Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Evija Vasilevska ir muokslys zynuotneica i byuteibā vīneigais myusu dīnu cylvāks, kurs nu vysaiduoku aspektu padzilinuoti pietej Latgolys keramiku. Ar Eviju sasateikam vīnā nu juos dorba vītu – Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē, kur apsaverama ari leluokuo Latgolys keramikys kolekceja pasaulī. Saruna par juos pietnīceibys aizsuokumim, pietejumu temom i akutu vajadzeibu saglobuot niulejuos zynuošonys paaudzem iz prīšku.

Ceļš Latgolys keramikys izzynuošonā

“Muna saisteiba ar Latgolys keramiku nu suoku ir stypri najauša. 1999. godā Daugovpilī īpasazynu ar pūdnīku Evaldu Vasilevski, i dzeivis celi myus savede kūpā. Tymā laikā es studieju Latvejis Muokslys akademejis magistranturā muokslys zynuotni i teoreju, tok automatiski izaveiduoja taida situaceja, ka vysys munys interesis par feminismu i muokslu nūguoja ūtrā plānā, prīškplānā izavierzejūt vaicuojumim, kas saisteiti ar Latgolys keramiku.

2005. godā es aizstuovieju magistra dorbu par temu “Latvejis Kulturys fonda kūpys “Pūdnīku skūla” viesture nu 1990. da 2005. goda”. Tei beja pyrmuo nūpītnuo zynuotnyskuo interese par Latgolys pūdnīceibys viesturi. Prūtams, ka caur tekstim i veira stuostim es īpazynu ari Juoni Pujatu. Taipoš tyka puorskaiteiti vysi daīmamī publicātī teksti par Latgolys keramikys izstuodem iz reizis piec Ūtruo pasauļa kara. Taipoš es asmu pietejuse atseviškus dokumentus, kurūs Juoņs Pujats sovys dzeivis laikā beja īdevs Evaldam ar dūmu, ka jī kaidā šaļtī varātu apvīnuot vysus pūdnīkus vīnā organizacejā – Latgolys keramikys apvīneibā voi studejā. Tok dīvamžāļ Evalds puoragri nūguoja myužeibā.

Par pamatu jamūt magistra dorba teoreju, es sakuortuoju pīminis gruomotu par Evaldu Vasilevski, kurū tūlaik maņ veiksmeigi paleidzēja izveiduot kolegis Vjačeslavs Fomins (1976–2025). Pīraksteit gruomotu par veiru nabyut nav vīgli, eipaši deļtam, ka juoroksta objektivi, na subjektivi, viertejūt kai pozitivuos, tai nagativuos niansis vysaiduokuos situacejuos i nūtikšonuos.

2020. godā, sajamūt Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”, es drupeit īsmieju – ka jau tyku golā ar Evaldu, tod nazkod sakuortuošu [gruomotu] ari par Juoni Pujatu. Tūlaik tys beja pasaceits puspajūkam.”  

Latgolys keramikys pietnīceiba

“Nūpītnu Latgolys keramikys pietnīku itūšaļt eisti nav. Ir dažaida eistermiņa interese par kaidom konkretom temom. Iz Pūdnīku dīnu konferenci mes raugom uzrunuot ari ļauds, kas uorpus Latgolys teritorejis interesejās par keramiku. Par pīmāru, mums vīnu reizi beja lektore, kura pieteja Andreja Šmulāna veļneņu figurys.

80. godūs beja vasala streipe ar ļaudim, kuri pieteja, dalejuos pīredzē, raksteja komentarus i raudzeja izasaceit, leidzeigi, kai tū dareja Juoņs Pujats. Tok niu vysi tī ļauds ir voi nu atsasacejuši nu aktivu diskuseju voi pat nūguojuši myužeibā.

Te ari gribīs pastreipuot, ka nu zynuotnyskuos pusis Latgolys keramikā nikas nav atkluots. Varbyut vairuok voi mozuok ir zynoms laika periods piec Ūtruo pasauļa kara, tys laiks, kod Pujats ir metodiski struoduojs kai pi nūtikšonu organiziešonys, tai pi izstuožu komplektaceju i Latgolys keramikys dīnu, kas suocēs nu 1980. gods.

Par pīmāru, iz dzīšmu i deju svātkim 2023. godā tradicionali nūtyka leluo lītiškuos muokslys izstuode, taipoš izguoja ari rokstu kruojums par lītiškū muokslu. Es itam izdavumam gataveju rokstu par Latgolys keramiku, tuos fenomenu i Pūdnīku dīnom. Maņ piļneigi najauši saguoja izīt realus aplīcynuojumus, kurūs Pujats nazkod nabeja īkļuovs sovā gruomotā. Pujats beja pīminiejs, ka pyrmuo etnografiskuo ekspediceja Latgolā ir nūtykuse 1924./25. godā i ekspedicejis laikā etnografs, pietnīks i Cāsu muzeja pyrmais direktors Ksavers Andermanis (1897–1974) Latgolā ir dokumentiejs keramiku. Lītiškuos muokslys rokstu kruojuma redigātuoja i sakuortuotuoja – asociātuo profesore Inese Sirica – maņ par reizi pīzvaneja i saceja, ka Cāsu muzejā globojās vysi Andermaņa rasiejumi. Mes poši nikod dzeivē nabejom redziejuši, kai izaver Ksavera Andermaņa Latgolys pūdu rasiejumi. Fenomenaluokais atkluojums globojās tymā, ka Andermanis ir gastejs Janopolis muižā pi muižkungu Romeru, kurūs pūdu kolekceja ir pamats Latgolys Kulturviesturis muzeja atseviškai vitrinai. Jis ir pyrmais muižinīks Latgolā, varbyut pat Baļtejā, kurs skaiteja, ka keramika i tautys muoksla nav vīnkuorši pūdi deļ saimisteibys, tok, ka tei eistyn ir muoksla. Atseviški prīkšmati, kurūs Andermanis ir rasiejs, atsarūn muzeja kolekcejā, i mes niu varim apsavērt, kaidi tī beja 1924./25. godā i kaidi tī ir myusu dīnuos.

Taidi atkluojumi Latgolys keramikā turpynojās vysu laiku, partū ka Latgolys keramikys kai paruodeibys grandiozums i fenomens tai eisti nav pieteits. Vysupyrma jau deļtam, ka nīvīns ari itūšaļt Latvejā naspiej apgiut tū, ka mums vīnā regionā dzeivoj vysmoz 40 cylvāku, kuri struodoj ar muolu. Leluokuo daļa ar tū ari peļnej sev iztikšonu, respektivi, tei ir jūs profesionaluo nūdarbe. Vysus itūs cylvākus izpieteit, apsavērt, izanalizēt voi sekuot leidza tam, kū i kai jī dora, ir pat cīši sarežgeits aizdavums.”

Īrūsmis pietejumu temom

“Kotru godu, vadūt cylvākus pa itū ekspoziceju (Latgolys Kulturviesturis muzeja Rēzeknē keramikys ekspoziceja – L.S.), vysod nūstuoju pi škapa, kas veļteits Odumam Kuopusteņam. Tys ir fenomenals autors, kurs pūdim ir rakstejs viersā sovus dzeivis stuostus, sovys puosokys, nūstuostus nu lauku dzeivis, ari vysaiduokys sentencis, kas ir pīraksteitys latvyski, latgaliski, krīvyski, cytuos vītuos pat pūliski vuordi īsaskaņ. Kotru reizi ļaudim stuostu, ka, lyudzu, filologi, esit tik lobi, pajemit itū feinū pietnīceibys temu.

Taipoš stypri naizpieteits temats ir saimisteibys trauki. Mes vysi zynam, kas ir vuoraunīks, kas ir buobaunīks, kas ir slojnīks, tok ir vīns vuords, kas saucas riļnīks. Ir vaicuots latgalīšu volūdys profesorim, nu kuo itys vuords varātu byut cielīs, ilgu laiku nivīns navarēja atbiļdēt. Tok piļneigi najauši, Daugovpilī vodūt nūdarbeibys partū, kas ir rakstureigs Latgolai, kuo nav cytūs nūvodūs, pīminieju ari itū vuordu. Piec nūdarbeibys pi mane daguoja vīna meitine nu Andzeļu pogosta, kura soka, ka publiski tū saceit ir kauns, tok varbyut itys vuords varātu byut cielīs tai – jai veirs sātā, kod īt iz tualetu, par vīnom darbeibom soka, ka īt “ryulēt”, par ūtrom, ka “tuktēt”. I varbyut nu darbeibys vuorda “ryulēt” ir rodīs ari poša trauka nūsaukums.

Deļkuo Latgolys keramiku naizavielej kai pietnīceibys temu? Da gola nazynu, kaids tam ir īmieslis. Varbyut deļtam, ka tūs autoru ir daudz i, kab izprast Latgolys pūdnīceibu, ir patīseibā juobyut pamateigai zynuošonu bāzei. Taipoš juobyut osai vizualai redzei, kab spēt atškiert vīnu autoru nu ūtra. Ari saprast, kai tai var byut, ka Eiropā 20.–30. godūs Latgolys meistaru dorbi teik nūvārtāti ar zalta i sudobra medaļom i gūda rokstim par izcylu veikumu i uorkuorteigi elegantu īsakļaušonu art deco laika mūdis lītuos.

Niu pādejā laikā atsakluoj gona daudz privatkolekcionaru, kurūs eipašumā ir Latgolys keramiku dorbi. Ir kolekcionari, kuri mierktīceigai kruojuši, pīmāram, veļneņus voi kaidys mozuos keramikys formys. Zynu ari, ka Zīmeļlatgolā ir vīns cylvāks, kurs ir savuocs vasalu keramikys kolekceju, tok pat naļaun nivīnam tū nūbiļdēt. Ari Facebook ir atseviška lopa “Latvijas keramika”, kur vysaiduoku Latgolys pūdu ir cīši daudz. Cylvāki eistyn doluos i tiergojās, sovā vydā sasarunoj. Latvejā ir vīna kolekcionare, kura nu jau ir pensejā, tok jei vysu sovu kolekceju ir paduovynuojuse prīsteram Andrejam Mediņam, kurs sovpus itū kolekceju, kur ir tikai Latgolys keramiku dorbi, ir eksponiejs Kurmenis muižys restorana telpā. Tī apsaverami eistyn izcyli prīškmati. Tai kuņdzei Latgolys keramika ir bejuse mīlesteiba vysys dzeivis garumā, i ari niu jei turpynoj par tū interesētīs. Ari tei kolekceja nav izpieteita voi apraksteita, tok tī ir taidi prīškmati, kurūs es nikur cytus naasmu redziejuse.

Naseņ, saisteibā ar tū, ka Daugovpilī atkluos Latvejis keramikys izstuodi, es beidzūt tyku īlaista i mums paruodeja, kaids ir Daugovpiļs muzeja keramikys kruojums. Tys lelā mārā atsaškir nu tuo, kas ir apsaverams LKM kruojumā. Tī autori, kas pamatā struoduojuši Daugovpiļs apriņkī, uzturiejuši sakarus ar Krīveju, Boltkrīveju i Leitovu. Tī dorbi ir piļneigi cytaižuoka rakstura, ari vizualais izskots atsaškir, tymā skaitā rūtuošonys pajiemīni i ornamenti. Tī poši sviļpaunīki plastiski izaver cytaižuok. I nivīns nu tuo vysa nikuo nav pietejs. Tai tī dorbi šmuki plaukteņā stuov i gaida kaidu, kas atbrauks i apsavērs.”

Klasiskuo Latgolys glazātuo keramika voi reducātuo malnuo keramika

“Latgolys keramikys pamats ir saimisteibys trauku vysaidi tipi. Voi tys byutu madaunīks, kū Juoņs Pujats skaiteja par Latgolys keramikys dyžanuokū trauku, voi tys byutu pīna pūds, kaidu nazkod kotrā sātā varēja redzēt vysmoz pa 10-15 gobolim, voi vuoraunīks, kurā taisa iedīni, voi puorinīks, kurā nazkod nese iedīni. Myusu dīnuos, pīmāram, keramiks Raivo Andersons taisa puorinīku pamazynuotū formu deļ garšvīlu. Klasiskā veidā senejuokūs laikūs, nu 20. godu symta suoku, traukim cīši minimali tyka izmontuota glazura. Parosti tei tyka īkluota īškpusē, uorspusē beja tik augšejuo maleņa voi cytreiz trauks ar glazuru apstruoduots da pusei. Cylvāki beja taupeigi, naudenis nabeja, golvonais, kab trauks byutu praktiski lītojams, deļtuo pīteik, ka tys ir izglazāts nu īškpusis ar caurspeideigū glazuru. Kod jau pasaruoda drupeit leluoka rūceiba, var nūpierkt ari kaidu oksidu, kab tū davīnuot caurspeideigajai glazurai i dabuot kaidu kruosu.

Beja vītys, kur nūsadorbuošona ar muolu beja intensiva voi pūdnīku bejs daudz, spylgtuokais, prūtams, byutu Preiļu pusis apvyds Sylajuoni, par kurim Vitebskys gubernis arhivu materialūs raksteits, ka kotrā ūtrajā sātā bejs veirīts, kurs struodoj ar muolu. Prūtams, ka nūteiktā šaļtī meistaram paleidziejuse ari vysa saime, tai veidojūtīs pūdnīku dzymtom i piecteceibai. Kur konkurence ir leluoka, cylvāki ari rauga lobuok struoduot, tod ir ari spieceiguoks gola rezultats, lobuoka puordūšona, leluoki īnuokumi, kas otkon ļaun orūdu atteisteit pamateiguok.

Iz Sylajuoņu keramikys bāzis izaveiduoja tradicionaluo, glazātuo Latgolys keramika, kurā teik izmontuota svyna glazura. Itei keramika piečuok dabuoja apbolvuojumus ari leluokūs storptautyskūs panuokumus. Ari te mums pietnīceibys lītys ir stypri skūpys, par pīmāru, mes zynom, ka Daugovpiļs muzeja direktors Oskars Kalējs (1902–1993) savuoktūs prīškmatus nu Latgolys ir transportiejs iz Reigu, atruodejs tūs Vilhelmam Purvītim, kab saprast, voi tī byus gona lobi deļ Eiropys leimiņa. Tod piečuok dorbi teik transportāti iz Eiropu. Nav nikaidu ziņu par Latgolys pūdnīku leidzdaleibu itymā procesā, īspiejams, nivīns pūdnīks nikod ari naizzynuoja, kur tī juo pūdi palyka.

Maņ Evalds nazkod saceja, ka tok navar gribēt, ka sīva sovā sātā iz plaukta grybātu turēt malnu pūdu, ka sātā nav pat elektreibys, tok gribīs kaidu romantiku sātys interjerā. Vairumā Latgolys sātu elektreiba pasaruodeja tikai piec Ūtruo pasauļa kara. Maņ laukus kaiminīnei elektreiba tyka īvylkta 1953. godā, kas saleidzynūši ir cīši agri, i ari tikai deļtam, ka juos tāvs fermā struoduoja par elektriki.

Ir saglobuojušys viests, ka Odums Kuopusteņš malnū aba, precizuok byutu saceit, reducātū keramikys apdadzynuošonu ir prats pat cīši labi, ir tū ari darejs, tok tai ari paskaidruojs, ka malnū vīnkuorši napierk, ka sūpluok stuov sorkonbryuns trauks ar glaziejumim voi angobys rūtuojumim. Cylvāki lobuok nūpierks tū, kas vizuali ir efekteigs, na tū dryumū, tymsū, kaida ir tam zemnīkam sāta. Tai automatiski itei apdadzynuošona ceplī reducejūt aizguoja ūtrā plānā.

Leidz laikam, kod mums suoce patikt t.s. eiroremonts, kur ir boltys sīnys, kontrasts, teireiba, vēļ kaids itū stuostu papyldynuoja ar tū, ka reducātuo keramika ir ekologiskuoka apdadzynuošona, partū ka vysim jau beja zynoms, ka svyns ir kaiteiga vīla, i pat niu daudzi Latgolys keramiki slymoj ar vysaiduokom slimeibom, kam par pamatu ir itei svyna glazura, kura putekļu veidā ir īelpuota. Te, prūtams, sovu lūmu nūspēlēja ari Evalda Vasilevska “Pūdnīku skūla”, kura jau nu 1990. goda skali beja deklariejuse, ka vyss kolektivs izmontoj itū reduciešonys tehniku sovā darbeibā, kas nav kaiteiga cylvāka veseleibai i ir draudzeiga videi. Tai malnī pūdi lelu piercieju atsauceibu dabuoja taišni 80. godu beiguos i 90. godu suokumā. Pūdnīki poši dalejuos stuostūs, ka iz kaidu šaļti ruodejuos, ka mums ir tikai malnuo keramika.

Ari te ir cīši daudz navīnnūzeimeigi viertejamu lītu, kai par interjera izveidi, kontrastim, par veseleigumu i ekologeju voi na-ekologeju, par taupeibys režimim – byutu cīši daudz, kū runuot i apsprīst. Sakarā ar itim jaunynuojumim interjera vidē i cylvāka dzeivis veidā, kod gribīs dzeivuot teiruok i vaira saskaņā ar dobu, glazātuo keramika drupeit nūguoja ūtrā plānā.

Sekojūt leidza tam, kas nūteik Latgolys keramikā, nu 2000. goda, varu saceit, ka varbyut kaidā šaļtī Latgolys pūdnīku izstuodēs ir bejuse sajiuta, ka ir stypri daudz malnuos keramikys, tok patīseibā mums ir profesionali meistari, nu kurūs daudzi puorvolda kai glazātū, tai reducātū. Taipoš mums ir pūdnīki, kas traukus apstruodoj, miercejūt pīnā. Sovpus keramiks Viktors Pankovs jau aptyvai ostoņu godu garumā dorbus apdadzynoj ar kristaliskū glazuru, kas ir uorkuorteigi augsts profesionalitatis leimiņs, par kū drūsai varu saceit, ka tī ir pasauļa mārūga dorbi. Kristaliskuos glazurys Latvejā izmontoj tikai diveji autori – Arnis Preiss Vydzemē i Viktors Pankovs Latgolā. Tei ir augstūs temperaturu apdadzynuošonys tehnologeja, kur trauks teik izvyrpuots nu specialys porcelana masys, vīnreiz teik pakļauts zamūs temperaturu apdadzynuojumam, piec tam ar speciala sastuova glazurom teik nūglazāts. Ite meistaram ryupeigi juopuoprzynoj kimeja, partū ka sastuovā ir cytaižuoka glazura ar cyta materiala styklu, ari oksidi, kas teik lykti kluot nav tiergā plotai daīmami. Vuordu sokūt, parostuos glazurys sastuovā pamatā ir kvarca smiļkts i metala oksids, cikom kristaliskajā glazurā ir pamateigs kimiskais sastuovs. Piec apkluošonys ar kristaliskū glazuru, trauks teik apdadzynuots temperaturā leidz pat 1300 gradim, gola rezultatā saīt trauki kurūs viersma ir, pīmāram, zyla ar taidom kai sasolušom snīgpuorsleņom.

Latgolys meistari pīprūt vysu, i tū pīruoda ari Latgolys pūdnīku dīnu izstuode, kas tradicionali nūteik kotru godu apreļa beiguos. Itei izstuode paruoda vysu esenci, kai Latgolys meistari struodoj. Es nagrybātu saceit, ka niu koč kas aizīt nūvuortā voi ūtrajā plānā.

Par pīmāru, Latgolys dekorativuos keramikys īvierze – “bruņceits” aba “viļneits”, kas teik izmontuots trauku maleņu dekoriešonai, iz šaļti beja palics par taidu ratumu, bet nu otkon palīk par aktualu lītu i ļauds vaicoj, voi meistars muok tū “bruņceiti” sataiseit.

Myusu laikūs keramikā, taipoš kai muokslā, nav skaidri nūvylktys linejis – kas tod ir izcyli i kas nav, kas ir augsta leimiņa kvalitate i kam byutu juopalīk ūtrajā plānā. Leidz ar tū ir situacejis, kod tys dekorativais “bruņceits” voi Latgolys tradicionalais svečturs cīši labi īsader. Gols golā, ari svečturus myusu meistari taisa na tik tradicionalūs, tok ari taidus, kurūs pavysam navar nūsaukt par tradicionalim. Par pīmāru, keramiks Stanislavs Viļums, kura svečturim ir myusu dīnu dizains, kur tu vari daīt da svečtura, izjimt uorā kauseņu ar vysu sveci, staiguot ar tū sveci apleik pa telpu i piečuok nūlikt atpakaļ. Itī svečturi ir vizuali tik konstruktivi, puordūmuoti i minimalistiski, ka derēs praktiski sevkuram interjeram. Taipoš Stanislavs i juo dzeivisbīdre Viola Anna Bīriņa, kuri kūpā puorstuov zeimynu “Cukrasāta”, ir vīneigī nu Latvejis keramikys puorstuovu, kuri ir kvalitativi īsalauzuši Eiropys tiergā, i jūs dorbi regulari teik puordūti Dānejā i cytvīt.”

Saglobuot deļ cytu paaudžu

“Aktualitate, kuru nūteikti ir vārts pīminēt – Intelektualuo eipašuma birojs Latvejā ir sagatavejs platformu, kurā amatnīki voi vasalys nūzaris nu 1. decembra varēs īsnēgt dokumentus, kab tyktu daškierta Geografiskuos izceļsmis zeime, pīmāram Latveja, Latgola. Ka, pīmāram, Stanislavs pyrma desmit godu byutu registriejs Latgolys keramiku kai geografiskuos izceļsmis zeimi, tod sevkurs, publicejūt juo fotografejis bez nūruodis, byutu puorkuops lykumu i byutu miļzeigi tīsu dorbi ar Eiropys Savīneibys tīsu institucejom.

Ka mums niu Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā ir Nautrānu kulturtelpa (Rēzeknis nūvodā – L.S.), tod Latgolys keramikys dīvamžāļ nav. Latgolys keramikys īkļaušona itymā sarokstā byutu juopaveic kaidai pošvaļdeibys īstuodei, kulturys institucejai, kura spiej uzajimt atbiļdeibu par procesim iz prīšku. Dīvamžāļ juojam vārā tys, ka tradicionali struodojūšūs meistaru i vacmeistaru skaits Latgolys keramikā cīši strauji saryuk. Sevkuram meistaram daīt šaļts, kod jis ar muolu vaira navar struoduot, tod ir vareiba dabuot vysaida veida atbolstus, par pīmāru Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendeju. Deļtam registriešonuos kai vīnim nu Latvejis kulturtelpys elementim ir cīši byutyska, tys ir veids i akcents, kai paruodeit, ka Latgolys keramika i tuos meistari ir eipaši i svareigi.”