Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ir cylvāki, par kurim soka, ka jim ir vaira stuņžu dīnnaktī, saleidzynojūt ar cytim. Taišni tai gribīs saceit ari par dzīduotuoju Daini Skuteli, kurs ar sovu vadeitū Preiļu purpura kori itymā nedeļgolā pīsadaleis TV3 šova “Koru kari” finalā. Ka naskaita intensivū koru šova laiku, Daiņs tur ryupi ari par lauku saimisteibu i sešim zyrgim, koč i pats pīzeist, ka šova laikā tam vysam i sovai saimei kūpumā saīt veļteit mozuok laika.

Muzyka īvuica ari logiskū dūmuošonu

Daiņs ir dzims i audzs Latgolā, Preiļu nūvodā, pedagogu saimē. Muzyka ir juo ceļa bīdrys jau nu mozu dīnu, kam juo pyrmais školuotuojs beja tāvs, kurs ari piec profesejis ir taišni muzykys školuotuojs. Daiņs kūpā ar tāvu ari suocs spielēt vysaiduokuos balleitēs i kuozuos. Sovpus tuoļuok sarunā jis atkluoj, ka stabila muzika profeseja vystik naatguoja par reizi: “Asu cīši daudzi kur struoduojs, beju ekskavatorists, pīna mašynys šofers, školuotuojs, pīredze pa godim saguojuse lela.”

Daiņs atsazeist, ka jauneibā jam patyka mudri braukt ar mašynu i cytaiži balavuotīs. “Kaidu reizi siežu dzeivūklī, verūs televizoru, sajamu telefona zvonu, ūtrā golā kaids nūpītnā bolsā prosa: “Biedrs Skutelis?” Es jau padūmuoju, ka mani nazkur pīgivuši, par kaidu uotruma puorkuopšonu, ka zvona policeja, a izaruodeja, ka zvona Raimonds Pauls. Jis mani paaicynuoja iz radeju, tī padzīduoju, jis maņ pīraksteja dzīsmi i tai i pamozam aizguoja muna muzika karjera.”

Interesanti, ka Daiņs školys laikā nabeja eistyns izciļnīks, lobuokuos sekmis jam asūt bejušys muzykā i sportā, cikom cytūs vuiceibu prīškmatūs gondreiž tik sekmeigys. “Vysim īsoku vuiceitīs taišni muzyku, kam tei atteista logiskū dūmuošonu. Par pīmāru, matematikā es knapi izvylku iz četrinīka, tok mani regulari jēme iz matematikys olimpiadem, kam tī beja vajadzeiga logiskuo dūmuošona. Tūs bārnus, kam matematikā beja augstys atzeimis, iz olimpiadem najēme tik bīži kai mani, kurs beja gondreiž nasekmeigs,” doluos Daiņs.

Atsaverūt atpakaļ, Daiņs stuosta, ka īprīšk laiku dzeivuoja Reigā i vuicejuos Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā. “Nu tīnis mani veiksmeigi izsvīde. Tūlaik sīvai dzyma pyrmuo meita, mes braucem iz slimneicu, zvona nu školys i soka: “Voi nu tu šudiņ esi školā, voi mes tevi izmessim. Skaidrys, ka es izavielieju braukt iz dzemdeibom. Eistineibā pat nazynu, parkū mani izmete, kam nabeju nikaids poruodnīks, nu laikam napatyku vadeibai. Cikom vuicejūs Muzykys akademejā, operā mani najēme, saceja, ka nazkas naskaņ, sovpus tod, kod nu školys mani izmete, pusgodu padzīduoju vysaiduos balleitēs i suoce skanēt, tod i suoču struoduot operā. Prūtams, izgleiteiba ir cīši svareiga, tok kotram ir ari juobyut sovai golvai iz placu, kotram ir vajadzeigs sovs eistais pedagogs. Dīvamžāļ var gadeitīs ari taidi pedagogi, kas tevi pavalk iz leju. Maņ vysuvaira ir paleidziejs pasnīdziejs nu Beļgejis – Aksels Everats. Jis mani vuiceja, kod struoduoju operā.” Vēļ Daiņs pastreipoj, ka, pa jam, ir ari cīši svareigi sevi paruodeit uorzemēs, kur ir cyta auditoreja, plotuokys īspiejis, ari finansiali asūt stypri izdeveiguok.

“Koru karu” avantura

Vaicuots par lāmumu byut par vīnu nu kora vadeituojim, jis ar vīglu smaidu stuosta: “Kod maņ pyrmū reizi zvaneja šova producenti, es remontieju traktori, vysys rūkys beja eļļainys. Kai pīduovuoja, tai par reizi ari pīkrytu. Kotrys taids šovs ir lela pīredze i reklama, mož niu dorba vairuok byus!” Daiņs pīzeist, ka “Koru karu” laiks ir gona intensivs, i, prūtams, rūnās ari nūgurums, tok vysi Preiļu kora dalinīki gona labi turuos. Vaicuots, voi niu vosorā Preiļu kori varēs dzierdēt vysūs piļsātu svātkūs, jis nūpītnai atbiļd: “Jauni koncerti i plāni pasaruoda, vystik mes gribim, kab myusu koncerti iz prīšku byutu kvalitativi, ar lobu šovu, na vīnkuorši skrīt iz kotra aicynuojuma i attīceigi steigā pagaisynuot spieju dareit kvalitativi. Šovā mes vysu raugom izdareit pa pylnai programai, taipoš ari koncertūs dorom ar vysuleluokū atdevi, tok cyti dorbi vys palīk pusdareiti. Sātys dorbi, byušona ar saimi, niu ari cīši reši saīt izjuot ar zyrgim. Ari vysi pavasara dorbi stypri īsavylkuši.”

Vaicuots par tū, kai Preiļu kors gatavejās uzastuošonys reizem, Daiņs skaidroj: “Patīseibā mes poši meklejom drēbis deļ uzastuošonu, ir gadejīs, ka pat iz Leitovu braucam pakaļ audumam, kurū ite navarim dabuot. Šova producenti suokumā vysim korim nūpierka vīnu apgierbu komplektu, tok kotra uzastuošona jau ir cytaižuoka, kotrai vajag pīmeklēt cytus apgierbus i rekvizitus. Mums ari kotra uzastuošona nu suoku ir juosaskaņoj ar šova producentim, juoprosa atļuove, voi mes varim tai izavērt i tū dareit, voi nā.” Jis ari darunoj, ka daleiba šovā ir finansiali gona duorgs pasuokums, deļtam vareiba tikt pi “Primero” atbolsta stypri nūder. “Īgiutū atbolstu mes izmontojam vysaiži. Kai jau saceju, ir vajadzeiba īsaguoduot tārpus, iznūmuot rekvizitus, pa kaidai reizei īlejom ari dagvīlu kora dalinīkim, kurim iz mieginuojumim saīt tuoluoka braukšona. Tei uzastuošonys reize, kod mums beja nalels saluts, saguoja cīši šmuka, vys dažuos sekuņdēs izšuovem ap 500 eiro,” doluos Daiņs. Vystik jis ari pīzeist, ka kora dalinīki nabeja gaidejuši, ka byus tik plots leidzcylvāku atbolsts. “Tys atbolsta apjūms eistyn ir puorsteidzūšs, mums paleidz zemnīki, vītejī uzjiemieji, ari vīnkuorši privatpersonys, eistyn lels paļdis kotram, kurs ir ar mums,” soka Daiņs.

Vaicuots par kaidu spylgtu gadīni, kurs kaidu laiku nūteikti vēļ paliks pruotā, Daiņs stuosta: “Tamā uzastuošonys reizē, kod maņ ruove nūst uzvalku, jis jau beja saleimāts ar parostom Velcro aizdarem, cikom dzīduoju i doncuoju, vysu laiku uzatrauču, ka uzvalks nūkriss, vystik tymā breidī, kod eistyn beja juonūraun, guoja gryuši i stresaini! Zam tuos pučis beja troka kņada, tok skateituojs jau tū naredzēja,” pīmiņ Daiņs.

Sovpus partū, kai Preiļu kors izavielej dzīsmis, jis skaidroj: “Kotram šovam ir sova tema. Izīmūt nu tuos, izavielejam vairuokys dzīsmis, kurys mums pateik, sovpus producenti tod apstyprynoj, kurū dzīsmi mes varim jimt. Interesants fakts par mani pošu – ka maņ dzīsme pateik, es tū vīgli īsavuicu, vys, ka deļ kaida īmesla napateik, varu koč symtu reižu puorskaiteit tekstu, taipoš naīsavuiceišu.”

Vaicoju Daiņam ari partū, kai saīt tikt golā ar nagativajom emocejom, kurys nūteikti ir daļa nu taidu lelu šovu: “Es principā ceņšūs naskaiteit nikaidus interneta komentarus, tok, cik nu asu apsaviers, tūs lobūs komentaru ir apmāram 90 %, kritikys nav tik daudzi. Gols golā, vysupyrma ir juoīsaklausa pošam sevī, tod tuos konkretuos jūmys profesionaļūs, sovpus tūs parostūs komentarus vyspuor nav vārts jimt golvā.”

Byut balansā pošam ar sevi

Stuostūt par sovom sajiutom, Daiņs soka: “Es navaru byut tikai vīnā vītā. Maņ pateik, kod ir interesanti i dažaidi, lai var nūbraukt koč kur uzastuot, tok ari pabyut mīrā pi dobys i zyrgim. Eistineibā, kod es nazkur dzīžu, asu koncertūs, cīši gaidu breidi, kod byušu sātā, pi saimis i pi zyrgu. Otkon, kod asu sātā, prīcojūs, juoju ar zyrgu i dūmoju par tū, kai otkon byušu iz skotivis.”