LAIKA NAPĪTEIK
Maņ ir laiks aizīt da veikala,
bet navā laika nūgierbt cymdus,
lai naudu par maizi samoksuotu.
Maņ ir laiks iz plaukstys nūgiut snīgapuorslu,
bet navā laika pasavērt, kai tei
Syltejā plaukstā izkiust…
Maņ pīteik laika aplaupeit buļbus,
Bet navā laika izlikt iz guņs
I savuoreit gryusli…
Maņ ir laiks pīsaceļt,
bet navā laika prozamūst i
Pasaceit lobureitu…
Maņ pīteik laika motus izsukuot, bet
Navā laika sapeit bizi,
īlīkūt lelu banti…
Maņ pīteik laika pīraksteit vīnu rindeņu,
Bet navā laika pabeigt dūmu
I izlikt beiguos lelu punktu…
Maņ pīteik laika aizīt gulēt,
Bet navā laika sepinēt…
Maņ pīteik laika tevi apčert,
Bet navā laika pasceit, ka ļūbeju
I ilgojūs piec Teve…
Maņ pīteik laika dūmuos izdūmuot, kai neistu,
Bet navā laika Tevi atrībt
I taisneibu panuokt…
LAIKS, apsastuoj!
iz breidi,
lai paspieju dadareit….

 

***
Aizguoju pi leikuos līpys
Grākus izsyudzēt.
Apsačieru ap stumbru,
Pīsaglaudu cīši, cīši kluot,
Sajuzdama līpys sirdspukstus.
Pruotā dūmuoju, ar kū pyrmū suokt,
Bet līpys zori mani glaudeja
Tik maigi, ka sajutūs kai bārns, bez grākim,
Līpuzīdu smuords mani apreibynuoja
I biteišu  dyukšona aizmydzynuoja.
Pasamūdu pīturā iz sūleņa
ar voska sveci rūkuos i līpuzīdu mada burceņu maiseņā….

 

***
Sapynu pierstu golus divejuos bizēs
Izaver labi
Gondreiž kai juoņūgu zapte
Ar dažom upiņu ūguom.

Navaru atslēgt mašynas durovas
Pierstu bizes traucej
A maņ navā signalizacejas
Juogaudoj pošai kai vylkam

Īšu ar kuojuom
Navā tuoli, tikai puora sūli
I byušu kluot vītā, kur vādars napuorstuoj
Kitēt kai padsmitgadneicai

Pieški bizes suok izjukt
Piersti palykuši viļnaini
Pazuda pučainuos motugumejas
Izkryta i puorsavierte par kūrmulīm

Suok pilēt juoņūgu zapte nu pierstu golīm
Sorkonas piles, lipeigas, soldonas
Salidoj zeileites laseit upiņu ūgas
Aizlypa knābeiši i navar pačivinēt.

 

***
Ak, kai maņ grybātūs
Pasamūst cytā pasaulī…
Atverūt plaksteņus,
Īraudzeit sauli spūžuoku,
Īraudzeit uobeļu zīdim
Pībārtu zaļū pļovu;
Īraudzeit taureņus boltūs
Apleik man lidojam
I maigi nūgluostūt byudu golus…

Ak, kai maņ grybātūs
Pasamūst cytā pasaulī,
Kur es byutu ES i
Nikas vairuok.
Kur vysapleik byutu bolti i laimeigi cylvāki,
Kurim golvys nav
Sasmārātys ar ļaunuma
I skaudeibys kruosu.

Ak, kai maņ grybātūs
Pasamūst cytā pasaulī,
Kur apleik viņ
Skanātu dzīsmis, smīkli
Bez osorom, bez naida
I skumis,
Viņ teiri i patīsi,
I meilys pylni.

Ak, kai maņ grybātūs,
Atverūt acs, īraudzeit
Ka ešu tepat – iz vītys,
Ka ešu tei pate, kas ešu,
Tik vyss cyts nadaudz cytaiduoks!