Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Novembra suokumā RTU Rēzeknis akademejā pasuokumā “Dzejas laboratorija” nūtyka latgalīšu dzejneicys i pedagogis Naaizmierstulis puorizdūtuo literaruo kruojuma “Lauku zīdi” pyrmuos dalis prezentaceja.

Gruomotys puorizdūšonys iniciatore ir Inta Brokāne-Vilcāne, kurai ideja par gruomotys atkuortuotu izdūšonu rodusēs nu naparosta stuosta. Gruomotu “Lauku zīdi”, aizbuoztu aiz cegla pi škūrstyna, jei atroduse, nūjaucūt vacū cepli. Ar veiru sasprīduši gruomotu izdūt par sovim leidzeklim i vaicuojuši paleigu tuos digitalizacejā. Rēzeknis Centraluos bibliotekys reikuotajā pasuokumā “Latviešu grāmatai 500” Inta najauši sasatykuse ar RTU Rēzeknis akademejis studenti Ievu Puzirevsku, kuru uzrunuojs Intys stuosts par gruomotys atrasšonu: “Pasuokuma laikā apmaklātuoji stuosteja par savu meiluokū, eipašū gruomotu. Manī pasaruodeja gribiešona paleidzēt Intai, partū ka aizkustynuoja juos aizrauteigais stuostejums. Tai izaveiduoja myusu sadarbeiba.” Ieva, kura puorraksteja vaira nakai divejus symtus gruomotys puslopu, ir pedagogejis studente. Vaicuota, voi ir kas taids, kas jū vysuvaira uzrunuoja Naaizmierstulis dailradē, jei izceļ stuostus i puordūmys par religiskom temom, kai ari dzejūli, kas bejs veļteits taišni školuotuojim.

Itūgod izdūta tik literaruo kruojuma pyrmuo daļa 1000 eksemplarūs, tok teik struoduots pi gruomotys ūtruos dalis digitalizacejis i jau cytugod var gaideit puorizdavuma. Originali gruomota 1934. godā izdūta vīnā 480 puslopu bīzā izdavumā. Inta pastreipoj, ka myusu dīnu cylvāku gryuts aizraut ar bīzim dorbim, deļtuo izdūmuojuši tū sadaleit divejuos daļuos.

Inta Brokāne-Vilcāne stuosta, ka gruomotys atrasšona sovā ziņā bejs paviersīņs juos dzeivē: “Leidz atroduma breižam par Naaizmierstuli nabeju dzierdiejuse voi lasejuse juos dorbus. Tok ituo goda laikā es asu sasnāguse vysu, kū es nu sovys pīdzimšonys laika par jū nazynuoju – var saceit, ka es jū izjiutu cīši dzili. Nu breiža, kod atrodu gruomotu, asu izguojuse vysus īspiejamūs juos dzeivis ceļus – bejuse vysur, kur jei ir vuicejusēs, kur poša bejuse kai školuotuoja, kur dzeivuojuse. Pateik īpazeit aizviņ dziļuok juos dzeivis stuostu vēļ nu cylvāku, kas var koč kū pastuosteit. Par pīmāru, niu Aglyunā beja gruomotys prezentaceja i sasatikšona ar cylvākim, kuru vacuoki ir bejuši pazeistami ar rakstneicu.” Inta ari pīzeist, ka jai ir svareigi stuosteit par Naaizmierstulis dorbim i dzeivi plotuokai auditorejai. Jei braukoj kai pa bibliotekom, tai pa školom i muzejim i stuosta par rakstneicu: “Grybu runuot par lelū mīlesteibu, kurū Naaizmierstule ir īlykuse itamā gruomotā “Lauku zīdi”. Asu skaitejuse ari cytus juos dorbus, bet uzskotu, ka muna miseja ir taišni ar itū gruomotu, kurū atrodu sovā lauku sātā. Dūmoju, ka gruomota byutu cīši loba duovona ari školu absolventim taišni Latgolys pusē. Sasatikšonuos es runoju par lelū mīlesteibu, kū Naaizmierstule īlykuse sovā raksteitajā – mīlesteibu iz Latveju, Dīvu, Jezu, vacuokim i vacvacuokim. Cīns pret sovim leidzcylvākim – ari klasisbīdrim, školuotuojim. I ka jau jei ir caur itū munu atrodumu “augšoncālusēs”, tod es eju i tū doru!”

Naaizmierstule (eistajā vuordā Rozālija Tabine, 1890–1965) ir latgalīšu dzejneica i bārnu rakstneica, pyrmuos latgalīšu dzejprozys autore, pedagoge. Apsazynojūt, ka bārnim tymā laikā datryuka satureigys losomvīlys, jei suoce vuokt teikys i puosokys, tulkuot cytu autoru dorbus. Naaizmierstule raksteja puosokys, dzeju, teikys, nūstuostus i stuostus kristeiguos moralis gorā. Sovūs dorbūs jei izcēle patriotismu, dasadyure kasdīniškom lauku cylvāku dzeivis problemom, stuostūs i puosokuos parosti īlyka dzeivis gudreibys i pavuiceibys. Naaizmierstulis dorbi ir apkūpuoti kruojumūs “Lauku zīdi” (1934) i “Dīva dōrza pučeites” (1943).