Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Šudiņ, 21. janvarī, nūtyka Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis sēde par asūšū situaceju i rysynuojumim iz prīšku pošvaļdeibys uzjāmumā SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” aba Latgolys viestnīceibā “Gors”. Sēdē pīsadaleja Kulturys (KM) i Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys (VARAM) ministreju puorstuovi, Vaļsts prezidenta kancelejis i Ministru kabineta puorstuovi, taipoš ari deputati i Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys vadeiba. Portals lakuga.lv pīduovoj atsavieršonu iz sēdi i izsaceitūs redzīņu kūpsavylkumu.

Vēļ pārnejuo gods beiguos bīdreiba “Nezināmā Rēzekne” īsnēdze dasacejumu platformā “Mana Balss” ar aicynuojumu naatdūt Latgolys viestnīceibu “Gors” privatam nūmnīkam. Bīdreiba publiski pastreipuojuse, ka iniciativys primarais mierkis nav tik par koncertzālis puorvaļdeibu, tok ari par piļsūniskū īsaisti i atkluotu komunikaceju. “Nezināmā Rēzekne” nūruoda, ka na mozuok byutyska ir ari vaļsts amatpersonu īsaiste, kurūs vydā varātu izceļt Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča izsacejumu, ka iz “Gora” situaceju ir juosaver plotuokā mārūgā – ari kai vaļsts drūseibys vaicuojumu.

Izvaicuota piec sēdis, bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” puorstuove Regita Zeiļa saceja: “Grybātu pastreipuot, ka “Mana Balss” iniciativa ir par “Gors” kai par regionalu, kvalitativys kulturys centru. Mes naasam pret auditu voi darbeibys izviertiejumu, vystik īsastuojam par informacejis atkluoteibu i dzeivuotuoju īsaisti kvalitativu i puordūmuotu lāmumu pījimšonā – kai itymā, tai i cytuos pošvaļdeibys puorvaļdeibā asūšajuos kapitalsabīdreibuos.”

Kulturys ministre Agnese Lāce sēdē skaidruoja, ka ministreja ir pīduovuojuse Rēzeknis pošvaļdeibys izveiduotajai dorba grupai izviertēt īspieju nūdūt vaļsts eipašumā Latgolys regionaluos koncertzālis “Gors” āku i tuos apreikuojumu, taipoš ari izviertēt vaļsts leidzdaleibu koncertzālis puorvaļdē, izsokūt gataveibu īmoksuot 75 % nu pamatkapitala, kab vaļsts dabuotu izškirūšu ītekmi kapitalsabīdreibā. Agnese Lāce pastreipuoja, ka atbiļde nu pošvaļdeibys tyka gaideita da 20. janvara, vystik taida nav sajimta.

Da šam ir nūtykuse vīna i vēļ paredzātys divejis dorba grupys saīšonys, kuruos pīsadola Kulturys ministreja i Rēzeknes vaļstspiļsātys pošvaļdeibys puorstuovi. Da 30. janvara Kulturys ministrejai vaļdeibai juoīsnādz informativais ziņuojums par īspiejamim rysynuojumim “Gora” puorvaļdeibai i vaļsts īsaisti profesionaluos muokslys nūdrūsynuošonā.

Taipoš Rēzeknis pošvaļdeibai juosnādz skaidruojums VARAM par “Gora” puorvaļdeibu, tymā skaitā, voi pošvaļdeiba ir nūdrūsynuojuse, ka “Gors” sagatavej kvalitativus i pylnvierteigus puorskotus i atskaitis par finanšu darbeibys efektivitatis i videjuo termiņa darbeibys strategejis nūsaceitū finanšu i nafinanšu mierku sasnīgšonai. VARAM parlamentarais sekretars Jānis Patmalnieks informēja, ka atbiļde nu pošvaļdeibys ir sajimta i niu teik vārtāta.

Saeimys deputāte Anna Rancāne izasaceja, ka “Gors” ir vīneiguo kulturys īstuode Latvejā, par kuru vairuoki cylvāki ir simboliski izasacejuši “Es asu “Gors”” aba “Je suis Gors”, kas ir atsauce iz 2015. gods tragiskū apsaudi Fraņcejā satiriskuo kasnedelis laikroksta “Charlie Hebdo” redakcejā, piec kurys itū izteiksmis veidu pījēme vuorda i presis breiveibys atbaļsteituoji. “Cylvāki nu vysys Latvejis uztvēre Latvejis kulturys pamatvierteibu, vaļstiskuma, volūdys i identitatis apdraudiejumu. “Gors” nav tik Rēzeknis koncertzāle, tys ir vysys Latvejis lapnums i izcileiba, kurū navar ražuot masveidā kai cīseņus voi buļcenis,” tai Anna Rancāne.

Sēdē pīsadaleja ari premjerministris Evikys Silinis padūmneica Karina Ploka, kura atguodynuoja, ka Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys finanšu krizis laikā jei puorstuovēja Finanšu ministreju i vadeja finanšu stabilizacejis komiseju. Kai tūlaik, tai ari niu pošvaļdeibys komunikaceja sasaglobojūt vīnveideigā i sadarbeibā nabaļsteitā attīksmē “nasaprūtam, deļkam mes ite asam, kū nu myusu prosa, kū mes ite dorom”. Karina Ploka ari pastreipuoja, ka sēžu laikā pošvaļdeibai regulari tyka aizdūti konkreti aizdavumi, kuri vīnkuorši natyka izpiļdeiti voi mierktīceigai tyka vylcynuots laiks, i taida poša situaceja radzama ari niu.

Pošvaļdeibys vadeituojs Aleksandra Bartaševičs izasaceja, ka itūšaļt “Gors” struodoj veiksmeigi, tū apstyprynoj koncertzālis programa i pādejūs pasuokumu apmeklieteiba. Vystik naskaidreibu roda decembra beiguos pošvaļdeibā pījimtais lāmums nu omota atsaukt ilggadejū koncertzālis vadeituoju Diānu Zirniņu. Juopastreipoj, ka taida mārūga kulturys īstuodis programa, publiskuo komunikaceja i reputaceja natūp eisā laikā, tys ir mierktīceigs dorbs daudzu godu garumā, kam vīns nu pamatu ir loba koncertzālis puorvaļdeiba.

Bartaševičs ari izasaceja, ka Rēzeknes pošvaļdeiba, saleidzynuojumā ar cytom pošvaļdeibom, kuruos ir koncertzālis, atsarūn nalobuokā finansialajā situacejā. Vystik Kulturys ministrejis dati ruoda, ka taišni “Gors” sajam leluokū vaļsts atbolstu Kulturkapitala fonda programā, tok Bartaševičs lyka uzsvoru iz tū, ka cytys pošvaļdeibys sajam leluoku finansiejumu, pasasokūt izgleiteibys īstuodem, kas atsarūn vīnuos telpuos ar koncertzālem. Kulturys ministre paskaidruoja, ka tuos ir pošvaļdeibys suokūtnejūs lāmumu sakys – naapvīnuot izgleiteibys īstuodis i koncertzāli vīnuos telpuos, deļkuo ari finansiejuma modeli atsaškir.

Taipoš pošvaļdeibys vadeituojs izasaceja, ka vaļdeiba pīspīdu kuortā plānoj atjimt pošvaļdeibys eipašumu, napīškirūt nivīna centa. Kas vystik ir muoneigi izteikumi i taišni preteji Kulturys ministrejis aicynuojumam iz konstruktivu diskuseju i gataveibu īmoksuot 75 % nu koncertzālis pamatkapitala. Ari apgolvuojums, ka riezeknīši samoksuojušu par itū objektu, var tikt skaiteits par puspatīseibu – koč ari nu pošvaļdeibys budžeta eistyn ir bejušys gona lelys dotacejis, ari nu vaļsts pusis vysus itūs godus ir bejs napuortraukts atbolsts.

Sovpus par koncertzālis vadeituojis atbreivuošonu nu omota Bartaševičs izasaceja saleidzynuojumūs, ka parostā dzeivē tys byutu taipat, ka menedžers (t.i. “Gora” vadeiba), skaiteitu, ka saiminīks (t.i. pošvaļdeiba) vyspuor nav tīseigs uzjāmumu puorvaļdeit i ar tū pīteik, kab izsaceit nauzticeibu vaļdis lūceklei.

Sovpus Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys opozicejis deputate Ināra Groce, kura ir ari “Gora” vaicuojumu dorba grupā, izasaceja, ka koncertzālis finansiejuma samazynuošona ir aktuals, daudzgadejs vaicuojums. Runojūt par dorba grupys organiziešonu, Groce izasaceja, ka da šam nav sajimts dorba grupys sēdis protokols voi lāmumi, kas piec byuteibys ir itaidu sēžu pamata dokuments. Tys sovpus līcynoj par naskaidru i naatsauceigu puorvaļdeibu. Jei ari izasaceja, ka, nūdūdūt koncertzāli vaļsts puorvaļdeibā, pošvaļdeiba byutu tik īgiviejs, partū ka byutiski sasamazynuotu finansiejuma slūgs. Jei ari pastreipuoja – ka “Gors” paliks pošvaļdeibys eipašumā, nav izslāgts, ka vaicuojums par tuo puorvaļdeibys maiņu otkon var atsagrīzt dīnys kuorteibā.

Taipoš Bartaševičs pastreipuoja, ka pyrma ituos komisejis natyka sajimta Kulturys ministrejis prezentaceja, kur nūruodeiti koncertzālis darbeibys mierki, iz kū ministre atbiļdēja, ka KM prezentaceja nav eistais informacejis olūts par koncertzālis darbeibys mierkim, partū ka tys ir pošvaļdeibys uzjāmums i pošvaļdeibai itei informaceja vīnnūzeimeigai ir daīmama.

Nūslāgumā Saeimys deputate Leila Rasima izasaceja – ka niu natiks atrosts rysynuojums par “Gora” puorvaļdeibys nūdūšonu vaļstei, koncertzāle taidā formā i ar taidu repertuaru, kaidu tei zynoma jau godim, vaira napastuovēs, kam pošvaļdeiba teišā i nateišā veidā nūruoda iz gribiešonu ītekmēt koncertzālis repertuara saturu.