Roksta autors: portals lakuga.lv

Ir latgalīši, kas apsavainoj, kod jūs nūsauc par čangalim, cyti par tū pasasmej, leidzeigi ir ar vuordu “čyuļs”. Vuordi “čangaļs” i “čyuļs” īsaguojuši kai puors, sova veida pretmeti, kas apzeimoj atškireigūs nūvodūs dzeivojūšūs latvīšus. Lai ari šaļtim itī vuordi lītuoti labesteigā nūzeimē, tūs izceļsme nabyut nav saistoma ar kū pateikamu. Portals lakuga.lv skaidroj itūs obeju vuordu nūzeimi.

Vuordi “čyuļs” i “čangaļs” var tikt izmontuoti kai nīvojūšys apsaukys, paruodūt sovu attīksmi, tok piec izceļsmis i suokūtnejuos nūzeimis nūkruosys obeji vuordi ir atškireigi. Par obeju vuordu izceļsmi stuosteits “Latgolys lingvoteritorialajā vuordineicā”.

Čyuli

Latgolys latvīši (latgalīši) puorejā Latvejis teritorejā dzeivojūšūs latvīšu nūsaukšonai nu 19. g. s. beigu turiejuši vysaidus apzeimuojumus: čyuli, baļtīši (nu Baļtejis gubernis apzeimuojuma Krīvejis Imperejā), puornūvadnīki (kūrzemīši/kūrzemnīki, vydzemīši/vydzemnīki, reidzinīki/reidzuoni, zemgalīši). Vysnūtureiguokais da myusu dīnu, redzīs, ir apzeimuojums čyuli. Īsuokumā, 19. g. s. beiguos, itū vuordu attīcynuoja iz sābrūs dzeivojūšajim ļuterticeigajim vydzemnīkim. Lītuots i kai neitralys nūzeimis vuords, i kai puornūvadnīku lītuotūs īsauku “polīši”, “poļi”, “čangaļi ” opoziceja ar nycynojūšu nūzeimis nūkruosu. Ir ari taida pavuorde, varams, rodusēs nu personys īsaukys. Latgalīšu rakstneica A. Čivle (dz. Lauzineica) sovus dorbus parakstejuse kai veira pavuordē Čivle, tai ari lītuojuse preteimys nūzeimis pseidonimu Latgalīte.

Čyuļu apdzeivuotuo teritoreja Čyuleja vaira gadīņūs pīmynāta bez negativys nūkruosys.

Vuords stota dūmuot par nazcik izceļsmis versejom. Varama etimologiska saisteiba ar vuordu “kiuļs” (Latgolā ap Vuorkovu – “čiuļs”) – ‘nūpļautys labeibys kūpa’. Vuords taipat teik saisteits ar “ķūlis” – 1) ‘nalela dzeivinīceņa gūrns, ari cylvāka rūkys stuļpe’, 2) ‘garons kūks, pret kū atsaspīst’, 3) ‘veirīšu iuzu prīškys škālums’; ari ‘sīvīšu lyndraku kulda’, 4) ‘nadreizs, lieneigs, baileigs cylvāks’. Turīs ari verseja par aizjāmumu nu Latgolys pūļu volūdys, kur vuords “ciul” apzeimuojs napīkluojeigu, nasimpatisku veirīti ci nakulturalu cylvāku.

Čangali

Iz personu attīcynuots apzeimuojums “čangaļs”, iz vysa dreizuok ir radīs nu vuorda “čangaļi”, kas nūzeimoj ‘palovys; gryudu apvolki’. Suokūtnejuo opoziceja gryudi–palovys bruoļu Kaudzīšu romanā “Mērnieku laiki” (1879) semaņtiski transformiejusēs vydzemnīku slātaviešu ‘vacpīboldzānu’ i atpalykušuokūs, naapsvīdeiguokūs čangaliešu ‘jaunpīboldzānu’ pretstatejumā, bet 20. g. s. suokuos nūsastyprynuojuse polaritatē čyuli–čangali ‘nycynojūšs Latgolys latvīšu apzeimuojums’.

Da 19. g. s. beigu latgalīšu nūsaukšonai puornūvodūs lītuoti apzeimuojumi “poļi”, “polīši”, “inflantieši”, kas atkluoj pīdereibu pi cytys svešys teritorejis – Inflantejis (pūļu Inflanty) Pūlejis-Lītovys vaļsts (1569–1772), Krīvejis Imperejis (1772–1917) sastuovā. 20. g. s. suokuos, kod veiduojuos cīšuoki kontakti vīnuotā Latvejis vaļstī, Latgolys latvīšu apzeimuošonai i atškireibu pastreipuošonai vuords “čangali” lītuots kai etniskuo palame.

Laikam īmūt, mozynuojusēs obeju vuordu negativuo nūzeime. Myusu dīnuos, nūsaucūt kaidu par čyuli ci čangali, na vysod tys dareits ar mierki aizskart. Daudzi itūs vuordus lītoj ar dūmu uzsvērt cylvāka saisteibu ar juo dzymtū vītu – ar Latgolu ci kaidu cytu Latvejis nūvodu. Vuordus “čyuļs” i “čangaļs” izmontoj ari marketingā, pīvadumam, kaidā nu Rēzeknis picereju var pasyuteit Čiuļu i Čangaļu picu.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.