Latgalīšu rakstnīks Valentins Lukaševičs pīduovoj īpazeit Latgolys mežus i pūrus. Brauksim iz Žeigurim, kur mežzine Anna Āze i juos meita mierneica Muora Āze byus breineigys gidis, stuostūt i ruodūt naparostū Latvejis – Krīvejis pīrūbeža mežūs. Vaicuosim papardis zīdu, apbreinuosim Kuprovys līpu audzi, kurai vaira kai 130 godu, dzersim mežogys čaju pi mežogys, bosom kuojom brissem Zodāna pūrā, puorsalīcynuosim, cik skaists i deveigs ir mežs i, cik kluss i romantisks, kod sadzieržom, kai viejs skrīn skujuos. Kluotyn stuostim par mežu īpazeisim muoti i meitu, jūs dzeivis filozofeju i cīšo saikni ar dobu, kū papyldynoj Muorys mīlesteiba pret Friča Bārdys dzeju i pošys rodūšuos izpausmis.