Preiļūs apsaverama izstuode “J. Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”
Da 19. septembra Preiļu kulturys noma izstuožu zalā Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs pīduovoj Jezupa Pīguožņa bolvys par lobuokū Latvejis ainovu gleznīceibā konkursa izstuodi.
Ideja par itaidu bolvu dzymuse jau pyrma vairuoku godu Kruoslovys gleznīceibys plenerā muokslinīku Jezupa Pīguožņa i Juoņa Anmaņa sarunā, nu aktualiziejuse pārņ, kod tyka atkluota nu jau viņsaulē aizguojušuo izciluo latvīšu ainavista J. Pīguožņa gleznu izstuode Latvejis Nacionalajā bibliotekā.
Kab veicynuotu muokslinīku interesi gleznīceibā atveiduot Latvejis dobu i izcaltu Latvejis ainovu gleznīceibys nūzeimi Latvejis myusu dīnu muokslā, Reigys dūme i Preiļu nūvoda dūme sadarbeibā ar Reigys pošvaļdeibys kulturys īstuožu apvīneibu, Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeju, Latvejis Zynuotņu akademeju, Latvejis Muokslys akademeju i LBJMFA Juoņa Anmaņa Jaunūs talantu atbolsta fondu ir nūdybynuojuši Jezupa Pīguožņa bolvu Latvejis ainovu gleznīceibā.
Preiļu nūvoda dūme nūdrūšynoj ituos apjūmeiguos i kulturviesturiski nūzeimeiguos izstuodis laureatam eipašu duorgmetalu medaļu (autors – Juoņs Strupuļs), Zalta diplomu i naudys bolvu, kai ari Dalinīku diplomu padūšonu. Izstuodis dalinīkim tiks pīškiertys ari vairuokys bolvys eipašuos nominacejuos.
Muokslinīku atsauceiba bejuse nacarātai lela, īsnīgti 229 dorbi. Žūrejis komisejis, kurys sastuovā beja muokslys zynuotneica Ingrīda Burāne, Reigys dūmis Izgleiteibys, kulturys i sporta komitejis prīšksādātuoja Eiženeja Aldermane, Preiļu nūvoda muzeja golvonuo muokslineica Silvija Berezovska, muokslinīki Juoņs Anmaņs, Juoņs Dukāts, Juoņs Streičs, Juoņs Strupuļs i Osvalds Zvejsaļnīks, dorba rezultatā izstuodei atlaseja 78 autoru 108 gleznys.
Jezups Pīguoznis (1934-2014) ir Latgolā dzims vīns nu izcyluokūs Latvejis ainovu gleznuotuoju, kura dorbi atspīgeļoj Latvejis dobys zīmeļnīciskū kruošņumu i daudzveideibu vysūs godalaikūs. Sovūs dorbūs jis tīcēs piec vyspuorynuota dobys tāla atkluosmis realistiski tvartuos ainovuos i mozpiļsātu skotūs. Kotra glezna ir poša piļneiba, kurā rezumejās harmoneja i latvyskuo mentalitate.
