Roksta autors: Sandra Ūdre, portāls lakuga.lv

Klasiski par jaunvuordim (neologismim) sauc taidus vuordus, kas naseņ pasaruodejuši i kas lītuojumā nav dajiukti. Jūs roda vajadzeiba nūsaukt jaunys paruodeibys ci lītys. Jaunus vuordus var pajimt nu cytu volūdu, bet var darynuot ari piec pošu volūdys paraugim, reizem nūdar ari vacvuords ci šauri lītuots izlūksnis vuords. Ka sabīdreiba pījam, jaunvuordi volūdā var īīt iz palikšonu par vyspuorlītojamu vuordu, var pabyut viņ iz kaidu šaļti, ilguok funkcionejūt individualā lītuojumā.

Lītuvīšu-latvīšu-latgalīšu vuordineicā (2011–2013; tuoļuok LLL) par jaunvuordim (jaunv.) atzeimuoti, pīmāram: škārsteiklys (internets), dalinīks (daleibnīks), sovinīks (eipašnīks), kuļdinīks (mobilais telefons), pasuocīņs (pasuokums), pagluobe (1. vuordineica, 2. vuordu kruojums), soltaunīks (1. ladaskaps, 2. saldātova), nūlicīņs (nūlyktais, liktiņs). Par latgalīšu volūdys materiala markiešonys priņcipim itamā vuordineicā skaitoms profesoris Lidejis Leikumys roksts “Latgaliešu valodas materiāla atspoguļošanas iespējas tulkojošajās trīsvalodu vārdnīcās” (Via Latgalica V, 2013). Jei pīzeist, ka radzama pozitiva tendeņce meklēt rezervis jaunuo izsaceišonai sovim, na nu molys pajimtim vuordim. Tai kuļdinīks ir nu vuorda kulda – prīškmats, kas teik nosuots kuldā (kabatā). Ari vuords soltaunīks varātu īsaīt plašuok. Literatu Oskara Seiksta pīduovuotais vuords seikdaļa ar nūzeimi ‘detaļa’ ci Juoņa Ryučāna seikšaļtenis ‘eisi breiži, nagari laika spreiži’ jau ir īsaguojuši latgalīšu vuordu kruojumā.

Latgalīšu volūdneicai vairuok rezervāta attīksme ir pret tim proponiejumim, kur jau vajadzeigais vuords ir, a par varis teik buozts jaunais, pīmāram: pagluobe, pasuocīņs, dalinīks, sovinīks, nūlicīņs. Sevkuru ļaužu puļciešonūs latgalīši koč kai sauce i da ituo – saīšona, sasalaseišona, sabraukšona, pat dzeršona, sauce piec puļciešonuos mierkim i adresata: vakariešona, večerinka, abādys, koncerts, vokors i tml. Ari dalinīks tys pats pīsadaleituojs viņ ir, ka nagrib izmontuot latvīšu pajaunu atvasynuojumu daleibnīks, var izalaseit situacejai atbylstūšu vīss, cīmeņš, gosts, klauseituojs i tt. Jaunvuordu sovinīks raudzeja īvīst jau pyrma godu symta, a vys jū izjiut kai samuoksluotu, latvīšam pateik vysu izsokūšs vuords saiminīks. Nūlyktais ci nūlicīņs? Leikumyspruot, lobuok ar divdabi izsaceitais nūlyktais, liktiņs ir literaruos volūdys puorcālums.

Munā latgaliski raksteišonys i puorlikšonys praksē leluoka golvys lauzeišona vys saīt pi treju linearuo laika kategoreju, literarismūs sauktu – paguotne, tagadne, nuokūtne. Dūmojams, latgalīša saprasšonu naveidoj lineari sakuortuots laiks, zemnīka pasauļa redzīņam soveigs dobys cyklyskums, kas vysu laiku atsakuortoj kai jauna teiruma dorbu sezona. Cylvāka dzeive ir īšona pa riņči, na lineara vierzeišonuos nu pīdzimšonys punkta iz nuovis punktu. Puorcālums nuokūtne nav optimals, latgalīšim ir darbeibys vuords atīt (na atnuokt). Nazcik jaunvuordus te pīduovuojs literats i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs: atīsme, atītme, byusme, byutīne, tok pyrmajim divejim “speid cauri” pamatnūzeime – ‘atīšonys process’, a pādejim divejim vuordim maisa atpazeistamuo eksisteņcis nūzeime, jī ir homonimi filozofejis terminim. LLL pīduovoj ari aprokstūšus variantus: laiki iz prīšku, atīmūšī laiki. Kū izalaseit? Piec garuokys švuorbuošonuos nu vīna varianta pi cyta gribīs īraksteit vysim saprūtamū nuokūtne i beigt komuotīs. Leidzeigi daudz sinonimu LLL ir literarismam paguotne, bet jī ir izmontojami īrūbežuotā kontekstā: vacī laiki, senejī laiki, bejušī laiki, puorguojušī laiki, puorguojušais, paguojušais, nazkodejais. Armanda Kūceņa darynuojumam baļtīšu-latgalīšu vuordineicā puorīsme tei poša vaine – “speid cauri” puorīšonys process taisnā nūzeimē. Attīceigi tagadne – LLL niulenejī laiki, tagadejī laiki, myusu laikmats, A. Kūceņa darynuojums – niulīne. Kai redzim, “tehniski pareiza” jaunvuordu darynuošona, reikojūtīs piec “pareizu paraugu”, vēļ nagarantej eistuo volūdys gora īmīsuošonu.

Vuordu sekmēt, veicināt, attīstīt nūzeime deļ bīža jūs izmontuojuma tai vyspuorynuojusēs, ka padora tekstus klišejiskus. Sovutīs jūs latgalīšu ekvivalenti “Latgolys lingvoteritorialuos vuordineicys” (2012) latgalīšu puorlykumā dreizynuot, mudrynuot, tuoļuokuot uztverami par jaunvuordim. Jim nav tik augsta vyspuorynuojuma, partū rūnās īspieja paruodeit konkretuokys satura niaņsis, jī tekstūs īzeimej konkretuoku projekceju laikā (dreizynuot – termeni, mudrynuot – nūtikšonu kuopynuojumu) i telpā (tuoļuokuot). Tys ir tyvuok teksta byuteibai, kai gadejumā, ka vīnkuorši puorlyktu sekmēt, veicynuot, atteisteit. Na vysu pījimts ir latgalīšu zeimyns kai ekvivalents vuordam zīmols, tai agruokuos paaudzis sauce lūpim eipašys zeimis iz pīris ci cytā radzamā vītā. Viņ laiks ruodeis, kuri nu apsavārtūs vuordu paliks iz pylnvierteigu dzeivošonu volūdā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.