1934.gods 15.majī Kārlis Ulmanis (vuords i pavuorde raksteiti atbylstūši latvīšu literaruos volūdys normom) veice vaļsts apvārsumu i, puorkuopnūt Latvejis vaļsts demokratiskū Satversmi, nūdybynova autoritaru režimu. 1936.godā K.Ulmanis sevi vīnpersoniski īcēle par Latvejis vaļsts prezidentu i pasludynova sevi par tautys vadūni.

Valsts prezidenta interneta sātys lopā ar klaidu nūruodeits K.Ulmanis kai oficiali atzeits Latvejis vaļsts prezidents (http://www.president.lv). Ari cytur jam teik nepareizi nūruodeits vaļsts omots. Daļa sabīdreibys skaita, ka piec 15.maja apvārsuma vysā Latvejā suoce plaukt na tikai tautsaimisteiba, bet ari latviskums. Dīvamžāl Latgolā, kas ir Latvejis sastuovdaļa i kur regionam rakstureigais latviskums ir latgalisks, tyka uzsuoktys vairuokys akcejis pret latgalīšu kulturu i latgalīšu volūdu „vīnuotys nacejis vuordā”.

Latgalīši zaudeja vairuokys tīseibys:

1) školuos tyka atcaltys latgalīšu volūdys i literaturys vuiceibu stuņdis;

2) nu bibliotekom tyka izjimtys gruomotys, žurnali i avīzes latgaliski – lela daļa nu ituos literaturys tyka sadadzynuota;

3) latgalīšu volūda tyka aizlīgta publiskūs saītūs, prīšklasejumūs, teatrūs;

4) latgalīšu volūda tyka aizlīgta omotpersonu i vaļsts īstuožu savstarpejā sarakstē.

Nūtyka Latgolys kulturys nūleidzynuošona i vīnaiduošona ignorejūt reģiona sanuos tradicejias i viesturiskuos atškireibys.

Saisteibā ar augstuok raksteitū, aicynojam:

1) izviertēt K.Ulmaņa reiceibu i tuos tīsiskumu pret latgalīšu volūdu;

2) latgalīšu volūdai atjaunuot vysmoz taidu tīsiskū stuovūkli, kaids tys beja da nademokratiskajam vaļsts apvārsumam 1934.goda 15.majī.

Bīdreibys „Latgolys Saeima”

vaļdes prīšksādātuojs Juris Viļums