Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Juoņs Veličko (Veļičko) īt nu Daugovpiļs, bet niu struodoj par školuotuoju Latgolys Muzykys i muokslys školā Rēzeknē. Juoņa profesionaluos gaitys aizasuoce Reigā, tok 2016. godā jis ar saimi puorsacēle atpakaļ iz Latgolu. Niu Juoņa kasdīna paīt, raugūt saplānuot vysus školuotuoja i dirigenta pīnuokumus, tāva atbiļdeibu i bārnu školys i puļceņu lītys, taipoš vēļ atrast laiku nūpļaut zuoli i ryupētīs par saimis sātys uzturiešonu i renoviešonu Rēzeknis nūvoda Drycānūs.

Ar Juoni sasateikam juo nūsaceitai breivajā dīnā Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā, tok jau reit, sešuos stuņdēs nu reita, jis ar sovim audzieknim laissīs iz Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātkim Reigā, sovpus interveja byus skaitoma tod, kod dalinīki jau byus atsagrīzuši sātā. Intervejis laikā beja zynoms, ka Juoņa Veličko vadeitais Rēzeknis suokumškolys zānu kors “Vokālā iedvesma” XIII Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku koru konkursa finalā tics pi zalta diploma, tok sastdiņ atsakluoja, ka jī ari ījāmuši 1. vītu B grupā zānu koru konkurencē.

Niu jiusu kasdīna ir stypri saisteita ar latgalīšu volūdu i kulturu. Tok jauneibā saimē latgaliski naasūt runuots?

Es īmu nu Daugovpiļs, sovpus sīva nu Jaunaglyunys pusis. Mes asam patriotiski latgalīši. Sīva, dzeivojūt Drycānūs, kasdīnā runoj latgaliski, Drycānūs jau cytaižuok nimoz navar. Sovpus es pamatā runoju latvyski. Bierneibā mes saimē tai eisti napraktiziejom latgalīšu volūdu, izjamūt myusu mamu, kura ir eistyna latgalīte. Muns tāvs piec tauteibys ir pūļs, deļtam saimē ar tāvu runuojom krīvyski, ar mamu – latvyski. Tāvs vysu saprota ari latvyski, tok jam beja gryušuok izasaceit. Tai, mums augūt, saimē beja divejis volūdys. Bierneibā braucem iz bazneicu Daugovpilī, misis nūtyka ari pūliski. Tai kai es spielieju dīvakolpuojumūs, tod tūlaik varieju puorskaiteit kaidu vīnkuoršu tekstu pūliski, pusleidz ari vysu saprotu, bet pats runuot navarieju. Prūtams, laiks niu ir paguojs, tagad drūsai viņ vaira navarātu nikuo puorskaiteit pūliski.

Drycānūs dīvakolpuojumi nūteik latgaliski, tai es pamozam īsavuiceju skaiteit latgaliski. Prūtams, takūši skaiteit es pagaidom vēļ navaru, bet varbyut ar laiku. Tok, ka maņ niu vajadzātu pīraksteit kaidu vuordu latgaliski, tū es navarātu.

Nu suoku ruodejuos, ka īsavuiceit skaiteit latgaliski byus gryuši, tok, dorūt tū regulari, nimoz tik gryuši nav.

Jiusu ceļš iz profesionaluos muzykys pasauli beja gona mierktīceigs. Pastuotit vaira par tū!

Daugovpiļs Stanislava Broka Muzykys vydsškolā vuicejūs divejuos specialitatēs – vīna beja klavīrspēle, ūtra – bazneicys dzeivis muzykys organizators. Tei ir lela programa, kurā ītylpst vargaņu spēle, dirigiešona, vokals, kora vuiceiba i literatura, i bazneicys liturgeja. Es ari niu cīši spūdrai pīmiņu trešū kursu, partū ka navarieju “paviļkt” vuiceibys. Paraleli vuiceibom dzīduoju korūs, nu reitu brauču iz Svātuo Pītera Romys katuoļu bazneicu spēlēt dīvakolpuojumus. Tūlaik iz kaidu šaļti reali beju salauzts i vysys lītys dareju ar osorom, tok vacuoki prota mani motivēt. Trešais kurss beja gryuts, catūrtajā jau beja bez variantu – ir juopabeidz. Piečuok īsastuoju Latvejis Muzykys akademejis muzykys pedagogu programā. Nu suoku vysi dūmuoja, ka byušu varganists – tūlaik da myusu iz Daugovpili nu Reigys brauce profesore i varganiste Larisa Bulava, kura mani ari aicynuoja spēlēt varganis Reigys Dūma bazneicā. Vystik es izavielieju pedagoga profeseju, kam maņ patyka dirigēt i dzīduot korūs. Na iz vīnu šaļti naasu nūžāluojs sovu izvieli.

Ka nabyutu muzykys pedagogs, byutu bazneickungs?

Bierneibā gribieju! Kod es vēļ naspielieju varganis, tok pīkolpuoju pi oltora. Beju cīši apzineigs, i dekans Aleksandrs Madelāns lyka sev sūpluok, kab es puorškiertu gruomateņu, padūtu bikeri i paleidzātu cytūs veidūs, maņ tys cīši patyka. Pīmiņu, ka sātā ostoņu voi deveņu godu vacumā pats deļ seve nūturieju dīvakolpuojumu.

Tok maņ ari cīši patyka sports, muns i bruoļu sporta veids beja basketbols. Asam ari apmekliejuši basketbola treneņus. Ka maņ nabyutu muzykys, es vysu dreižuok turpynuotu spēlēt basketbolu.

Niu dāls turpynoj leidzeigā vierzīnī?

Nui, Roberts četrys reizis nedeļā apmeklej basketbola treneņus, tok jis ari paraleli muzykys školā vuicuos trompetis spēli. Tai ka redzēs, cik ilgi jis pats spēs izturēt divejis školys. Robertam ir lobys spiejis muzykā, loba dzierde, tok jaunīšim gryuši sevi motivēt ilgtūši vuiceitīs vīna instrumenta spēli.

Sovpus meita, cik saprūtu, izalaseja vargaņu spēli?

Evelīna itūgod suoks īt pīktajā klasē, jau tagad ļaunu jai kūpā ar mani bazneicā nūspielēt kaidus skaņdorbus iz varganem, tok ari paraleli vuicu meklēt tai sauktuos atbiļdis, kam kotram tūņam ir sova atbiļde. Vargaņspēlē ir cīši mudri juoizdūmoj kaida byus atbiļde, kaidi ir pareizī akordi. Taipoš jei ari kūpā ar mani dzīd bazneicā. Varganis ir sarežgeits instruments, na par veļti tū cytreiz sauc ari par instrumentu karali.

2016. godā jiusu saime izlēme, ka laiks atsagrīzt iz dzeivi Latgolā.

Nui, mes ar saimi nu Reigys iz Latgolu puorsacēlem 2016. godā. Reigā es struoduoju Reigys Fraņču licejā. Dīnu pyrma aizbraukšonys licejam beja desmit godu jubilejis koncerts kulturys pilī “Ziemeļblāzma”. Mani cīši šmuki pavadeja, apsveice i nuokušajā dīnā mes krovuojom montys i vīnā pīguojīnī bejom Drycānūs.

Cyta storpā, tikū, kai es suoču vaicuot piec dorba vītys, par reizi izaruodeja, ka muzykys školuotuojs ir vajadzeigs i Drycānūs, i Sakstagolā. Ka nabyutu dorba pīduovuojumu, lāmums puorsavuokt nūteikti natyktu pījimts tik mudri.

Pyrma mes puorsavuocem, ilgi dūmuojom, ka grybātūs atsagrīzt Latgolā, tok vysod nasakryta apstuokli. Vīna nu munu muosu dzeivoj natuoli nu Sakstagola (ari Rēzeknis nūvods – L.S.), mes ari sapynuojom, ka byutu forši nazkur natuoli dzeivuot. Vīnā vosorā muosa ar veiru īsaminēja, ka Drycānūs ir pīduovuojums, ļauds puordūd sātu. Mes aizbraucem apsavērt i saprotom, ka gribim tī dzeivuot. Mums ir lauku sāta, sūpluok ir sābri, maņ ir prīca par sovu zemis gobolu, ir kū pļaut i dareit, forši ari, ka bārni var sevkurā šaļtī izīt uorā svaigā gaisā.

Lāmums atsagrīzt Latgolā vīnnūzeimeigi beja pareizs. Es sovā specialitatē nikaidā veidā naasu zaudātuojs – tū pošu, kū Reigā, doru ari Latgolā.

Sovpus te vyss ir tyvuok i parūceiguok, ari bārnim vīgļuok. It kai redzīs, ka kotru dīnu braukuot nu Drycānim da Rēzeknei ir gobols, tok tys taipoš ir mudruok, nakai braukt sastrāgumūs Reigā. Maņ niu pīteik aizbraukt iz Reigu iz vīnu dīnu i jau gona.

Školuotuoja dorbs nikod nav bejs vīglys, tok, voi myusu dīnuos tam īt kluot vēļ leluoki izaicynuojumi?

Byut par školuotuoju ir gryuts dorbs, na vysi var ari izturēt i turpynuot. Myusu dīnuos jaunīši ari mozuok vuicuos itū specialitati – na tik myusu muzykys školā (Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola – L.S.), tok ari Latvejis Muzykys akademejā. Kod es vuicejūs, kursā bejom deveni, niu varātu byut 1–2 audziekni.

Pasauļs niu mainuos vysaiduokūs veidūs, jaunīšim interesis atsaškir nu tūs, kaidys nazkod beja mums. Gryuši atbiļdēt, voi kod naviņ atīs atpakaļ gribiešona vuiceitīs školuotuoja profeseju. Es vodu dirigiešonys nūdaļu i radzu, ka arviņ gryušuok ir dabuot audziekņus. Itūšaļt mums ir četri audziekni. Ka pasaklausa, kū stuosta kolegi, tod agruok asūt bejuši padsmit dirigenti vīnā kursā.

Školuotuoja profesejai ir juobyut sirds dorbam, cytaiž tamā nav īspiejams struoduot. Tok niu jaunīši par reizi grib sajimt cīši lelys olgys. Tys, prūtams, byutu skaisti, tok da tuo juonūīt. Muzyka ir smogs dorbs. Kab dabuotu dorbu sovā profesejā, maņ vajadzēja 18 godu, suocūt nu pyrmuos klasis. Pabeidžu muzykys školu, tod vydsškolu i vēļ seši godi Muzykys akademejā.

Prūtams, ir vareiba suokt struoduot ari piec muzykys školys, ka ir izīta pedagogiskuo prakse, tok tuos zynuošonys, kū jaunīši daboj, izavuicūt bakalaura i magistra programuos, vystik ir cyts leimiņs.

Publiski asat izasacejs, ka disciplina vajadzeiga kai bārnim, tai vacuokim. Kai saīt tū īvīst i nūturēt kasdīnā?

Saceišu gūdeigi – klasēs i kolektivūs maņ ir daudz reižu vīgļuok dabuot disciplinu, nakai sātā sovim bārnim. Īspiejams, bārni cytus pīaugušūs klausa vaira, nakai sovus vacuokus.

Kod suocu struoduot ar jaunu klasi voi kolektivu, par reizi raugu īvīst disciplinu. Ka vysur ir rūbeži, tod ir vīgļuok struoduot. Mums vyss saīs, ka byus kaids kūpeigs mierkis, iz kurū īsim. Tys, kū muni audziekni – puiši – dora mieginuojumūs ir apbreinuojamai. Tī ir bārni nu 2.–6. klasei, kas struodoj kai eisti profesionali, ar patīsu atbiļdeibys sajiutu. Ka kaids nateik iz mieginuojumu, sovlaiceigai atsaprosa. Nikod nav bejs tai, ka maņ juoīt pa školu i juovaicoj sovi audziekni, jī vysod poši laikā īsarūn.

Pyrma Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku beja plots, publisks diskurss par tū, ka svātkūs byutu juopīsadola piļneigi vysim interesentim, naatkareigi nu prašmu leimiņa. Kaids ir jiusu redzīņs?

Pajimsim par pīmāru futbolu voi basketbolu – ir konkrets spālātuoju skaits, kurs teik uzjimts izlasē, par tom vītom ir konkurence. Es skaitu, ka dzīšmu i deju svātkūs vajadzātu byut leidzeigai attīksmei. Kluotyn vēļ – ka i kaids kors piec skatis sajam 3. pakuopi, jam teik dūta vareiba pīruodeit sovys prasmis atkuortuotā skatē. Ka iz svātkim tiks pajimti kolektivi, kuri nazyna dzīsmis voi naspiej tuos pareizi nūdzīduot, tys traucēs ari sūpluok asūšim dzīduotuojim, kuri byus īsavuicejuši vysu. Gryuši sprīst, deļkam kaids kors nav variejs īsavuiceit repertuaru, tok žureja vysod ir labvieleiga i teik dūtys ūtruos īspiejis.

Raidejumā “Province” miniejot, ka apbolvuojumi jums nav svareigi. Vystik niu koru konkursa finalā sajimts zalta diploms. Voi ir kaidi plāni iz prīšku, kū vēļ grybātu sasnēgt?

Dzeive ruodeis, kas byus tuoļuok. Vystik sevkurai skatei voi konkursam es gataveišu sovus bārnus taipat, kai asu tū darejs īprīšk. Byus voi nabyus vēļ kaidys uzvarys, tys jau nav tik svareigi, daudz svareiguok ir tys, ka mes varim sasnēgt kaidu konkretu prašmu leimini. Gatavejūtīs konkursim, ari pats kolektivs aug. Golvonais ir īt i dareit. Ka saīt – forši, ka nasaīt – cytugod raudzeisim vēļreiz. Panuokumi atīt leidz ar īguļdeitū dorbu, disciplinu i degsmi par sovu dareišonu.

Voi jaunajim vacuokim byutu vārts apdūmuot sova bārna pīviersšonu muzykai?

Muzyka ir vīns nu tūs prīškmatu, kas cylvāku atteista cīši daudzveideigai. Tev ir juoprūt elpuot, juodūmoj par dikceju, juosavuica dzīšmu vuordi, notys. Saīt, ka vīnā dzīsmē vīnlaikus struodoj vairuokys funkcejis. Matematikā tu rysynoj vīnaiduojumus, cikom muzykā tu paraleli dūmoj par vairuokom lītom. Tim bārnim, kuri vuicuos muzykys školā, vysai bīži labi vadās ari cytūs prīškmatūs.