Roksta autore: Sintija Augustova

Huberts Zimackis ir Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis škoļnīks, kuru niule drūši var saukt par vīnu nu gudruokūs jaunīšu Latgolā, jis ir televizejis šova “Gudrs, vēl gudrāks“ 7. sezonys 10. klašu finala uzvarātuojs i Vītolu stipendejis sajiemiejs.

Sapņoj byut par ocu uorstu

Par sevi Huberts stuosta: “Vairuok puorstuovu eksaktuos zynuotnis, deļtam ka nuokūtnē plānoju studēt medicinu. Eksaktajom zynuotnem ceņšūs pīvērst vysvaira uzmaneibys, bet taipat maņ cīši pateik angļu volūda i viesture.“

Huberts nuokūtnē grib byut par ocu uorstu jeb oftalmologu. Itei medicinys jūma Hubertam pateik deļtam, ka jam ļūti interesej acs anatomeja. “Itei profeseja ir cīši svareiga i pīpraseita, eipaši Latvejā,“ puorlīcynuots ir jaunīts. Hubertam medicina vīnmār lykusīs cīši forša, deļtam ka tī uorsti var paleidzēt cylvākim i tamā pat šaļtī var komunicēt ar cylvākim. Hubertam līkās, ka tys ir taids cīši varūneigs dorbs, jis ir gotovs ari zīduotīs, lai varātu paleidzēt piec īspiejis vairuok cylvākim.

Šovā pīsasoka klasis bīdru mudynuots

Sovā breivajā laikā paraleli vuiceibom 10. klasī Huberts lobpruot doncoj Rēzeknis Suokumškolys i Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis tautys deju kolektivā “Skali“, dzīd kūrī, apmeklej žurnalistikys puļceni i spēlej klavīris. Huberts pabeidzs ari muzykys školu.

Piec tuo, cik jis ceņteigs, atraktivs i darbeigs, varātu liktīs, ka Hubertam vysam napīteik laika, bet 10. klasis škoļnīks prūt sadaleit sovys prioritatis i plānuot sovu dīnu tai, ka vysu paspiej. Jis izdūmoj, kū konkretā šaļtī dareis, i reikojās. Iz Hubertu var pavysam drūši attīcynuot tautys teicīni – kū vairuok dori, tū vairuok var izdareit. “Ka nazkū dora, tod pasaruoda azarts, gribīs dareit vaira. Ka vīnkuorši sēd i nikuo nadora, nikuo i nasaīt izdareit. Vajag motivaceju, juosper pošam pyrmais sūļs i tod vyss aizīs,“ stuosta Huberts.

Par uzvaru šovā „Gudrs, vēl gudrāks“ Huberts bejis cīši puorsteigts. Eistineibā jis nimoz nav gribiejs pīsadaleit. “Mani pamudynuoja klasisbīdri. Jī cīši gribēja, lai pīsadolu, tai i pīsasacieju,“ skaidroj jaunīts.

Izaruoda, ka Huberts daleibai raidejumā nimoz eisti nasagataveja. “Nimoz tai i navar sasagataveit. Tei vairuok ir veiksmis spēle. Navar uzminēt, vai tiks taids vaicuojums, iz kuru atbiļde ir zynoma,” soka jaunīts. Raidejumā “Gudrs, vēl gudrāks” dalīnīkim vaicuojumus aizdūd par dažaidom jūmom,  na tikai par prīškmatim, kurus bārni apgiust školā.

Jaunīts ir arī prīškzeimeigs škoļnīks. Paguojušā godā Huberts īgiva pyrmū vītu latvīšu volūdys, biologejis, viesturis vaļsts olimpiadēs, kai ari givs cytus panuokumus, niu tim, juopīskaita uzvara “Gudrs, vel gudrāks”.

Huberts šovā pīsadola jau nu septeituos klasis, kūpumā – četrys reizis. Jaunīts skaidroj, ka pyrmajuos reizēs uztraukums bejs cīši lels, bet piec tam pīrads pi daudzajom kamerom, gaismom i fakta, ka jū ruodeis televizejā. Lai satraukumu mazynuotu, Huberts īsoka koncentrēt uzmaneibu iz spēli, dūmuot par vaicuojumim. “Golvonais ir pīsadaleit. Vīnolga, kaids byus rezultats, taipat tys ir nazkas jauns, cyta pīredze, zynuošonys.

Huberts piec uzvarys šovā slavons nasajiut. Puorejūs attīksmē lelu izmaiņu ari naasūt pamanejs. “Mani paaicynuoja iz radeju (Latvejis Radejis raidejums “5breinumi” – aut.), nui interveja portalam lakuga.lv, cyts nikas nav izamainejs,” smejās Huberts.

Huberts stuosta, ka juo klasisbīdri ari vuiceibuos ir ceņteigi i naasūt tai, ka klasisbīdri vysu laiku praseitu īdūt deļtam nūraksteit muojisdorbus voi paleidzēt kaidā cytā veidā muoceibuos. Huberts uzsver, ka jī ir kai komanda. “Ka nu kaidam vajag īdūt nūraksteit kaidu muojisdorbu voi paleidzēt, tod, prūtams, naatsoku i paleidzu,” smejās jaunīts.

Vaicuots, voi planavoj šovā pīsadaleit nuokušgod, Huberts atsoka, ka piec uzvarys juonūgaida vīns gods, juoatsapyušās i juoļaun kaidam cytam plyukt čempiona laurus. Tod, kod Huberts otkol varies kliut par daleibnīku, jaunīts muociesīs vydusškolys pādejā klasī. Par daleibu šovā, asūt 12. klasis škoļnīkam, Huberts ar jautru nūti bolsā nūsoka: “Tod jau redzēs!”.

Hubertam ir svareigi, ka jis ir pīdzims Latgolā. “Maņ ir cīši lels cīns pret latgalīšu volūdu, koč i pats sadzeivē latgaliski narunoju, bet latgaliski runuotū saprūtu. Maņ cīši pateik latgalīšu kultura i dzīsmis, eipaši folklora.”