Pasauļs reizem apsagrīž kuojom gaisā. Voi tikai maņ tai līkās? Ļauds jemās daleit tū, kas patīseibā nikod jim nav pīderiejs. Vīns (cylvāks, naceja, ci vaļsts)  kliust leluoks i vierteiguoks par ūtru dieļ tuo, ka šamejam ir vaira naudys, malnuo zalta, gāzis dzeislu, īrūču voi atoma dusmu. Cyts giust sociali gastranomisku ruodumu, ka var ūtru izkiezeit trešuos varys kalidorūs – televizora ploskonojuos dimensejuos, interneta bezgaleibā voi gazetu voskainumā.  Vieļ kaids nu myusys sataisa zylūni i bazūnej, ka tys jir dabisks process aba puorvierteibys ar metamorfozis paleidzeibu. Voi skelets, kas sabīdreibys škapī guliejs godu godim, vīglai suoc atžiergt, daaudzēt mīsu nu sevkura baiļom i augstpruoteibys, dvieseliska sakluma i vaiņu mekliešonys cytūs, koč pošam sovuos acīs jau seņ brikšni saauguši, ni tikai sagulušs bolkys nu godu desmitim nakūptuo voi nadatierguotuo meža.

Jau pārnuo goda paruodis „Bez bļuz–neišonys” laikā saprotu, ka jir vierts:

1)turpynuot runuot par muokslu latgaliskai;

2)meklēt tū, kas vīnoj, roda vasalumu, navys škir. Īmesļs beja pavysam vīnkuoršs – kai atrast kūpsaucieju tik dažaidom radūšom i muokslinīciskom izpausmem, kas jir sevkuram muokslys školys pedagogam? Lai vuordi raibi gon asom  teik aizstuoti – jī jir kai vīns vasals. Tod ari īdūmuom, ka  2014. godā aizsuoksim paruožu vierteni treju godu garumā veļteitu kruosai kai dūmys, vuorda, jiutu, īspaidu, puordzeivuojumu reprezentietuojai. Leidzeigai kai tū darieja Kšištovs Keslovskis sovuos kinuos: Treis kruosys: zyluo, boltuo, sorkonuo.

Kaids jir stuosts, kuru sevkurs muokslinīks pīduovuos skateituojam, ari maņ vieļ da šuo laika jir nūslāpums. Tokš  vīns jir skaidrs, ka ir eistonais laiks vieļ reizi pošam sev puorvaicuot, kas es asmu, par kū stuovu,  izkurīni i dieļ kuo eimu. Kas jir muns golvonais ceļš? Dastuot, lai sadzierdātu.

J. Soikana Ludzys muokslys školys pedagogi i radūšī draugi aicynoj Ludzys mīsta vadeibu, pošvoldis darbinīkus, muokslys školys bārnus ar vacuokim, kolegus nu cytom izgleiteibys i kuļturys īstatem i vysus interesentus  iz paruodis „Dzaltons. Ci jir? Ci nav?” atdareišonys šaļteiti Ludzys nūvoda pošvoldis sātā 2014. goda 10. majā 15:30. Sevkurs nu muokslinīkim ar sovu danasumu Ludzys goreigajā telpā jir kai rožoncu pierleite lyugšonā par mīru i vasalumu – mīsai,  dvieselei, saimei, nūvodam, vaļstej, pasauļam. Dastuoj, i byusim kūpā.

J. Soikana Ludzys muokslys školys direktore Vuorkaļu Sandra
Volūdys konsultants Valentins Lukaševičs