Cytaidi latviskais. Latgolys breivdūmuotuoji
Stereotipiski Latgolu mādz uztvert kai zylūs azaru zemi, kur vys vēļ aktuala ir pūdnīceiba, nūvodam rakstureiga kukne, vysaidu tautisku i etnografisku meistaru paradize. Itymā stuostā var puorsalīcynuot, ka ploši puorstuovāta nūvodā ir ari jaunīšu subkultura. Taišni Latgola var lepuotīs ar vīneigū klezmergrupu Latvejā. Tei ir tradicionala ebreju folkmuzyka, kas Latvejā, eipaši Latgolā populara bejuse jau pyrmuos breivvaļsts laikā, nu itūšaļt ir aktuala i Eiropā, i ASV. Izaruod, Emilis Melngaiļs sovulaik ir pīrakstejs i vuocs itūs meļdeņus, apceļojūt i Lītovu, i Latgolu…
Latgolys pietnīks Valentins Lukaševičs itymā stuostā kūšū Latgolys vidi nūmaineis pret krītnai urbanuoku vītu Rēzeknē, kur iz mieginuojumim saīt grupys “Colas un Tabacco” muokslinīki. Var redzēt, kai kasdīna rit kafejneicā “Ausmeņa kebabs”, kur mādz puļcētīs “Ausmeņa records” naformaluos kulturys puorstuovi — reperi, breikeri, grafiti muokslinīki. Reps skanēs latgalīšu, krīvu i latvīšu literarajā volūdā. Jaunīšim, kas sevi sauc par breivdūmuotuojim, nav nacionalu, socialu i etnisku aizsprīdumu, jī ir rodūši i aizjimti atrūnūt naparostū.
