Intervejis autors: Sandris Vanzovičs, speciali portalam lakuga.lv

Ingars Gusāns ci Sovvaļnīks ir rokmuziks, dzīsminīks i dzejnīks, ari izgleiteibys darbinīks i zynuotnīks, bet puori vysam – Latgolys patriots. Itys ir bejs juo gods: izdūts akustiskajā skaniejumā īturātais albums “Cārtumi” i blekmetaliskais “Sovvaļnīcisms”, dzejis kruojums “Skaļa muzyka mašynā”, kai ari nūspālāts koncerts Latgolys viestnīceibā “Gors”. Koč i koncerta nūsaukums beja “Sovvaļnīkam – 18”, Ingars rodūšajā sferā prācavoj jau daudzi seņuok.

Itys tev bejs cīši muzykals i rodūšs gods – diveji albumi, dzejis kruojums, lelkoncerts, vērtine mozuoku koncertu i tt.

Nui, beidzūt koč kai gribiejuos kuorteigai “izsaut”, kab paruodeitu i pīruodeitu, ka naasu puortraucs dorbuotīs [muzykā] voi pat pavysam aizguojs [nu tuos]. Raudzeju pīstruoduot ari pi puorsteigumu, kab naītu pi cylvāku tik ar standarta guojīnim – albums, koncerts, reklamys, afišys i tml. Tok muna jimšonuos beja samārā klusa. Koč i – nā, Latvejis mārūgam tyka radeita vysā lela rezonanse, par kū paļdis vysim atbaļsteituojim! Ruodīs, vyss izadeve.

Voi koncerts “Gorā” latgalīšam nav augstuokais liduojums? Tys tok ir Latgolys kulturys dzeivis augšuokais punkts, tam nastuov leidza ni arena, ni cytys Reigys koncertzālis i uzastuot tymā ar solokoncertu – tei nav jūka līta!

Ite es absoluti pīkrisšu! Kod pyrma kaida pusgoda vairuoki cylvāki, naatkareigi vīns nu ūtra, īsaminēja, ka es tok nikod naasu uzastuojs “Gorā” i vajadzātu tū beidzūt izdareit, es aizadūmuoju. Taisneibu sokūt, da gola tam pats naticieju – kam vys interesej taids videja leimiņa “andergrounds”, kas puļcēs tik pazinis i varbyut kaidu jaunu fanu?! Prūtams, drūši viņ koč kod seņuok sovā pruotā beju tū pīļuovs i niu, līkūt rūku iz sirds, varu saceit, ka vēļ vīns mozs sapneits ir pīpiļdeits. Ka esi popseiguoks voi šlageriskuoks, tei ir vīna līta, tok, ka gribi spēlēt roku, tod… tod ir gryušuok. Atsakuortuošu, tok vēļreiz grybu pastreipuot, ka maņ ir lela prīca, ka izadeve uzastuot “Gorā” – es skaitu tū par vīnu nu sovu augstuokūs sasnāgtūs punktu.

Voi koč kas itymā koncertā ari puorspēja carātū?

Koncerta laikā izadeve ari daudzi kas taids, par kū es pat nasapynuoju. Pīmāram, nikod nabeju īsadūmuojs, ka nu skotivis izsaceišu īrostū banalitati ar lyugumu klauseituojim kaidys dzīsmis laikā aizdegt škiltavenis i mobilūs telefonu luktureišus, i jī eistyn iz tū pasaviļks! Vierūs i dūmuoju – nui, īspiejams, tai stadionā jiutās Dons (smejās)… Koncerta beiguos iz dzīsmis “Ceļš” pīdzīduojumu daudzi pat pīsacēle kuojuos – tei beja ūtra natycamuo līta. Juopīzeist vys, ka es tū pat eisti naredzieju, kam tūšaļt beja miļzeigs aizkustynuojums, knapi vaļdeju osorys. Cylvāki beja atbraukuši nu vysu Latvejis regionu, suocūt nu Līpuojis, Reigys i Saulkrostu, da pat Modūnei, Guļbinei i Daugovpilei – reali fani, kuri beja nūpierkuši beletus jau pyrmajā dīnā! Tok beja ari cylvāki, kas beja atbraukuši “iz cyucini”, pat nazynūt, kas jūs Rēzeknē sagaida, i piec tam raksteja, ka asūt jutušīs kai sātā, sovā dzeivūklī. Tū beja cīši pateikamai skaiteit. Vyss beja tik sirsneigi, tik muojeigi!

Tova muzyka ir vysaida – puorsvorā roks, pat metals, tok ir i akustiskuoks skaniejums.

Kūpā nūspielieju 31 dzīsmi, divejis stuņdis i 40 minutys – gribieju apgiut leluoku daļu publikys, tys ir, tim, kuri zynuoja, ka skanēs “metals”, pīduovuot pasaklauseit mīreiguokus gobolus, bet tim, kuri gaideja tūs, ļaut īpasazeit ar rokmuzyku. I ir pateikamai, sateikūt itūs dažaidūs cylvākus, nu jūs niu dzierdēt – jā, es nūteikti pasaklauseišu vēļ itaida veida muzyku, nikod nabeju dūmuojs, ka tys var byut tik forši!

Kaida ir emocionaluo atškireiba, stuovūt solokoncertā iz “Gora” skotivis i radzūt klauseituoju sajiusmu, voi, pīmāram, kai Sedmenam spielejūt “Borowa Mc” sastuovā i vinnejūt “Muzikālo banku” ar hitu “Vysskaistuokajai meitiņai”, kod publikys zālē drūši viņ beja vēļ vaira?

Juoatsazeist, ka ar mani itamā ziņā ir pavysam brīsmeigai. Leidzeigai kai es nadzeru jau 27 godus i vys vēļ nikai navaru aizamierst i īsajust sabīdreibā, taipat ite – maņ vajadzēja byut kai septeitajūs dabasūs, bet… Es nabeju. Prūtams, es cīši nūviertieju tū, kai mani uzjēme, maņ vyss patyka, bet asu īrūbežuots sovuos apjausmuos i emocejuos, izpausmēs i sajiutuos. Asu uorkuorteigai racionals i pat itaiduos šaļtīs vysu laiku dūmoju, kur asu pīlaids klaidys, kas nav izadevs, kū vajadzēja lobuok i tt. Cylvāki jau tū ir īvāruojuši i maņ pat sacejuši, ka ir jiutams, ka es vysu laiku ar vīnu aci – voi vīnu kuoju – asu koč kaidā cytā, sovā pasaulī, na piļneibā atsadūdu iz skotivis i zālē nūteikūšajam. Nui, vyss beja super, labi nūspielieju, tauta cēlēs kuojuos, es pat apsarauduoju, tok… Vysleidza namuocieju atsabreivuot. Maņ tys vīnkuorši nav dūts, vysmoz itamā dzeivē maņ tys laikam nav lamts.

Itys koncerts beja “Sovvaļnīkam – 18”, tok patīseibā esi iz skotivis jau daudzi ilguok. Pyrmuo publiski daīmamuo informaceja par tevi ir jau nu 2003. goda, kod dorbuojīs grupā “Slieksnis”.

Muzykai pīsavieršu 14 godu vacumā, kod džeki mani īpazeistynuoja ar roku. 1988. godā mani pajēme pyrmajā grupā, kur raudzeju spēlēt gitaru – par tū, kai maņ tys pasadeve, lobuok paklusiešu… Prūtams, kai jau tys īrosts pi vysu lelūs rokslaveneibu, ari mums nūtyka škeļšonuos (smejās) i izaveiduoja divejis grupys. Sacerieju dzīsmeiti, kurai vuordus aizajiemu nu avīzē “Pionieris” publicātuo dzejūleiša. Es tū vys vēļ pa daļai pīmiņu i vys vēļ nasaprūtu, kai tūlaik itū dzejūli beja atļuovuši publicēt pioneru izdavumā – par žurku, kas nūsabeiguse pogolmā (Ingars nūdzīd – S. V.). Mes tū īspieliejom i pat īrakstejom, bet napaspiejom izdūt. Piec kaida goda itys puļceņš pajuka, īsasaisteju vēļ kaidā projektā, kurā spēlēja jau profesionali muziki – “Van Halen” dzīsmi “Can’t Stop Lovin’ You” varēja nūmaukt vīns pret vīnu! Dzeivē nikuo taida nabeju redziejs! Es itamā grupā spielieju basu, tok maņ suocēs problemys ar alkoholu i iz laiku piļneibā “paškeidu”. Pagaisu nu apritis.

Kai izadeve tamā atsagrīzt?

Atsuoču godu symtu mejā, kod kūpā ar Normundu [Lendzovu-Bočkānu] – lai jam vīglys smiļts! – atsuoču dorbuotīs grupā “Slieksnis”. Tok 2003. godā, kod maņ jau beja 29 godi, saprotu, ka byuteibā mums nav nikaidu vareibu. Nui, pi Ata Auzāna Daugovpilī mes bejom īrakstejuši puora dzīšmu, bejom nūbraukuši iz dažim konkursim, tymā skaitā iz “Stage Number One” Valmīrā, uzspieliejom pat festivalā “Osvalds” Baļtinovā, bet tam nabeja nuokūtnis. Spieliejom dzīsmeitis, par kurom poši fanuojom, tok es saprotu, ka naraisom absoluti nikaidu interesi. Ni mes šlagers, ni deju muzyka, ni kuorteigs roks, partū nav lelys jāgys. Prūtams, interesis piec varātu ari turpynuot dorbuotīs, kam spieliešona vysmoz aizpiļdeja laiku, naļaunūt maņ dūmuot par sovom problemom. I, kod vysam jau byuteibā tyka atsvīsts ar rūku, nūtyka gondreiž naīspiejama sasatikšona ar Aigaru (“Borowa Mc” lideri Aigaru Runči – S. V.), kas byuteibā maņ deve jaunu vareibu. Ka precizuok – otkon deve jaunu vareibu.

Kai Latgolā ir atrast dūmubīdrus muziciešonai roka voi pat metalmuzykys žanrūs? Ir “Varang Nord”, ir “Green Novice”, bet tys iz vysu miļzeigū Latgolys regionu byuteibā ir nikas! Kai tev lūbās ar muziku atrasšonu?

Gryuši. Cīši gryuši. Drūši viņ ari Latgolā ir vysaidi nūglobuotī talanti, kuri sasatreniejuši, vodūtīs nu YouTube daīmamūs apvuiceibu, tok jī vēļ ir juoatrūn. I, ka ari atrūņ, nav vēļ saceits, ka jī vyspuor grib kuopt iz skotivis, i, ka grib, voi grib tū dareit sastuovā pi Sovvaļnīka. Tok byutu labi, ka itī talanti pasaruodeitu. Asūt iz pošreizejuo viļņa, es varātu uzspēlēt ari blokusprojektā, spāks maņ ir! Cyts vaicuojums, voi es tū dareitu, tok byutu labi, ka taida vareiba vysmoz byutu. Tok, atsagrīžūt pi vaicuojuma, ir trokai – ari iz koncertu “Gorā” muzikus daguoja meklēt molu moluos. Gitarists puorsacieļs iz Reigu i iz koncertu speciali brauce nu golvyspiļsātys, ūtrys gitarists brauce nu Ludzys, pi bungu sēdēja muns dāls i tt. Koč i kaids varbyut saceis, ka es otkon puorspeileju, vystik skaitu, ka grupa “Sovvaļnīks” ir pajukuse, itūšaļt vyss ir letargiskā stuovūklī. Nu jaunūs nivīna nav, bet vacī vaira nav daīmami.

Plotuokys auditorejis sasniegšonai varbyut vajadzātu dzīduot latvyski, kam latgalīšu volūdai ir šauruoka niša? Kūrzemē voi Vydzemē pagryuts saprast, par kū ir dzīšmu viestejums.

Asu par tū dūmuojs, tok itamā jūmā lelu lūmu nūspēlēja kaida najaušeiba. Muns trešais albums beja dūmuots latvīšu volūdā, ari dažus nu sovu vacūs gobolu jau beju puorrakstejs latvyski, bet tod kūpā ar [Fēliksu] Kigeli īraksteju dzīsmi “Mēnessērdzīgā”. Munā dzeivē ir bejuši vysaidi seikumi, kas var aizgiut i izsist nu leidzsvora, i vīns nu taidu saistuos ar pīmynātū dzīsmi. Tys ir, sajiemu atsauksmis – nu, kū tu ite mūkīs ar sovu latgalīšu izrunu, dzīdi tok sovā čangaļu volūdā i nūsamīrej! Mani tys nazkai nanormali aizgiva – atbrauču iz sātu, nūlyku vysus latvīšu volūdys tekstus molā i sasprīžu, ka iz prīšku es vysu dareišu tikai latgaliski. Tei ir kai sova krysta izalaseišona i kaidu laiku es itū krystu nasu i turpynuošu nest. Tei ir muna izviele.

Albums “Cārtumi” ir muzyka nu pavysam cyta plaukteņa – vīnojūšais elements tamā esi tikai tu pats i latgalīšu volūda.

Itys albums roduos daleji provocātā kuortā. Maņ nikod nav patics sacerēt atseviškys dzīsmis, kurys palīk naizdūtys. Cyta storpā, maņ vys vēļ taidys ir, par kū maņ “škrobe”. Nautrānu pogosts maņ palyudze saraksteit dažys dzīsmis ar Pītera Jurciņa vuordim, kū ari izdareju, bārni tuos spēlēja pasuokumūs, bet maņ roduos dūma, ka vajadzātu tuos sagataveit kvalitativuok i īraksteit. Tai nu siedieju i pruotuoju – nu labi, īraksteišu tuos divejis voi treis dzīsmis, bet kū tuoļuok? Tuos dzeivuos sovu dzeivi? Dīzyn voi! Zeimojās – vajag itaidā stylā sagataveit vysu programu. Tai nu, sevi provocejūt i drupeit pīspīdu kuortā, roduos itys albums, kurā suokumā beja paradzātys desmit dzīsmis, bet piečuok sasaroda pat vysys 13.

Pa munam, tovs leluokais pluss reizē ir ari tovs leluokais minuss – muzyka šaļtim redzīs panaiva, varbyut pat puorspeilāta, tok nu sirds! Tū navar najust i navar nanūvērtēt – ari “Cārtumūs”.

Nui, laikam tai ir. Cīši sasaprīcuoju, kod puorskaiteju recenzejis žurnalā “Mūzikas Saule”, kurā nivīns nu kritiku nabeja “nūlics” itū albumu, bet Uldis Rudaks pat īlyka četrys zvaigznis nu pīcu. I vysi raksteja, ka, koč i kaida itei muzyka byutu stilistiski, teik uzturāts augsts leimiņs. Dace Volfa pat pīminēja, ka apbreinojamai, kai Sovvaļnīks vysus sovus Pegazus vystik spiej aizjiugt vīnūs rotūs (smejās). Koncertā saguoja epizode, kod es suoču dzīsmi i saprotu, ka nazkas naīt, kai vajag, i saceju džekim, lai suoc tū nu suoku. I publika iz itū naveiksmi reagēja ar sapratni! Muns brutalais i gradzynuotais imidžs drūši viņ ar itū naivumu naīt kūpā, tok cylvāki laikam jiut, ka muna dorbuošonuos ir nu sirds.

Ar kaidom acim tu itūšaļt verīs iz sovim pyrmajim albumim “Sūpluok” (2009) i “Bolts susātivs” (2010)? Itūšaļt esi palics kai profesionaluoks, tai ari pīredziejušuoks, voi niu itī albumi pošam redzīs bierniškeigi voi ari taišni ūtraiži – spieceiguoki?

Es saceišu gūdeigai – tī ir superalbumi! “Sūpluok” es nikod napuorspiešu, koč i tys nav roks. Fenomenalu dorbu tūreiz īguļdeja [producents Gints] Stankevičs, kurs saprota vysys nūskanis i likvidēja klaidenis. Partū varu saceit, ka “Sūpluok” – tys ir puori vysam! Tok klauseituojim vysuvaira pateik “Bolts susātivs”, kas, piec daudzu dūmu, vysulobuok asociejūtīs taišni ar mani. Itū albumu caurstrāvoj Latgolys patriotismys, muzyka ir melodiskuoka, kluotyn vēļ – ari vokals puorsvorā ir bez tai saucamuo “groula”, tai itys dorbs ir plotuokai auditorejai saprūtamuoks. Maņ pošam vys pateik spēlēt smoguoku muzyku, tok itymūs albumūs ir cīši daudzi nu tuo materiala, kū es vys vēļ spieleju koncertūs. Tys nanūzeimoj, ka muns nuokušais albums “Napaseitynuouts” (2016) i jaunī dorbi byutu švakuoki – tī ir vīnkuoršuoki, ar mozuok pīstruoduotom niansem, kam spielieju tai, kai es tū eistyn tymā laikā gribieju atbylstūši sovom ambicejom. Es vīnkuorši rokstu nu sirds.

Kur i kai tu saceri muzyku?

Šaļtim mieginuojumu telpā, kod saprūtu, ka varbyut ir daguojs laiks koč kū paraudzeit sacerēt, šaļtim asu izsvīds kaidu melodeju, siežūt i verūtīs saulis rītu voi vīnkuorši baudūt dobu. Par amizantuokū veidu skaitu sova veida sapyna pīpiļdejumu – sacerēt kaidā myusu dīnom natradicionalā vītā, kas nazkod asūt bejuse muziku citadele. PSRS laikūs daudzi rodūši cylvāki struoduoja par kurynuotuojim, kur ari naktīs asūt veļtejuši laiku rodūšajam dorbam. Tod nu es, kod struoduoju Mežavydu lauksaimisteibys i tehnologeju parkā par kurynuotuoju, puora reižu pajiemu gitaru leidza i škeldys vesšonys i cepļu uzraudzeišonys storplaikūs sataiseju vairuoku dzīšmu uzmatumus.

Ka runojam par gribiešonu spēlēt smoguok, tod tovs pādejais albums “Sovvaļnīcisms”, kas īturāts blekmetala stylā, laikam ir ituos gribiešonys pats augšuokais punkts?

Nui. Dūmoju, ka i es grybātu, tuo napuorspātu. Ka maņ byutu vaira breiva laika, es drūši viņ grybātu paraudzeit īspēlēt nazkū leidzeigu – vysmoz raudzeit pi tuo pīstruoduot. Koč i, es ite naseņ padūmuoju, ka sasajimt vyspuor koč kam itūšaļt varātu byut cīši gryuši, kam pastuov riskys, ka es otkon sasadūršu ar nagacejom i nūsabeišu. Muns poškritiskums dīvamžāļ šaļtim ir galejūs rūbežūs, i tys var nūtušēt munu dailradi, kam es varu nūdūmuot – ka maņ nasaīt koč voi videjā leiminī i es tam nimoz napīsatyvoju, tod maņ tuo vyspuor navajag. Itūšaļt maņ ir lela prīca, ka es vystik sasajiemu “Sovvaļnīcismam” – tys beja totali interesanti!

Esi bīži radzāts ari uorzemu metalmuzykys zvaigžņu koncertūs. Voi iz tim brauc, kab izaluodātu i izkruotu energeju, voi ari partū, kab kluotīnē pasavuiceitu nu Rītumu profesionaļu?

Grybātu vuiceitīs, bet maņ nasaīt. Mani kaitynoj, ka es vysu laiku analizeju iz skotivis i apleik tai nūteikūšū – skaņu, gaismys, telpys, sajiutys voi vēļ koč kū. Tok vysleidza – tai kai es nadzeru i napeipeju, tod koncerti ir vīna nu tūs vītu, kur es varu 45 minutys, stuņdi voi pat ilguok mozuok dūmuot voi pat vyspuor nadūmuot par sovu dzeivi voi nagacejom. Cylvāki puormatuši, ka ar mani gryuši runuot, kam es vysu laiku īškeji analizeju sovys problemys – tū varūt redzēt piec ocu i uzvedeibys. Respektivi, sarunā it kai pīsadolu, tok tymā pošā laikā napīsadolu. Ot, i koncertūs es vīnkuorši raugu izbaudeit tū laiku, kas maņ ir dūts. Prūtams, ir bejušys ari grupys, kurys es vīnkuorši gribieju redzēt, pīmāram, “Mayhem”, bet ir koncerti, kurūs maņ īsiļdeituoji patykuši lobuok par golvonajom grupom, pīmāram, jau pīmynātajā “Mayhem” koncertā pyrma jūs spielejūšī zvīdru “Marduk” vīnkuorši vysus “nūslauceja” – četri džeki, kas spēja nu skotivis pasnēgt nazkū taidu, tys beja īspaideigai! Leidzeigai beja “Paradise Lost” koncertā, pyrma kurūs uzastuoja “Saturnus”, i es, maņ ruodīs, vysys 45 minutys pi jūs nūrauduoju – tei beja absoluta katarse!

Tev ir lītu turpynuotuojs i Gusānu muzykaluo karūga nesiejs – dāls Mareks sevi cīši labi pīruodeja albuma “Sovvaļnīcisms” īrokstā. Drūši viņ tāvam nav leluokys prīcys, kai uzastuot iz vīnys skotivis kūpā ar dālu?

Nui, tei ir cīši pateikama sajiuta! Es, prūtams, saprūtu, ka jis īs sovu izlaseitū ceļu, bet lels i publiskys jam paļdis par tū, ka jis naatsaceja pīsadaleit albuma īrokstā i nūspēlēja ari koncertā. Veiduot sadarbeibu ar radinīkim i draugim ir uorkuorteigai gryuši, kam jim navari kategoriskā tūnī pīpraseit tū, kū vari praseit nu speciali pīaicynuotūs muziku. Ar sovejim ir juoīvāroj zynomi rūbeži. Sovutīs Mareka gadīnī – es jam tīšā tekstā pasaceju, ka maņ “iz sitīņa” nav nivīna, kū es varātu pīsaisteit kai bundzinīku, i es cīši prīcuotūs, ka jis tū uzajimtu i paleidzātu maņ pīpiļdeit itū munu sapynu. Ka jis atsasaceitu, es tū saprostu. Tok Mareks pīkryta, kluotyn vēļ – sovom partejom pīsavērse nu sirds i ar lelu atbiļdeibys sajiutu, pats dūmojūt par tūs skaniejumu. Piec koncerta maņ daudzi saceja, ka maņ ir talanteigs dāls, tok jis pats itū epitetu nūraideja, kam – kaids tī talants, tys asūt stuņdem, dīnom, nedeļom i mienešim ilgs dorbs! Kai soka Mareks, talants ir varbyut iz 10 %, bet puorejais ir smogs dorbs.

I cik tevī pošā procentu ir dorbs i cik talanta?

Ar mani ir smogs gadīņs – es skaitu, ka talanta maņ nav, tok ari dorbu es sevī naasu eipaši īguļdejs (smejās). Pīmāram, gitarspēle – es myužā nabeju tik daudzi treniejīs, kai pyrma koncerta “Gorā”! Ruodīs, godim nikuo nabeju spieliejs i tod divejis nedelis kotru dīnu pa puora stuņžu treniejūs i vuicejūs dzīsmis. Maņ pateik izdūmuot melodeju, tū sajust, nūvest da gataveibys, izrauduot tū nu seve ar sovim puordzeivuojumim. Es doru, cik spieju, bet… Maņ nav dzierdis. Maņ nav ari bolsa. I ari ritma izjiutys maņ nav. Beigu golā – mani tok pat muzykys školā nauzjēme (smejās)! Nateišom voi apzynuotai, bet, kod es dasagiunu spieliešonai, maņ nazkai vīnkuorši saīt. Bet golvonais vystik ir tikšona da melodejis.

Nūslāgumam – kū Sovvaļnīks dareis 2027. godā?

Es nūteikti grybātu nūspēlēt vēļ kaidus puora koncertus, tok ir vaicuojums, voi kaids myus byus pamanejs i tūs pīduovuos. Kluotyn vēļ, ka nazkod koncertu reikuotuojim beja aizbyldynuojums, ka – oi, tu jau tī tik ar tū sovu smogū muzyku –, tod niu ir pīduovuojums ari vīgluokys muzykys sadaļā. Maņ ir ari izguojs dzejūļu kruojums, kas nūzeimoj, ka es varātu pretendēt ari iz daleibu Dzejis dīnuos. Ite vaicuojums, cik regions i ari Latveja ir gotovi jimt preteimā latgalīšu muzyku i dzeju. Myusu Latgolā palīk vys mozuok. Bet tai – maņ pošam vys vēļ pateik dorbuotīs, i, ka es piec koncerta nu 10 voi 15 cylvāku sajamu lobys atsauksmis voi uzmundrynojūšus vuordus, tod tys maņ pateik vēļ vaira. Tys dūd stimulu turpynuot.