Izguojs Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojums “Dīnvydlatgolys stuosti”

Izguojs Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojums “Dīnvydlatgolys stuosti”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izdūta literaturzynuotnīka i rakstnīka Valentina Lukaševiča gruomota “Dīnvydlatgolys stuosti”, informej izdevieju puorstuove Kristīne Pokratniece. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet i laikā, īpazeistynoj ar Latgolys dīnavydu daļu, vaicojūt – voi var dzeivuot bez vītys i voi vīta ir ari tod, kod nivīns tī nadzeivoj?

Valentins Lukaševičs ir dzejnīks, literaturzynuotnīks, rakstnīks, scenareju autors i nūvodpietnīks. Jis ir pyrmūs latgalīšu postmodernūs romanu “Seppuku iz saulis vādara” (1995) i “Valerjana dzeive i redzīni” (1996) leidzautors, izdevs dzejis tetralogeju “Ceļš” (2005–2020), rokstu autors laikroksta “Latgales Laiks” rokstu cyklam “Latgalīšu Gazeta” i žurnalam “A12”. Juo pādejais davums latgalīšu literaturys laukā ir eseju kruojums “Casnāgu maizeitis” (2022), kas sajiems Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2022”. Autoram vysod patics stuosteit par cylvākim i vītom, kurys nav plotai tiražātys. Juo nūvodpietnīka i izzynuotuoja doba breineigi atsakluoja ari Valentina vadeitajā LTV1 raidejumā “Cytaidi latviskais”.

Latgalīšu literaturys raidīrokstā “Puslopys” sovulaik par Valentinu Lukaševiču saceits tai: “Ar Valentina Lukaševiča stuostim kūpā var brist leluokus i mozuokus Latgolys ceļus”. Itūreiz autors 39 stuostūs “izstaigoj” Latgolys dīnavydu dalis apdzeivuotuos vītys nu Nauļānu da Madalenis, papyldynojūt tekstu ar boguoteigom ilustracejom – viesturiskim foto, dokumentim, kartem, portretim i ainovom. Stuosti saraksteiti laikā nu 2016. da 2023. goda i periodiski tykuši publicāti žurnalā “A12” i laikrokstā “Latgales Laiks”.

Publicitatis karteņa

Gruomotys redaktore i literate Ilze Sperga par kruojumu: “Valentins Lukaševičs itamā gruomotā cytim paruoda sovu Latgolu – ceļojūt na tik telpā, bet ari laikā i stuostūt par vītom i cylvākim, kurūs nareši nimoz vaira nav, i palykušys tik legendys, nūstuoški i vacys gravirys, īroksti arhivūs i tuo laika gazetuos. Itei gruomota ir autora mīlesteibys stuosts, kur jis atsazeist, cik svareiga jam itei pasauļa mola: “Grybu atsazeit sovā mīlesteibā! Iz tū bezlelpiļsātu Latgolu, iz tū kolnainuos i azarainuos zemis plekeiti, kuruo četrūs styurūs varātu byut Pīdruja, Izvolts, Rušyuna i Škaune. Iz itū kai ba vysod aizmierstū vītu, kura mani fascinej ar sovu dobu, viesturi i cylvākim.” Juo Latgola ir, ruodīs, tik šaura i moza pasauļa mola, bet cik tī stuostu i nūstuošonu. Nu legendu par nazkod bejušū leidz vēļ vys tik asūšom aizguojušūs laiku zeimem, kuruos var atrast i pa šai dīnai tī iz vītys. Puorskaiti itūs eisūs stuostus, i ituos zynamuos i aizmierstuos vītys atsakluos jau cytaiduokys.”

Gruomotys muokslineica – Inese Dundure, redaktore – Ilze Sperga, izdeviejs – SIA “Cymuss”.

Stuostu kruojumu var īsaguoduot škārsteikla veikalā taiseitslatgola.lv, veikalā “O!Marta” Daugovpilī i gruomatneicuos “Jānis Roze”.

Kruojuma izdūšonu atbaļstejuse Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgolys regiona atteisteibys agentura”.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
18
Sai
10:00 Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
May 18 @ 10:00 – 21:00
Muzeju nakts “Izzinot latgaliskās rotas, tērpus un stāstus”10.00 Pietnīcysks (izzynojūšs) ceļuojums pa Maltys apleicīnis piļskolnim ar viesturis aktivistu i konstruktoru bīdreibu “Kroma kolna bruoliste”.16.00-18.00 Darbneica “Seno latgaļu rotu rakstu noslēpumi” (7.-13. g. s.), kurū vadeis[...]