Tiks atkluota akvarelistei Elgai Paurai veļteituo monografeja

Tiks atkluota akvarelistei Elgai Paurai veļteituo monografeja

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 15. decembrī, trejuos stuņdēs piec pušdīņu Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys boltajā zālē byus monografejis “Elga Paura Latvijas glezniecībā” atdareišonys svātki, kurūs kluotyn byus ari poša gruomotys golvonuo varūne – izcyluo akvareliste Elga Paura, portalu informej vydsškolys puorstuovs Māris Igavens.

Monografeja tapuse godu garā periodā i tuos autore ir muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka, kura padarejuse lelu pietnīcyskū dorbu, apkūpojūt muokslineicys dzeivi i dailradi. Gruomotā vydā ir ari 80 Elgys Paurys akvareli. Jaunuo monografeja turpynuos muokslys zynuotneicys īprīšk padareitū, viestejūt par Latgolys muokslinīku dzeivi i dorbim ar izdavumim par Francisku Varslavānu, Arvīdu Egli i Vitāliju Kalvānu.

Elga Paura (1952) ir vīna nu vodūšūs Latvejis akvarelistu. Jai ir sova eipašyuo daīšona akvareļgleznīceibai, kurā jei struodoj i izkūp jau garus godus. Sovys zynuošonys i prasmis jei nūdūd tuoļuok ari jaunajim muokslinīkim, Latvejis Muokslys akademejis studentim.

“Sovureiz ideja rūnās dobā – kaida faktura, atspeidums paļtī, vaca sīna, naīrosts akmiņs – tūs izmontoju kompozicejā kai fonu, kai detaļu, kai akcentu. Vysod gribiejīs vīnkuoršom lītom – prīškmatim, ānom, kruosu salykumim, pučem voi muokulim – īdūt svareigumu, izceļt tūs naatkuortojameibu,” tai par sovim dorbim soka poša muokslineica.

Atvārums nu monografejis “Elga Paura Latvijas glezniecībā”

Par Pauru gleznuotuojs Osvalds Zvejsaļnīks ir sacejs: “20. godu symta 70. godūs Latvejā populars i pīraseits tyka akvareļs. Tūlaik Latvejis Muokslinīku savīneibys Latgolys organizacejā dorbuojuos izcyla akvarelistu trejūtne – vacmeistars Juoņs Unda i juo audziekni Elga i Vladislavs Pauri, sekojūt Varslavāna, Eglis, Kalvāna i cytu īdybynuotajom sovpateigajom Latgolys gleznīceibys tradicejom. Elga jūs vydā izacēle ar sovpateigu dobys uztveri, izkūptu, pat izsmolcynuotu koloritu i perfektu akvareļtehnikys puorvaļdeišonu.”

Monografeju izdavuse Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškola. Tuos izdūšonu atbaļstejuse Latgolys kulturys programa, kurū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda i A/S “Latvijas valsts meži” finansialu atbolstu, i Rēzeknis vaļstspiļsātys dūme.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
3
Pīk
17:00 Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
May 3 @ 17:00 – 19:00
Izvadumā pīsadaleis Reigys kulturys i tautys muokslys centra „Mazā ģilde” deju ansamblis „Daiļrade” (vad. Iveta Pētersone-Lazdāne), Daugovpiļs Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centra deju ansamblis „Laismeņa” i videjuos paaudzis deju kolektivs „Laismeņa” (vad. Diāna[...]
May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]