Iz trokim i slimim naapsavainoj, bet kas struodoj laikrokstā?
Juoaicynoj pīgrīzt viereibys pyrma rezolucejis rokstā īlyktajim Marutys Latkovskys vuordim, kas ari jau daudz kū atbiļd “myužeigajim divskaņa uo pretinīkim”.
Vēļ var dalikt i oponēt, ka 1929.godā apstyprynuotuo ortografeja tūmār ir zaudejuse spāku – ka naticit, paraugit tymā sastuodeitu dokumentu īsnēgt kaidā vaļsts institucejā! Aicynojums nadzeivuot iluzejuos.
Kotrs latgalīts (i kotru vysmoz diveju latgalīšu saīts) var apstyprynuot i atceļt vīnys voi ūtrys gruomotys pareizeibu, bet reizē ari juosoka – nivīnam itaids lāmums nabyus saistūšs. Lobuok byutu saraksteit sovu gruomotu, nūpublicēt i pīduovuot ar tū īsapazeit latgalīšu auditorejai.
P.Stroda gramatika deveņdasmytajūs godūs ir puorpublicāta i olūti stuosta, ka tei vēļ lelā vairumā ir atrūnama Daugpilī Latgolys Pietnīceibys institutā – kam vajag, var jimt i vuiceitīs. Tai pat ari 2007.godā Vaļsts volūdys centra apstyprynuotūs latgalīšu volūdys pareizraksteibys nūsacejumus varit atrast drukuotā veidā, īspiejams, tyvuokajā bibliotekā voi ari škārsteiklā: portala LaKuGa.LV sadaļā “Volūda” – verīs augšā!
Koč ari juopīkreit dokumentā mynātai (par breinumu) vīnai lobai dūmai: “ir pīnuocs laiks likvidēt analfabetismu latgalīšu literarajā (rokstu) volūdā!” Tū tod ari visim gribīs nūvielēt!
Ari rezolucejis autorim vielejums – likvidēt tyvredzeibu, bet laikroksta “Rēzeknes Vēstis” redaktorei tūmār puorbaudeit faktu pareizeibu pyrma publiciešonys, koč voi tū apgolvuojumu, ka Endzelīns i Strods nazkū “ceņtēs nūstyprynuot” piec 1992.goda 15.febraļa… Cik maņ zynoms, iz tū laiku jī obeji jau beja aizsaulī.
Cik var saprast, tod ar “rezoļucejis autorim” iz pruoteigu i argumentātu diskuseji nav kuo guoduot, tod vysleidz vajadzātu pīpraseit nu laikroksta “Rēzeknes Vēstis” atsavainuošonu sovim skaiteituojim par pīlaistū klaidu publicejūt itaidu dokumentu, kurymā suplok piļneigom aplameibom vēļ ari teik aizvainuoti konkreti ļauds!
Sauksim vysys latgalīšu paaudzes iz lobim dorbim!
Komentari