Raidejuma “Pi myusim Latgolā” veiduotuoji gastej pi Rūmys katuoļu bazneicys kardinala Juoņa Pujata, kab dazynuotu vaira par juo dzeivis guojumu, dorbim i gareigū aicynuojumu.

Juoņs Pujats dzims 1930. goda 14. novembrī. Par Rūmys katuoļu bazneicys prīsteri jū 1951. godā ordinēja arhiveiskups Antonijs Springovičs. 2001. godā Juoņs Pujats īcalts par Rūmys katuoļu bazneicys kardinalu.

Gareigū aicynuojumu Juoņs Pujats sajuta jau školys laikā. Vydsškolā jis apzynuoti papyldus vuicejuos latīņu volūdu i gatavejuos vuiceibom Gareigajā seminarā.

Juoņs Pujats īguļdejs lelu dorbu pi vairuoku bazneicu saglobuošonys, jaunu bazneicu ceļtnīceibys i gareiga satura gruomotu izdūšonys. Jis struoduojs ari kai pasnīdziejs Gareigajā seminarā. Niu jis ir cīši prīceigs, ka var struoduot prīstera dorbu – nūturēt Sv. Mišus i uzklauseit grāksyudzis.

Kardinals ari aplīcynoj, ka nuokušajā godā planavuota Rūmys pavesta vizitaceja Latvejā. Juoņs Pujats atguodoj ari tū reizi, kod Aglyunā gasteja pavests Juoņs Puovuls II. Pyrma tuo Aglyunā nūtyka leli sasagataveišonys dorbi – apkūpta bazneica, izveiduots sakralais laukums.

Runojūt par latgalīšu volūdu, Juoņs Pujats nūruoda, ka svareigi saglobuot tū rokstu volūdys formu, kū kasdīnā lītoj bazneicā i Svātajūs Rokstūs. Jis skaita, ka jaunuo latgalīšu inteligeņce ir atsatuolynuojuse nu bazneicys i škeļ sabīdreibu.