Sagataveja: portals lakuga.lv

21. majā 14.00 stuņdēs Kulturys ministrejis (KM) i Latvejis Nacionaluo kulturys centra (LNKC) škārsteikla vītnēs, kai ari LNKC socialūs teiklu kontūs video formatā nūsaverama Cimzis bolvys i KM apbolvuojumu laureatu gūdynuošona, informej LNKC marketinga vadeituoja Evelīna Vanaga. 

Tradicionalais bolvys padūšonys pasuokums, kluotasūt publikai, itūgod izpaliks. Partū laureatu sveikšonys ceremoneja veiduota video formatā, jū uztycūt Latvejis Kulturys akademejis Latvejis Kulturys koledžys kulturys menedžmenta studeju programys studentim režejis mentora Jura Joneļa vadeibā. Jī gūdynuošonys nūtikšonys muokslinīcyskū koncepceju i tehniskū rysynuojumu – režeju, scenografeju, video montažu – izstruoduoja sadarbeibā ar LNKC. Pasuokuma koncepts veiduots kai kulturys mekliešonys, izzynuošonys i interpretiešonys ceļš, kai dialogs ar sevi par kulturu i juos nūzeimi personeigajā leiminī.

Ar atzineigim sumynuojuma vuordim apbolvuojumu sajiemiejus i skateituojus uzrunuos kulturys ministrs Nauris Puntulis i LNKC direktore Signe Pujāte.

Cimzis bolvu īdybynuoja LNKC 2014. godā ar mierki gūdynuot pedagogus par izcylu pedagogiskū darbeibu i nūzeimeigu īguļdejumu kulturizgleiteibā. Bolva nūsaukta pedagoga, tautys dzīšmu vuocieja, latvīšu kuora muzykys pamatlicieja i profesionaluos muzykys izgleiteibys aizsuocieja Jāņa Cimzis (1814–1881) vuordā. Kotru godu teik padūtys div bolvys – vīnam pedagogam muzykys i dejis jūmā, vīnam pedagogam muokslys i dizaina jūmā. Cimzis bolvys laureati sajam gūda diplomu, naudys bolvu i graznu pīminis veļti – simbolisku ūzulkūka ruodomū kūku ar miseņa apkolumu.

Pyrmū reizi Cimzis bolvu sajam Latgolys puorstuovs – Staņislava Broka Daugovpiļs Muzyyas vydsškolys klarnetis i saksofona spēlis školuotuojs Staņislavs Gribusts. Jis ir energisks i spylgts pedagogs. Juo darbeiba cīši saisteita ari ar orkestrim, kurymūs bejs i muzikis, i dirigents. Itūšaļt jam rit jau 56. pedagogiskuo dorba gods.

Vairuok nakai 20 Staņislava Gribusta bejušūs audziekņu ir pedagogi muzykys školuos i vydsškoluos, kai ari dorbojās profesionalajūs orkestrūs. Školuotuoja nūzeimeigū īguļdejumu stuojis i skaniejuma veiduošonā akcentej Nacionalūs Bruņuotūs spāku Štāba orkestris, kuru par sovu dorba i dīnesta vītu ir izalasejuši pīci juo izškoluoti klarnetisti: Andrejs Teležņikovs, Guntars Gedroics, Česlavs Grods, Ivars Lavrinovičs i Ojārs Spila.

Bīdreibys “Latvijas Jauniešu pūtēju orķestris” kolegys augstu nūviertej Staņislava Gribusta veikumu jaunīšu vosorys nūmetnēs – spieju cīš dreiži reagēt iz jaunūs muziķu prasmem i spiejom, izalosūt pareizu repertuaru rezultata sasnīgšonai i tūpūšūs muziķu īinteresiešonai. Vīnlaikus školuotuojs mierķtīceigi vierzej jaunūs muziķus tuoluokai profesionalai izaugsmei. Runa ir na viņ par instrumenta spēlis apgivi, bet ari jaunuo muziķa personeibys veiduošonu. Tai par S. Gribustu saceits LNKC izplateitajā apbolvojuma pavodtekstā.

Ūtra Cimzis bolva teik Salacgreivys Muokslys školys direktoram i ilggadejam školuotuojam Imantam Klīdziejam.

KM apbolvuojums jaunīšim par sasnāgumim storptautyskūs konkursūs, izstuodēs i skatēs īdybynuots 1998. godā. Audziekni, pedagogi i koncertmeistari sajam KM pateiceibys rokstus i naudys bolvys. KM apbolvuojumu itūreiz padūd 43 talanteigim muokslu jūmys audzieknim i jūs pedagogim nu 22 Latvejis izgleiteibys īstuodem, jūs vydā ari Latgolys puorstuovi: Staņislava Broka Daugovpiļs Muzykys vydsškolys audzieknis Laura Onzule i Jana Pupeļa, pedagogi Ilona Broka i Aivars Broks; Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys audziekne Alika Majorova, pedagoge Ella Maslovska.