Kulturys īsacejumi nedeļai: stuosts par Skryndom i Vabali, antologeja “Kūkle”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
1881. gods 2. oktobrī piec vacuo stila kalendara (14. oktobrī – piec jaunuo stila) tūreizejuo Leiksnys pogosta Līpys Mukānūs pīdzyma vīns nu Latgolys atmūdys kusteibys darbinīku, kara uorsts, literats i kulturys atteisteituojs Ontons Skrynda, itūnedeļ jam – 140. Partū nedelis kulturys īsacejumi nu Skryndu dzymtys muzeja – izcylajim bruolim veļteituo ekspoziceja, pyrmuo latgalīšu dzejis antologeja “Kùkle”, “Dautkom TV” raidejums par Vabali.
Skryndu dzymtys muzeja ekspoziceja “Atvērts logs – gaismas ceļš”
Muzeja vecuokuo specialiste Ilze Ozoliņa komentej: “Ekspoziceja atspūguļoj Skryndu dzymtys īguļdiejumu Latgolys kulturys viesturē. Ekspoziceja sadaleita sešūs “lūgūs”, kur kotrys nu jūs attainoj sovu tematiku – izgleiteiba, kultura, goreiguo dzeive, dzymta, saime, Pīterpiļs laiks. Muzejā apsaverami Skryndu originalizdavumi, kai, pīmāram, “Kùkle”, “Drywa”, “Latwìšu woludas gramatika” i cyti jūs dorbi.”
Pyrmuo latgalīšu dzejis antologeja “Kùkle”
Pyrmū latgalīšu dzejis antalogeju “Kùkle” 1914. godā sastuodeja (ar pseidonimu I. Leidumnīks) i izdeve O. Skrynda. Kritiku par izguojušū gruomotu “Myusu dzisminīki un jù dzismes” avīzē “Drywa” (1914. g. 3., 10., 17. decembra numerūs) ar pseonimu W. Susejs sarakstejs Stanislavs Vaikuļs. Jis roksta: “Šu myusu gorigu montu – dzismes, izkaisitas pa awizem, kalendarim, I. Leidumniks salaseja kūpā, un izdewe smukâ gromatiniâ ar nusaukumu “Kukle”. Prikšworda golâ izdewejs izsoka ceribu, ka piec utrim desmit godim mums byus picdesmit taidu “Kukliu”.
Kotram sows dorgs un meils, lai gon tys bejis na cik lelas weribas; – sows nabadzejgajs kaktinš meiloks, nakai sweša pils. Tys pats ir ari ar dzismem un literaturu. “Kukle” – šis mozajs dzismu krojuminš mums, Latgališim, meiloks nakai cyttautu leli dzismu krojumi. Tumar taj sowa miliošonai nawajga byut oklai.”
2017. godā izdūts ituos antologejis faksimilizdavums.
Dautkom TV raidejums par Vabali nu cykla “Latgales ciematu stāsti: nezināmais par zināmo”
Raidejuma veiduotuoji gastej Skryndu dzymtys muzejā i vītā, kur bejuse jūs sāta. Vēļ raidejumā pīmiņ Vabalis pogostā dzymušū muokslineicu Silvu Linarti, stuosta par torfa īgiušonu Vabalis pūrā, izmontojūt īslūdzeitūs dorbu, atkluoj industrialū montuojumu saisteibā ar dzeļžaceļu, rūsynoj smeļtīs goreigū spāku, pīsadolūt maja dzīduojumūs pi krystu, Vabalē jūs vysvairuok – 26.
