Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2023. godā pi lelys popularitatis na tik Latgolā, tok ari Latvejā tyka unikalys skulpturys ar nūsaukumu “Oduma meitys”, kurys arhitekts Ints Pujāts pastatejs Rēzeknis nūvoda Odumovys azara krostā. Niu mārgom pīsavīnuojuši diveji brangi puiši, kuri nūsaukti par “Latgolys Atlantim” i gaida apmaklātuojus. Itai nūtikšonai par gūdu īsacejumus itai nedeļai vaicuojom skulpturu autoram Intam Pujātam.

Ints portala lakuga.lv skaiteituojim itamā nedeļā īsoka nūgiut kaidu saulainuoku dīnu i ar ritini izbraukt rudineigā ceļuojumā pa Latgolu. Maršrutu Ints ir sagatavejs pats, tū atrassi ITE. Itaidu izbraucīni Ints pats vēļ grib īspēt itymā rudinī. Kūpejais maršruta garums ir 55,5 km, tys ir apļveida i izvess tevi cauri vairuokim azarim. Ka nu tev nav variešona izbraukt ar ritini, tod tū var izdareit ari ar mašynu.

Maršrutu Ints īsoka suokt Rēzeknē voi pi “Kamuļu” sātys, kur atsarūn “Oduma meitys” i “Latgolys Atlanti”. “Munā skatejumā Latgolai ir treis arhitektoniski simboli, kas tū atškir nu puorejuos Latvejis, – katuoļu bazneica ar divejim tūrnim, krucifikss i vuorti. Ite ir sataiseiti vuorti, kas varbyut mārūgā i raksturā drupeit atsaškir nu cytu vuortu, bet simboliski tī ir taidi poši. Tāli – Atlanti – vys guojuši nu Senejuos Grīkejis, bet tim ir asociativa saskaņa ar Latgolys cylvākim rakstureigom eipašeibom. Es izdaleitu treis taidys eipašeibys, kurom pasasokūt, jī nav pagaisynuojuši sovu identitati – speiteiba, kas na vysod ir loba eipašeiba, naatlaideiba i iztureiba. Taipat kai Atlanti tur dabasus, cikom latgalīši gūdam ness sovys eipašeibys, tikom Latgola ari pastuovēs. Jo tei nasastuov tik nu vītu voi lītu, bet ari nu cylvāku,” tai Ints par jaunuos skulpturys viestejumu.

Tuoļuok jis īsoka braukt gar Odumovys azara pīkrasti i vāruot, cik šmuki kruosojās kūki. Nuokušuo pītura byutu Cepleišūs. “Vysi Cepleišus pazeist kai vītu, kur dorbojās keramiki Voguli, bet tī ir ari uobeļu duorzs. Es namuoku saceit, voi tī var tikt ari pi uobeļu, bet, ka pīklauvēsit pi saiminīku i pavaicuosit, mož ari tiksit pi tūs. Asu prīceigs, ka kaids vēļ uztur tik lelu uobeļu duorzu, jo taidus duorzus reši kur niu var redzēt,” turpynoj Ints.

Ceļu Ints īsoka turpynuot leidz Novoselkim: “Es pasagrīztu pa labi, tī ir šmuks, leikumuots, kolnains lauku ceļš. Pa tū ceļu es nūbrauktu da Sarkaņu bazneicys. Ka tei byutu svātdine, ītu īškā, ka cyta dīna, tod zvaneitu i vaicuotu. Apsavārtu kai bazneicu, tai apleicīni, jo tī ir cīši šmuki.”

Gar Cirmys azaru Ints īsoka brauktu tuoļuok caur Zviergzdini iz Ludzu: “Ludzā es īītu picerejā voi pyrma tuo pasyuteitu picu jau pa telefonu. Nūbrauktu iz piļskolnu, kur baudeitu picu, pasveicynuotu Jogys solu, kurai pavysam naseņ īdūts itaids vuords. Pasavārtu, voi promenade, kas tī tagad teik taiseita, ir gotova.”

“Tuoļuok juosaver piec nūskaņuojuma, kai turpynuot ceļu. Var braukt vysaiži. Var braukt pa ūtru pusi Cirmys azaram. Drupeit juopabrauc pa šoseju i juonūsagrīž pa labi iz Cyskovu, kur atsarūn “Dzīvības Mātes Sekulārā Institūta Garīgais Centrs”. Tur var apsavērt vēļ vīnu skulpturu ar interesantu stuostu. Tei ir kopija skulpturai, kas ir Pīterbazneicys (Reigys Svātuo Pītera bazneicys – A.A.) relikveja, i kas kara laikā beja nūvasta iz Vuoceju, tok pyrma puora godu atsagrīze atpakaļ,” ceļuojuma stuostu nūslādz Ints.