Juoņa Šneidera i Guntara Gritāna izstuode “Maraṇasati. Latgales māju stāsti” ir div autoru redziejums par laiku, kas īvīš izmainis Latgolys sātu liktiņūs. Izstuodis koncepceja pyrmajā šaļtī, ruodīs, aicynoj reflektēt par aktualu problemu Latvejā – lauku izmieršonu. Naskaitamys pamastuos sātys šaļtim ir pat gryuši pamaneit – tuos nareši īskaun miļzeigi puorauguši kūki i suodi. Tok itūreiz izstuode ir par latvyskū sentimentu i nostalgeju.

2022. gods pavasarī i rudinī autori apmeklēja daudzys sātys Preiļu, Rēzeknis, Daugovpiļs i cytūs Latgolys nūvodūs. Tik rešūs gadīņūs tuos beja aizslāgtys i koč kū saredzēt varēja tik, ka īsavēre pa lūgu. Parosti durovys beja vaļā. Guntaram tei šaļtim beja redziešonuos otkon ar bierneibys vītom, atminis par cylvākim i nūtikšonom, Juoņam – refleksejis par tū, kai radzātū paruodeit gleznuos. Sevkurā gadīnī tei ir muokslinīka izteikti individuala interpretaceja par vītom, sātom i laiku. Izstuode ir veļtejums Latgolai, tuos cylvākim i autoru personisks viestejums par sev svareigom vierteibom. Tok, naizslādzūt vareibu, ka apmaklātuojim gleznys ar Latgolys sātu stuostim var rūsynuot ari tik sev zynomys i tyvys izjiutys.