Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Dzejūļu tematika namaineiga – filozofiski vaicojumi par dzeivi, dūmom i sajiutom. Saraksteiti minimalisma stylā, sakoncentrejūt puors vuordūs pādejūs treis godu nūtykumus, vītys i ļauds. Kai jau koncentrats, skaiteituojam nu molys gryušuok saprūtams, bet ar leluoku vareibu tekstus interpretēt pa sovam. Pamatā darbeibys vuordi, kas apzeimej byušonu lauku vidē, kur runuošona ar dareišonu ir leidzsvorā, tai par sovim dzejūlim soka Dagneja poša.

Vasali!

Voi jius asat vasali?
Voi taidi pa pusei?
Pa trešdaļai kaidai?
Pa gabaleņam?
Pa sauveitei?
Pa smiļšu griudeņam?

I kuruos pusis jums nav?

Vyds pusis voi uorpusis?
Viersyunis voi zamaškys?
Kreisuos pusis voi lobuos?

A kurā pusē jums ir lobuo puse?
Voi jiusu lobajai pusei vysys pusis ir lobys?
Voi tai – pusleidz?

Nā…
Pusleidz, vys tik naleidz!
Ir juobyun vasalim!

Tod leidz!
I paleidz…
Dīvs.

    ***
šudiņ muns dūmu guojīņs
īt zūsu guojīnī

pīkrits zeiļu pylns rudiņs
salosu cālu spani

ūzula spāka i stuošku
kurūs babeņa stuostejuse

zīmā dzersim kopeju
aizkūssim ar runom

par vacim laikim
laikam

Maskarads

Vīnam smīkli — ūtram osorys.
Vīnam dramys — cytam puorsokys.
Kas tim vuordim tūs kažukus apsvīž?
Kas par vokorim naļaun īt gulātu?

***
Redzi, tu par daudzi redzi.
Ar sovu lyuša ausi!
Dzierdi, tu par daudzi dzierdi
Ar sovu vonoga aci!
Zyni, tu par daudzi zyni
Ar sovu cylvāka pruotu!
Jiuti, tu par moz jiuti
Ar vysu sevi!

***
Vacus draugus nadreikst aizmierst,
Cytaiž jī mudruok mierst.

    Ar tim

Tuļpu īlā tuļpu nav.
Sazīduš’s rūžys jau ostoitū godu.
Saīt snīga veiri breinuotūs.
— A kam, itys pasauļs, kam?

Īsalūguot cytā dimensejā,
Stuošku pasauļu juceklī
Cyparūs, skaitļūs, faktūs.
— Kas Tu esi, kas?

Ari tys, ari tys, kurs pādejais nūīs,
Vysod byus prīškā,
Ka naaizamess kuoja
Aiz gruomotu skaudzis

Vītā, kuru par sātu jis sauc.

***
Navarim aizmigt
Aiz aušu aizlyktī padūmi
Mīdz golvuos

Myusu guļamustobā vyss pasauļs
Pa jumta čukuru radzamys zvaigznis
Koktā aiz rulonim guļ ezs

Škiuņs pīguojs luoču
Pīduovoj sovus pakolpojumus
Nazinim kai atsaceit

Kai dadzeivuot da reita

    ***
Mes kotrys dzeivojam sovūs pasauļūs
I nu gudreibys navaida jāgys
Izdūmuoj sovus nūsacejumus
Na pareizuokai bet
Laimeiguokai
Dzeivei

Izkuop
Iz akmiņa
Upis molā
Klīdz pilnā bolsā
Tai lai dzierd ari tī kuri natic
Pasmaidi sovā golvā
Paspīd rūku
Sev

Esit
draugi
Iz myužu
Reizē banalu
I cīši skaistu
Kai rugaine i pavasara gaiss