Reizi mienesī žurnalā “Ir” teik publicāta latgalīšu sleja, kas viestej par aktualim nūtykumim i vaicuojumim. Juļa sleju ir sarakstejs kuozu muzykants, Ondrupinis pop-rok kapelys “Treis veiri laivā” brigaders Daiņs Platacs, jis stuosta par sovu kuozu muzykanta pīredzi vaira nakai 500 kuozuos.

Slejis autori ir vysaidi Latgolys ļauds — kotru reizi cyts autors, cyta aktualitate, cyts stuosts. Autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redziejumu par aktualim vaicuojumim i nūtykumim.

Daiņs Platacs stuosta par kuozom i par kuozu sovpateibom Latgolā. Jis aproksta sovu pīredzi, suocūt nu 1983. goda, kod pyrmū reizi spielēja kuozuos, i vysus, kuri brauc iz kuozom Latgolā, aicynoj ļautīs vysom kuozu izdareibom i izbaudeit kuozys kai ritualu.

Ka saleidzynoj kuozys hronologiski, agruok vaira pīsaturēja pi tradicionalūs ritualu i kuorteibys. Latgolā beja tradiceja par svuotim jimt krystvacuokus. I nivīns gosts nu golda nakustēja, cikom svuots nabeja atļuovs. Vēļ nu tradiceju var pīminēt gostu montu zagšonu i izpierkšonu. Kuopustu kotla zagšona atmyruse, jūs padūd jau pi pyrmuo golda. Apdzīduošona šur tur vēļ ir sasaglobuojuse.

Niu vyss nūteik breivuokā atmosfēra – tys nimoz nav švaki! Tik svuoti bīži viņ ir kai kūka dīveni – ni parunoj, ni pasasmej. Vysu izdora kuozu vadeituoja – i bryuti sapucej, i gostus izkomandej.

Ir gadejīs, ka nav kuozu vadeituoju, a svuoti ir „runeigi” kai partizani nūpratynuošonā, tod gon muzykantim ir kū pasveist.

Daiņa Platača rokstu skaiti ituos nedelis (31.07.-6.08.2014.) žurnalā “Ir” voi ari škārsteiklā ite.