Viļānu nūvoda, Dekšuoru pogosta „Madžuļūs”, atsarūn bīdreiba „Latgaļu sāta”. Ite sovulaik dzeivuoja pazeistamais etnografiskūs kūkļu meistars Donats Vucyns. Piec juo grīztajom kūklem deveņdesmitajūs godūs 200 km nu Reigys brauce folklorys entuziasti nu vysys Latvejis, kai ari ļauds nu Boltkrīvejis, Holandis, ASV i Kanadys. Donats  tūlaik saceja: „Kur kūkle, tī kūklātuojs, kur kūklātuojs, tī breivs gors”. Šymā gaisūtnē „Latgaļu sātā” iz deveitū kūklātuoju saītu Latgolā  beja īsaroduši ļauds nu Reigys, Cāsim, Modyunis, Jākubpiļs i Ondrupinis.

Latvītis Pūdenis i Aivara Zareņa vadeibā beja īspiejams īsavuiceit kūklis spēlis pamatus i sasaspēlēt vokara koncertam.

Rolands Blezūrs nu Reigys leidzi beja pajiemis treis Anglejā taiseitys kūklis, kas  jam duovynuotys bierneibā. „Piec treisdesmit godu pōrtraukuma nav vīgli atsuokt spēlēt. Kūklātuoju saīts ir estuo vīta, kur tū dareit. Ite vysi vīnaidi, gon tī, kurim kūklēšona ir pat maizis dorbs, gon tim kas atbraukuši  vuiceitīs,”  jis saceja.

Leidzpajimtuos kūklis ir cīši atškireigys, tai, pīmāram,   Ilmārs Lucijanovs nu Jākubpiļs iz kūklis spuorna iedadzynuojis sova treis gadus vacuo dālāna zeimiejumu. Ar rokstim boguoteigi rūtuoti ir ASV i Anglejā darinuotī instrumenti.

Kotram īpasazeišona ar kūkli nūtykuse sovaižuok. Kristīne Līde i Muora Videņa nu Reigys spēlēt izsuoka „Latgaļu sātys” reikuotajuos etnogrāfiskajuos bārnu vosorys nūmetnēs.

Saīta organizatorim  ir gandarejums, ka leluokuo daļa daleibnīku ir školys vacuma jaunīši i studenti. Tys  līk dūmuot, ka  ir nūdrūšynuota etnogrāfiskuos kūklis spēlis puormontuojameiba. Nū ūtrys pusis lela interese ir nu puornūvodu ļaudim,  a daleibnīki nu Latgolys iztryukst.

Kūklātuoju saīta organizatore Marika Zeimule atsavodūt saceja, ka cytugod, dasmitajā pasuokuma godadīnā „Latgaļu sāta” planavojūt plošu pasuokumu, aicynojūt iz skotuvis muzykys   grupys, kuru instrumentu kluostā ir kūkle.

Latgaļu sāta

Karteņuos – kūklātuoju saīts, foto Gatis Staprēns, Daiņs Mjartāns