Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Bīdreiba “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs” sadarbeibā ar Daugovpiļs Vīneibys noma Tradiceju sātu i folklorys dzīšmu i deju kūpu “Svātra” suokuši projektu, kura mierkis ir dokumentēt i saglobuot vīnu nu latvīšu tradicionaluos kulturys unikalom izpausmem – apdzīduošonys tradiceju. 

Apdzīduošonys tradiceja ir bejuse populara vysā Latvejā. Tei bīži nūtyka kuozuos, tolkuos i godskuortu svātkūs. Apdzīduošona lītuota vysaidim mierkim – kai aizsorguošonai, tai izklaidei, nareši bolstūtīs iz puorspeiliejumim i saleidzynuojumim. Apdzīduotuoji kolpoj kai kuorteibys uzturātuoji, aicynojūt naturēt ļauna i veicynojūt lobu attīceibu veiduošonu sovā vydā. Dzīsmis teik pīlāguotys konkretai situacejai, lītojūt pazeistamys formulys i tradicionalus izteicīņus. Latgolā apdzīduošona beja cīši izplateita vysaidūs gūdūs, eipaši kuozuos. 

Folklorys kūpys “Svātra” vadeituoja Sarmeite Teivāne pīzeist, ka daudzys tradicejis palīk folklorys kūpu aizbiļdnīceibā, partū ka pagaist dabeigī konteksti. Apdzīduošonys tradiceju puormontuojuši vairuoki etnografiskūs ansambļu i folklorys kūpu daleibnīki, tok taipat tei ir apdraudāta tradiceja, kurū vajag dokumentēt, styprynuot i padareit atpazeistamuoku. Svareigi itū apdzīduošonys prasmi nūdūt tuoļuok.

Pietejūt manuskriptus, arhivus i dzīšmu transkripcejis, klausūtīs īrokstus, var atrast boguoteigu tekstu i melodeju daudzumu vairuokūs Dīnavydlatgolys nūvodūs. Koč ari ir daudz pīraksteitu dzīšmu tekstu i melodeju, vystik myusu dīnuos tradiceja gaist i vys mozuok cylvāku muok apdzīduot i praktizēt itū tradiceju. 

Projekta laikā etnomuzykologis Ilzis Cepurniecis vadeibā plānuots veikt lauka pietejumus 10–15 vītuos Dīnavydlatgolā, apzynojūt dzīduotuojus i tradicejis nesiejus. Dabuotī audio, video, foto i interveju materiali byus vierteiga informaceja, kas paleidzēs sagatavuot ari pīsacejumu apdzīduošonys tradicejis īkļaušonai Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā.

Projekts, kas nūteik ar Vaļsts kulturkapitala fonda pabolstu, ir ari nūzeimeigs sūļs Eiropys kulturys ceļa “Singing Heritage Route” i Daugovpiļs Vīneibys noma Tradiceju sātys satura boguotynuošonai, taipat vāluok ari plotuokai sabīdreibai byus vareiba īpasazeit ar apdzīduošonys tradiceju.