Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

14. junī 14.00 stuņdēs piec energoefektivitatis paaugstynuošonys projekta pabeigšonys tiks attaiseits renovātais Baļtinovys muzejs. Pasuokumā varēs satikt Latvejis Kulturys akademejis (LKA) pietnīkus, kuri jau vaira nakai diveju godu garumā pīsadola projektā “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide”, kurā, izmontojūt ainovu arheologejā i regionalūs pietejumu praksēs baļsteitu pīeju, rauga rekonstruēt Baļtinovys arheologiskū ainovu.

Piec muzeja svineiguos attaiseišonys 15.00 stuņdēs sekuos arheologu Jura Urtāna i Jāņa Meinerta stuostejums par jaunatkluotajom senejom vītom Baļtinovys apleicīnē i paguojušuos vosorys izrokumim Baļtinovys piļskolnūs. Sovutīs pietneicys Ieva Vītuola (Vītola) i Lote Katrīna Cērpa prezentēs tīšsaistis aptaujis par Baļtinovys ainovys identitati rezultatus i pastuosteis ari par mutvuordu līceibom intervejuos.

Muzejs Baļtinovys pogostā dorbojās nu 1997. goda. Suokumā tys aizjēme daļu nu pošreizejuos ākys, tok piec ūtrā pusē asūšuo bārnuduorza puorsaceļšonys iz vydsškolys telpom 2018. godā palics par vīneigū Tiļžys īlys 7 saiminīku. Pyrma 2. pasauļa kara itamā sātā dzeivuojs advokats Alfrēds Strazds, kura dorba vīta beja tīpat sūpluok asūšajā Baļtinovys tīsys nomā. Baļtinavīši lapnojās, ka 1936. godā atkluotais tīsys noms bejuse naatkareigajā Latvejā pyrmuo nu jauna izcaltuo itaidys funkcejis āka. Niu tymā atsarūn muzeja ausšonys darbneicys i teik sprīsts ari par cytim tuo izmontuošonys veidim. Jau nu poša suokuma muzeju voda Antra Keiša, pyrma puora godu jai pīsavīnuojuse ari izgleitojūšuo dorba i dorba ar apmaklātuojim specialiste Anita Ločmele, kura labi zynoma ari kai dramaturge Danskovīte. Muzeja aktualuokais projekts ir informacejis vuokšona par Baļtinovys pogosta pagaistūšajim cīmim. Vaira par muzeju i tuo kruojuma duorgumim var izzynuot ITE.

Baļtinovys muzejam aizvadeitajūs godūs izaveiduojuse loba sadarbeiba ar Latvejis Kulturys akademejis pietnīkim, kas tī eistynoj projektu, raugūt rekonstruēt Baļtinovys arheologiskū ainovu. Pietejuma vītys izviele par lobu Baļtinovai nūtyka, jemūt vārā, ka beidzamūs godu laikā Baļtinovys nūvodā piļskolnu skaits dubultuojīs – ka da 2019. goda tī beja zynomi div piļskolni (Olūtuoju i Punculevys I), tod, pasasokūt LIDAR datim, tyka atkluoti vēļ jauni piļskolni – vierīneigais Svātyunis piļskolns Zvonu kolnu masivā i vēļ vīns, īprīšk nazynoms piļskolns, sūpluok Punculevys piļskolnam aba Punculevys II.

LKA pietejuma mierkis ir izprast regiona telpiskū strukturu aizviesturē, prūti, kai geografiskuo telpa tyka izmontuota saimisteibā, kaidys kulturalys nūzeimis tai tyka pīškiertys, kai tei atspīgeļuoja tū apdzeivojušuos sabīdreibys socialuos strukturys i kai poša telpa ītekmēja tamā dzeivojūšū sabīdreibu. Vīns nu golvonūs pietejuma aizdavumu ir rast izpratni par piļskolnu vītu ainovā nu piļskolnu aktivuos izmontuošonys laika da myusu dīnu.

Aizvadeitajā vosorā vysūs četrūs Baļtinovys piļskolnūs LKA pietnīku vadeibā nūtyka arheologiskī pietejumi – arheologiskī izrokumi i intensivys kultursluoņa i piļskolnu nūcītynuojumu zondažys, kab nūsaceitu kultursluoņa raksturu i bīzumu.