Aprelī varēs satikt ari Latgolys meistarus
Nu 1. da 3. apreļa vysā Latvejā nūtiks jau tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru”. Sevkurs byus aicynuots apmeklēt meistardarbneicys, individualuos nūdarbeibys, atvārtuos darbneicys, paraugdemonstriejumus, lekcejis, prīšklasejumus, koncertus i daņčus.
Kotru pavasari pasuokums ir gaideita nūtikšona, i īprīkšejūs godūs “Satiec savu meistaru!” meistaru darbneicuos, studejuos, muzejūs, školuos, kulturys centrūs, bibliotekuos i pat meistaru dzeivisvītuos gastejuši 18 tyukstūšys vysu paaudžu interesentu. “Satiec savu meistaru!” ir na tik vareiba apmaklātuojim īsavuiceit kū jaunu, nu ari pošim meistarim veiduot jaunys attīceibys sadarbeibai, sajimt pateikamys emocejis i gondarejumu.
Itūgod Latgolu pasuokumā puorstuovēs Baļtinovys nūvoda etnografiskais ansamblis, uodys apstruodis meistars Andris Ločmelis nu Brīžucīma, Bolvu nūvoda muzejs, “Tilžas Rūķīši”, kulturys i muokslys bīdreiba “Teira muoksla” nu Ondrupinis, Ambeļu kulturys noms, maizneica “Dzīles”, Atašīnis biblioteka, bīdreiba “Ludzas amatnieks”, vušku cierpieja Ilona Karpušenko nu Pelieču, TLMS “Dzīpariņš”, zemnīku saimisteibys “Apkalnmājas” i “Rekļasola”, Ruguoju sīvīšu bīdreiba “Ūdensroze”, folklorys kūpa “Egle” i Viļānu lobdareibys bīdreiba “Atbalsts”. Vaira informacejis par nūtikšonom var atrast “Satiec savu meistaru!” sātyslopā.
“Satiec savu meistaru!” ir 2009. godā aizsuoktuos Tradicionalūs prasmu školys turpynuojums, kas īkļauts kūpeigā Eiropys projektā “Eiropas amatu prasmju dienas”. Leidzeigi pasuokumi, kur tradicionalūs prasmu zynuotuoji uzjam pi seve muocekļus, reizē nūteik ari Francejā, Spānejā, Italejā, Beļgejā i cytuos pasauļa vaļstīs. Projekts “Eiropas amatu prasmju dienas” 2016. godā nūtiks jau dasmytū reizi.
Projekta “Satiec savu meistaru!” byuteiba ir viesteit sabīdreibai par namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonu i puormontuošonu, kai ari meistarim, jūs zynuošonom i prasmem. “Satiec savu meistaru!” reikuotuoji pasuokuma ītvorūs gryb veicynuot sadarbeibu vītejūs kūpīnu, navaļstiskūs organizaceju, vaļsts i pošvaļdeibu instituceju, kai ari privatūs organizaceju storpā namaterialuo kulturys montuojuma izpausmu i tūs zynuotuoju, kai ari Dzīšmu i deju svātku tradicejis apzynuošonā i populariziešonā.
