Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

29. novembrī 13 stuņdēs Rēzeknis Muokslys nomā (18. novembra īla 26, Rēzekne) nūtiks Andra Uškāna gruomotys “Eisa Rēzeknis viesture | A Brief History of Rēzekne” atkluošona, viestej bīdreiba “Nezināmā Rēzekne”. Izdavumā informaceju par Rēzeknis viesturi var puorskaiteit latgaliski i angļu volūdā.

Gruomotā lykts akcents iz hronologiskū Rēzeknis piļsātys veiduošonūs i atteisteibu, fokusā paturūt piļsātys fiziskuos sastuovdalis – īlys i nomus, īkļaunūt īprīšk napublicātus attālus i olūtus par piļsātys viesturi, stuosta bīdreibys „Nezināmā Rēzekne“ puorstuovi. Teik ari pastreipuots, ka īvārojami mozuok viereibys veļteits sabīdreibys dzeivei, organizacejom, piļsātys politiskajai, socialajai, religiskajai i militarajai viesturei, kas vēļ byutu padzilinuotai pietejami aspekti. Gruomotā atpīgeļuotys tuos nūtikšonys, kurūs rezultatā piļsāta tykuse pi tūs apveidu, kurūs mes šudiņ atpazeistam kai Rēzekni.

Gruomotys autors ir Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta pietnīks, viesturnīks Andris Uškāns, zynuotnyskais konsultants ir viesturis doktors Vladislavs Malahovskis. Gruomota ir divejuos volūduos, latgaliski tū tulkuojuse Laura Spundere, redigiejuse – Laura Melne, angliski tulkuojs pats autors i redigiejuse Marija Čembersa (Mary Chambers). Gruomota izdūta storptautyska projekta “Daudzvalodu pasaules – novārtā atstātā vēsture“ rezultatā, kurū realizej Varšavys Universitate, i ir paredzāta kai pateiceiba pietejuma dalinīkim, deļtam atkluošonys laikā gruomotys varēs dabuot par projekta apvaicuošonys anketys aizpiļdeišonu.

Stuosta gruomotys autors Andris Uškāns: “”Eisys Rēzeknis viesturis” tapšonai ir vysai sarežgeita viesture, kas aizasuoc 2020. godā, kod ar Rēzeknis Turysma atteisteibys centra puorstuovi Elīnu Pastari tyka pīraksteits ceļveds par Rēzekni, kurā beja aproksti par Rēzeknis sātu i kūpīnu viesturi. Ceļvedi, kura nūsaukums nu suoku beja “Paslēptā Rēzekne”, gols golā puorsaucem par “Nezināmo Rēzekni”. Tūlaik es vēļ nabeju viesturnīks, munys zynuošonys par piļsātys viesturi beja veiduojušuos nu 20. godu symta pyrmuos pusis historiografejis. Piec ituos gruomotys izdūšonys napaguoja pat puors mienešu, kod jau gribiejom jimt i vysu puorraksteit. Ar itū dūmu es dzeivuoju ari turpmuokūs godus, kod suoču studēt viesturi, pīraksteju magistra dorbu par Rēzeknis byuvviesturi i suoču struoduot Daugovpiļs Universitatē i Varšavys Universitatis projektā.”

Andris turpynoj, ka 2024. godā Varšavys kolegi aicynuojuši padūmuot, kai varātu pasaceit paļdis projekta pietejuma dalinīkim: “Varšavys kolegis Pīters Greblūns (Piotr Grablunas) īsadūmuoja, ka “Nezināmās Rēzeknes” brošurys varātu byut interesanta duovona. Vystik es saprotu, ka puordesmit puslopuos vysu piļsātys viesturi nasaīs salikt, taipoš ari magistra dorba izstruodis procesā beja īsavuocs lels materialu apjūms, kas vēļ nabeja kuorteigi izpieteits. Tai es pamozam lyku kūpā tekstu, kas beja salykts pa nūdaļom – piļs, mīsts pūļu vaļdeišonys laikā, piļsāta Krīvejis imperejā, Pyrmais pasauļa kars, storpkaru periods, Ūtrais pasauļa kars, padūmu periods i naatkareiguo Latvejis Republika 90. godūs.”

Par paleidzeibu Andris soka paļdis gruomotys tapšonā īsaisteitajai komandai: “Kai jau projektūs tys mādz byut, mums beja cīši moz laika, kab apkūpuot vysu materialu i sagataveit tulkuojumus. Byutiski, ka Vladislavs Malahovskis paleidzēja salikt pa plauktenim sarežgeituos piļsātys viesturis šaļtenis, kaidu Rēzeknē pīteik ar uzveju, i ar sovom zynuošonom, erudiceju i pīredzi īdrūsynuoja i paleidzēja kvalitativi uzlobuot tekstu. Sovpus Laurys Meļnis i Marijis Čembersys lobuojumi deve vareibu uzlobuot volūdys ritmu, taipoš byutiski uzlobuoja teksta uztverameibu. Pi vysa tuo, Marija, byudama anglīte, napuorzynojūt na latvīšu, na latgalīšu volūdu, pasamaneja salobuot leluokū daļu nu bibliografejis, kas pamatā beja pīraksteita latvyski.”

“Prūtams, ka maņ niu byutu vareiba, es lobpruot šudiņ vysu puorraksteitu, eipaši pādejuos nūdalis, tok tys laikam pīdar pi lītys. “Eisū Rēzeknis viesturi” es veiduoju kai rūkysgruomotu poša lītuošonai, deļtam maņ pošam svareiguokuo ituos gruomotys daļa, kas ari praseja lelu laika īguļdejumu, ir gruomotys indekss i eipaši topografiskūs nūsaukumu tabula ar viesturyskajim nūsaukumim,” nūruoda Andris Uškāns

Bīdreiba “Nezināmā Rēzekne” ir piļsātplānuošonys, arhitekturys, kulturviesturis i etnografejis pieteišonys entuziasti, kas eistynoj vysaidys lokalū vidi pylnveidojūšys i sabīdreibu izgleitojūšys iniciativys.