšu literarajā volūdā, tod diveji nu treis izruodis teicieju runuos latgaliski. Režisors pastreipoj, ka komponists pīkrits tam, ka muzyklā varātu skanēt vairuokys volūdys. Šapošnikovs ari nūruoda, ka Lūsēna muzyka ir daudzi sarežgeituoka, nakai Daugovpiļs teatra bārnu izruodēs da šam īrosts. “Tai kai jau muzyka nav tik vīnkuorša, ir cīši svareigi, kab volūda byutu saprūtama,” jis skaidroj, ka teatram bejuse gribiešona otkon īstudēt nazkū latgaliski bārnim, tok pīredze ruoda, ka papyldu apgryutynojūši faktori, kai itymā gadīnī sarežgeita muzyka, var naļaut jaunuokajai paaudzei piļneibā uztvert saturu. Deļtuo izvārstuoks palics teicieja tāls – ka īprīšk libretā tys bejs vīns, tod niu byus treis, nu kurūs vīns suokumā latgaliski namuocēs. Pamatā teicieju teksts byuškys latgaliski, tok ar īstarpynuojumim i skaidruojumim latvīšu literarajā volūdā, kab bārni ar prīcu varātu izzynuot ari kū jaunu i vysu saprostu. Taipat plānuota aktiva teicieju komunikaceja ar skateituojim zālē – nikaidys “catūrtuos sīnys” izruodē nūteikti nabyuškūt!

Pi “Eiksteitis” latgaliskuo teksta struodoj nu jau itamā ziņā vysā pīredziejušuo i latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2025” sajāmušuo Daugovpiļs teatra aktrise i vaļdis prīšksādātuoja paleidze muokslinīcyskajūs vaicuojumūs Kristīne Veinšteina. Jei soka, ka dorbs nav vīglys, tok nūteikti daudzi vīnkuoršuoks nakai latgaliski puorlīkūt Eiripida tragedeju “Hekube”. Kristīnis nūvāruojumi mieginuojumūs līkūt sacynuot, ka runuotais vuords latgaliski ar dzīsmem latvīšu literarajā volūdā kūpā īmūt labi. Jei soka, ka iz izruodi nūteikti ir gaideiti na tikai bārni i jūs vacuoki, bet ari cyti pīaugušī: “Maņ ruodīs, ka itei izruode byus ari par mamom, na tikai bārnim. Par tū, cik svareiga mamom ir bārna byušona kluotyn i mīlesteiba, kai juos izmysušys meklej, ka mes kur aizkleistam. Dūmoju, ka tys byus ari lobs atguodynuojums mums, bārnim, mamom kod nakod pīzvaneit.”

Jau vairuokus godus stabila Daugovpiļs teatra repertuara vierteiba ir cyta izruode bārnim latgaliski – “Spreideits”. Tū vys vēļ aktivai apmeklej ari “Skolas somas” programā. Taipat teatris školom nūdrūsynoj ari izbraukuma izruodi “Plykspuorneiša puorsacenis”. Kristīne Veinšteina nūruoda, ka školys eistyn prīcojās, kas nazkas teik pīduovuots i latgaliski. Voi ari “Eiksteite” varātu tikt īkļaut itamā programā? Kristīne soka, ka vys jau ar laiku varātu, tok ite zynoms izaicynuojums bārnim varātu byut ari izruodis garums – “Eiksteitei” tys paradzāts apmāram divejis stuņdis, cikom “Spreideits” varēja lobuok īsakļaut vīnys vuiceibu stuņdis garumā. Ari itamā ziņā “Eiksteite” kai īstudiejums divejūs cielīņūs byus jauna pīredze Daugovpiļs teatra jaunuokajim skateituojim. Kristīne prīcojās, ka jūs teatrī ik pa laikam pasaruoda atškireigys formys bārnu izruodis, boguotynojūt jaunuokuos paaudzis pīredzi, tok ari tur nūceju, ka koč kod iz prīšku Daugovpilī varātu īstudēt ari kaidu muzyklu symtprocenteigai latgaliski. “Lai latgalīšu rakstnīki i kaids komponists pasajam itamā ziņā!” jei smaida.

Ka cytys reizis, īstudējūt muzykalus izvadumus, Daugovpiļs teatris pīsaistejs ari profesionalus solistus nu molys, “Eiksteitē” spielēs tikai i vīneigi tuo akteri: Luiza Prokofjeva, Kristīna Zaharova, Natālija Kotona, Margers Eglinskis, Eduards Beļnikovs, Kaspars Krauklis, Marks Šelutko, Līga Ivanova i cyti. Olegs Šapošnikovs soka, ka tū var saukt par lobu rezultatu: “Paguoja laiks, i niu jau myusu pošu solisti ir styprynuojušīs, par kū juosoka paļdis vokalajai pedagogei Ilonai Bagelei. Lelu vokalū školu devs ari muzyklys “Agrā rūsa” – dzīduot Jāņa Lūsēna sacarātū muzyku nav eisti tys pats, kas dzīduot koncertūs i estradēs. Mums ar Ilonu beja miļzeiga prīca, kod saprotom, ka, nikuo nastreipojūt uorā, pošu spāku piļneigi pīteik, kab nūdrūsynuotu vysys vokaluos partejis, kas nav nimoz tik vīnkuoršys. Vysi var!” Šapošnikovs ari pastreipoj, ka vēļ pyrma vairuoku godu ruodeitūs, ka dzymtuo volūda ir izškirūša tymā, kaidā volūdā akterim dzīduot voi runuot dramatiskus tekstus, tok niu tai vaira nav.

Voi itamā sezonā Daugovpiļs teatrī plānuota vēļ kaida izruode latgaliski? Olegs Šapošnikovs atkluoj, ka 2027. godā nūteikti byus vīna izruode, kurā skanēs vairuokys volūdys, tymā skaitā latgalīšu, vystik vaira par tū stuosteit vēļ nagrib. Par tuoļuokajim plānim cikom kas gryuts sprīst – niu ir lels naskaidreibu laiks, deļtuo ka nav zynoms, kaids byus cyta gods budžets. Īrostai Kulturys ministreja teatram ir daškeiruse papyldu leidzekļus taišni deļ īstudiejumu latgalīšu volūdā. Tok Olegs ir puorlīcynuots, ka sevkurā gadīnī Daugovpiļs teatra kasgadejuo latgaliskūs izruožu tradiceja nanūstuos, tū jis kai teatra vadeituojs skaita par vīnu nu tuo miseju.