Roksta autore: Anželika Litvinoviča, portals lakuga.lv

Analizejūt socialpolitiskū statusu, latgalīšu volūda Latvejā atsarūn paradoksalā situacejā. Nu vīnys pusis, tei ir lykumūs nūstyprynuota – Vaļsts volūdys lykums paredz latgalīšu rokstu volūdys uzturiešonu, aizsardzeibu i atteisteibu, Latvīšu viesturyskūs zemu lykums tū īlīk Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma sastuovā. Nu ūtrys pusis, latgalīšu volūda vys vēļ sluobai teik integrāta formalā izgleiteibā, publiskajā puorvaļdē voi nacionalajūs medejūs kai pylnvierteiga, myusdīneiga sazinis volūda.

Itymā rokstā pīduovoju apsavērt vairuokus konceptualus ītvorus, kas paleidz saprast, kai dorbojās itei plaisa formalys atzeišonys i faktiskys atstumšonys vydā. Muns mierkis nav kaidu apsyudzēt – dreižuok gribu, kab varim pasavērt iz latgalīšu volūdys statusu daudzi plašuok i pīzeit stereotipiskū dūmuošonu, kas ītekmej volūdys atteisteibu. Itūšaļt magistranturā studeju antropologeju, partū lela daļa nu munu argumentu ir saisteita taišni ar ituos socialuos zynuotnis pīduovuotajim formuliejumim i teorejom. Īdviesme itam nalelajam pietejumam roduos piec vairuoku godu vieršonuos i daleibys naformaluos latgalīšu sarunuos, kod teik izsaceita viļšonuos i naizpratne par attīksmi pret latgalīšu volūdu. Raudzeju sovus nūvāruojumus strukturēt i saprast, parkū tai nūteik.

Atzeišona (tik) kulturys montuojuma paradigmā?

Latgalīšu volūdys tīsyskais statuss Latvejā ir defināts pamatā divejūs lykumūs. Vaļsts volūdys lykums nūsoka latvīšu volūdu kai vīneigū oficialū vaļsts volūdu i latgalīšu volūdu nūsauc par “latvīšu volūdys viesturysku paveidu”. Latvīšu viesturyskūs zemu lykums itū “paturpynoj”, iz latgalīšu volūdys nūzeimi verūtīs caur kulturys i viesturyskuo montuojuma prizmu.[1]

Obejūs gadīņūs teik pastreipuota viesture, tradiceja i raksteituo volūdys forma. Itaida pīeja latgalīšu volūdu īlīk montuojuma paradigmā (ci nūteik process vuordā “montuojumizaceja”). Volūda teik aizsorguota kai kulturys vierteiba, tok tai praktiski nateik pīškiertys funkcionalys tīseibys, kas ļautu i īdrūsynuotu tū vaira lītuot vaļsts puorvaļdē, izgleiteibā voi cytuos jūmuos leidzeigai kai vaļsts volūdu. Tai simboliska i lykumiska atzeišona pastuov sūpluok vysaidim strukturalim īrūbežuojumim.

Pietejumi par montuojumizaceju (heritagization) paruoda, ka viesturiski nūzeimeigys minoritašu volūdys bīži teik pozicionātys na kai dzeivi sazinis leidzekli, tok kai kulturys montuojuma elementi. Tys ir nazkas, kū var izstuodeit, svieteit i komercializēt, minimizejūt vareibu pretendēt iz institucionalu varu i tikšonu pi sprīsšonys “nūpītnūs vaicuojumūs”. Pietnīki Eross, Holanji i Tatraji (Erőss, Holányi, Tátrai), analizejūt daudzvolūdu uzrokstus Rumanejis daudzetniskajuos piļsātuos, demonstrej, ka “mozuos” volūdys šaļtim pi leluokys radzameibys teik taišni tod, kod tuos vaira naapdraud vairuokuma dominanci. Tuos nav draudūšys, ka teik skaiteitys par paguotnis viestnešim, kulturys montuojuma īmīsuojumu.[2]

Itei dinamika paleidz izskaidruot, deļkuo latgalīšu volūda ir “meili lyugta”, pīmāram, folklorys i humora kontekstūs, tok palīk faktiski napīzeita izgleiteibā, publiskajā puorvaļdē i lelajūs medejūs. Montuojumizaceja ir cīši saisteita ar folklorizaceju i eksotizaceju – volūda palīk par “interesantu” kulturys fenomenu, na dzeivu kasdīnys svareigu sastuovdaļu, ar kuruos paleidzeibu var sprīst i par politiku, i ekonomiku i tt.

Mits par latgalīšu separatismu i lingvistiskais šovinismys

Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska 2025. gods 26. novembrī diskuseju raidīrokstā “2. zvans” pīduovuoja provokativu tezi  – “mits par latgalīšu separatismu ir latvīšu šovinisma rezultats”.[3] Juos saceitais mani skubynuoja dziļuok īsavērt procesūs, kas dorbojās aiz formaluos pīzeišonys mehanismu.

Sociologs Gals Arielijs (Gal Ariely) sovā vairuoku vaļstu situacejis analizē paruoda, ka šovinismys na vysod izapauž kai atkluots naideigums voi izsliegšona. Dreižuok tys ir process, kurā nūsaceitys normys teik naturalizātys, padareitys par pošsaprūtamom.[4] Latgalīšu volūdys gadīnī lingvistiskais šovinismys dorbojās na caur teišu latgalīšu volūdys legitimitatis nūlīgšonu, tok caur latvīšu volūdys nūsaceišonu kai vīneigū “neitralū”, “nūpītnū” i modernū sazinis leidzekli izgleiteibā, puorvaļdē i publiskajā telpā kūpumā.

Rezultatā latgalīšu volūda teik lingvistiski “markāta”. Tei teik skaiteita par nazkū sovpateigu, regionalu, kontekstualu. I tys vyss nūteik pat tod, kod volūdys eksistence, tīseibys ir formali pīzeitys i nūstyprynuotys juridiski.

Pošeksotizaceja – kas tei ir?

Interesants pīmārs ir vīneigais latgalīšu TV serials “Fati” – eisformys komedeja par kasdīnu Latgolā, kas pylna ar nagaideitom nūtikšonu pasagrīzšonom. Nu vīnys pusis, serials ir veicynuojs latgalīšu volūdys atpazeistameibu plašuokā auditorejā. Nu ūtrys – kritiki varātu saceit, ka tys ilustrej pošeksotizacejis mehanismu.

Serials bīži paruoda latgaliski runojūšūs kai naivus i sociali naveiklus, bīži pasaruoda alkohola lītuošonys temats. Latgalīšu volūda serialā funkcionej puorsvorā kai komiskys leidzeklis. Tryukst alternativu tālu – urbanu, profesionalu voi politiski aktivu latgalīšu. Arguments “mes varim smītīs poši par sevi” ir saprūtams i legitims, tok pošironeja naeksistej vakuumā i var ītekmēt uorpus kūpīnys asūšūs individu uztveri par volūdu, latgaliskū kūpumā. Kai nūruoda sociologe Giselinde Kuipersa (Giselinde Kuipers), humors dorbojās dominejūšūs viestejumu i attīkšmu laukā i var tuos uzturēt i pastyprynuot. Kod latgalīšu identitatis devalvaceja sabīdreibā jau ir sateikama, itaida veida humors var normalizēt stereotipus.[5]

Medeji – kur i kod volūda ir “legitima”?

Fraņču sociologs Pjers Burdje (Pierre Bourdieu) ir aprakstejs, kai publiskajūs medejūs teik reproducāta lingvistiskuo autoritate – regulejūt, kurys volūdys ir pījamamys autoritativuos komunikativuos situacejuos.[6] Medeji vaira voi mozuok apzynuotai veidoj sabīdreibys prīškstotus par volūdu vierteibu. Latvejis kontekstā sabīdryskais medejs (LSM) dorbojās saskaņā ar pīnuokumim, kas izrīt i nu volūdys lykumdūšonys, i kulturpolitikys, tymā skaitā nu mierka atbaļsteit regionaluos identitatis. Vystik praksē latgalīšu volūda vys vēļ palīk napīteikamai īkļauta “augsta prestiža” medeju formatūs – ziņuos, politiskajuos debatēs –, pasaruodūt dreižuok kulturys, izklaidis kontekstūs. Īspiejams, ka naseņ attaiseituo LSM studeja Daugovpilī situaceju itymā vaicuojumā padareis lobuoku.

Spūdrys pīmārs ir 2025. gods juņa incidents prīškvieliešonu debatēs LSM, kod deputata kandidats suoce atsaceit latgaliski – ironiski, taišni iz vaicuojumu par latgalīšu volūdys veicynuošonu – i diskusejis vadeituojs Guntis Bojārs lyudze jū puorīt iz latvīšu volūdu, kab “auditoreja saprostu”. Itys gadīņs beja par īmesli plašai kritikai nu latgalīšu pusis. Vadeituojs piečuok atsavainuoja, tok epizode atkluoj, kai medeju prakse var nūstyprynuot voi padareit vuojuoku sabīdreibys izpratni par latgalīšu volūdys statusu, nūzeimi.

Latgalīšu volūda nav izjāmums

Latgalīšu volūdys situaceja nav unikala. Leidzeigu dinamiku var nūvāruot i cytur pasaulī. Pīmāram, pietnīks Mpo Rakvena Monarengs (Mpho Rakwena Monareng), analizejūt pyrmadzeivuotuoju volūdys Dīnavydafrikā, paruoda, kai sūpluok var pastuovēt, kai redzīs, progresiva daudzvolūdeibys politika i dzili īsasakņuojuse diskriminaceja deļ volūdys. Koč i vairuokys Dīnavydafrikys augstuokuos izgleiteibys īstuodis formalai atbolsta daudzvolūdeibu, praktiskuo eistynuošona turpynoj prīškrūku dūt angļu volūdai, cikom vītejuos volūdys teik pozicionātys kai napīteikamys akademiskai i institucionalai lītuošonai.[7]

Zynoms, viesturyskais konteksts ir atškireigs – Dīnavydafrikys kolonialuo viesture nav pīleidzynojama Latvejis viesturei i tuos saisteibai ar latgalīšu volūdys statusu. Vystik struktura i izaicynuojumi ir leidzeigi – simboliska pīzeišona “iz papeira” pastuov sūpluok ar kasdīnys praksem, kas volūdai eisti naļaun pylnvierteigai īsakļaut myusdīneigūs i byutyskūs kontekstūs (izgleiteibā, politikā i tt.).

Latgalīšu volūdys byušona iz prīšku ir atkareiga na tik nu tuos aizsardzeibys ar lykumim, tok ari nu kasdīnys prakšu, kū eistynoj vaļsts puorvaļde, medeji i sevkurs Latvejis dzeivuotuojs. Atkuortoju, ka teoretiskī koncepti, kas apsavārti itymā rokstā – lingvistiskais šovinismys, montuojumizaceja, pošeksotizaceja – nav apsyudzeibys, tok analitiski instrumenti refleksejai. Tī, īspiejams, paleidz saprast, deļkuo latgalīšu volūda, nasaverūt iz formalu pīzeišonu, vys vēļ šaļtim ceinejās par sovu vītu publiskajā telpā.

Pīzeit latgalīšu volūdu na tik kai paguotnis kulturys vierteibu, tok kai dzeivu, myusdīneigu i vīnleidzeigai cīneitu šudiņdīnys, byušonys iz prīšku volūdu, ir svareigs mierkis. Tys īkļaun na tik Latgolu, bet vysu Latvejis sabīdreibu. Reši var satikt cylvāku, kurs apzynuotai, proaktivai grib nūnycynuot latgalīšu volūdu. Tok volūdys statusa nanūviertiešona, vīnaļdzeiba pret tū voi vierspusiejs skots bīži globoj dzili īsasakņuojušus aizsprīdumus, i ar tim ceineitīs šaļtim ir pat gryušuok, kam tī redzīs dabiski i reši teik dekonstruāti, puordūmuoti. Taišni deļtuo sevkuram nu myusu byutu svareigai aizadūmuot – kū es dūmoju par latgalīšu volūdu i parkū es dūmoju taišni tai?

[1]Hogan-Brun, Gabrielle, Uldis Ozolins, Meilutė Ramonienė, and Mart Rannut. 2008. “Language Politics and Practices in the Baltic States.” Current Issues in Language Planning 8 (4): 469–631.

[2] Erőss, Ágnes, Ákos Holányi, and Patrik Tátrai. 2022. “Toponymic Politics and the Role of Heritagisation in Multiethnic Cities in Romania.” International Journal of Heritage Studies 28 (6): 763–777.

[3] Pozņaks, Reinis, Garjāns, Juris. Raidieraksts “2. zvans”. Saruna ar Ilgu Šuplinsku (26.11.2025).

[4] Ariely, Gal. 2016. “Does National Identification Always Lead to Chauvinism? A Cross-national Analysis of Contextual Explanations.” Globalizations 13 (4): 377–395.

[5] Kuipers, Giselinde. 2015. Good Humor, Bad Taste: A Sociology of the Joke. Berlin and Boston: De Gruyter Mouton.

[6] Bourdieu, Pierre. 1991. “The Production and Reproduction of Legitimate Language.” In Language and Symbolic Power, edited by John B. Thompson, 43–65. Cambridge: Polity Press.

[7] Monareng, Mpho Rakwena. 2022. “You Dare Not Bring the What Do You Calls…: Marginalization of Indigenous Languages in Higher Education.” In Language and Institutional Identity in the Post-Apartheid South African Higher Education, edited by Leketi Makalela, 101–123. Cham: Springer.