Boņuks 2011: spylgtuokuo debeja literaturā

LaKuGa 25. Februars, 2012. gods 984
Latgalīšu kulturys Goda bolva „Boņuks 2011”. Šudiņ apsavērsim iz pyrmom reizem – nominaceju literaturys sadaļā „Spylgtuokuo debeja literaturā”.

Nominacejā „Spylgtuokuo debeja literaturā” izvirzeitys (alfabeta paradā):

Anita Mileika

Māreite Krasnobaja

Zaiga Lāce

 

 Anita Mileika

Nu Osyunys īt na tikai Osyunys evangelejs, pyrmais da myusu dīnu sasaglobuojušais latgalīšu rokstu pīmineklis. Nu Osyunys īt i jauna latgalīšu ailineica Anita Mileika (1987), kas sevi jau pīsacejuse literaturā cytu jaunūs storpā i itei pīsaceišona izaruodejuse gona veiksmeiga – Anita „Boņukam” izvirzeita na viņ par vīnu nu spylgtuokom debejom literaturā, nu ari nominacejā par lobokū latgalīšu dzeju 2011. godā. Anita studej filologeju Rēzeknis Augstškolā, ir pabeiguse Literarū Akademeju, kai ari Kinoškolā apgivuse kinu taiseišonys pamatys. Anitai pateik saule, prīžu syls i garbuza sāklys. Pārnejā vosorā Anita beja nūbraukuse iz Dīvturu nūmetni, kas jai lics vaira aizadūmuot par myusu folkloru.

#^#

siežu kolna pošā golā
treis dīnas kuopu
tān siežu i ar rūku pīturu kairū suonu
strāšnai dūrstej prosta sirdi
i ausīs stučinej ašnis

gar acim kai vysa dzeive puorskrīn ryža lopsa –

taitod laiks pīsaceļt
i īt medeibuos –

navaru izlemt da kuruos –

da tuos kurai sataniski korsta mīsa
voi da tuos kurai dvēsele

 

#^#

viestule. kam nibejs kur nibejs.

muns vuocu suņs vaira nastruodoj iz rūbežas
a veirīts kuru ļūbieju mani nūdeve
jiusim tī maņ līkās navā zīmu, da?

vokor atbrauču nu reigas
i vysu nakti kuknī kurevuoju.
nu reita zam poša mīga drupeit rauduoju.

kotrai pīktai upei veirīts taisa laivu.

a puorejuos bolti putyni paceļ dabasūs.

suni kas struodoj iz rūbežas redz
kai puorvad lelus grobus.

 

Vaira Anitys aiļu verīs:

http://lakuga.lv/2011/11/04/mileika/

http://lakuga.lv/2012/01/24/fotokartena-jauna-sivite-anita-mileika-ailis/

 

Māreite Krasnobaja

Māreite pārnejuo goda Andrejdīnuos īgive uzvarātuoja Uoksta capuri, kas ir augši atzeita muokslinīka simbols i aksesuars. Māreite īt nu Rēzeknis nūvoda Pušys pogosta, nu vaira asūt „atrūnoma”  Maltā ci Rēzeknē, kur Rēzeknis Augstškolā studej filologeju, jau ūtrū godu dorbojās Rēzeknis Augstškolys studentu teatrī „ĶerRa”. Māreitei pateik sports i dreiža dzeivuošona. Dzeja Māreitei ir puordūmu golds, iz kura jei izkluoj sovys dūmys rynduos i „uzservej” tuos cytim. Ir šaļts, kod saīt, ir – kod nasaīt. Kai soka poša jaunuo ailineica: „Es navaru apsasēst pi golda i nūlemt, ka tāņ es rakstiešu ailis. Tuos atīt pošys, es navaru nūsaceit tom dzimšonys šaļti. Tei vīnkuorši atīt. Vysvaira jau tod, kod puordūmuot daudzys lītys līk taišni tī cylvāki, kas ir apleik, jo tīši tod rūnās taidi kai dūmu secinuojumi.” Pyrmuos ailis pīraksteitys godūs 18, nu tī asūt bejuši tikai taidi dūmu uzplaiksniejumi, kurus tāņ puorskaitūt, poša cytu reizi i pasasmejāš par sevi. „Dzeja maņ ir ari dūmu puorkuortuošona. Ni valisprīca, ni aizaraušona. Gryuši pasceit. Cytu reizi tei rūnās piec cyta cylvāka aiļu skaiteišonys, kod „dzymst” kaidys puordūmys par izsaceitū ideju. Puorsvorā munuos ailēs „dzeivoj” sevdīnā sastūpami cylvāki, kurus ni vysi pamonom voi ari nagrybom pamaneit, kai ari sajiutys, kū jī manī izraisa.”

#^#

Suolejs iudiņs ir gryuts.

Suolejim cylvākim juopalīk zam golda.

Tai sacēje muna baba,

kurai suoļs storp grumbom īaudzs.

Skuobi uobuli laikā juonūvuoc nu kūka,

lai zeme naūž piec tryudim,

Kod namuokam nūturēt sulu.

 

#^#

Nataisns siluets

I drēbis gobols.

Bez gruntiešonys

Sasajaucās vysaiduos proporcejuos.

Kurā breidī cylvāks palīk par zvaigzni?

Piec dzeivis, pa celi aizejūt

 

#^#

Atej pi cylvāka ar laiku

Iz kaidu laiku.

Jau tai mes steivi zibini-

Atejam, pašķeistam i

izberam

palnus.

 

Zaiga Lāce

Zaiga Lāce ir Daugpiļs Universitatis studente nu Pušys. Zaiga par sevi soka: „Dzeja ir pretstats munai uorejai personeibai. Dzejā asu nūpītna un nūsvārta, deļtuo ka akcentu līku iz cylvāku īškejū pasauļu, jū izskotu, ka kab mainātu pasauļu, ir juosok pošam ar sevi. Maņ pateik uzturēt sevi kusteibā”.

#^#

Munai babai sorok jau seņ puori,
Bet iz dzeivi jei vēļ verās kuori.
„Baba, deļkam Tu mani vīnreiz buori,
Ka nu soldonumim maņ izkriss zūbi lyupai puori?”

Tagad siedi Tu kai ūga –
Skaista, sorkona, dašyuta pi krāsla kai pūga.
Verīs, verīs i soki, ka es jau lela…
Kaida lela?
Maņ vēļ tok smīkli ilgi īs par muļkeibom!
I deļ Tevis vysod byušu mozuo.
I Tu maņ – baba lobuo.

 

Vaira Zaigys aiļu verīs:

http://lakuga.lv/2012/01/13/tik-personiski-bezpersoniski/

 

 

Komentari slāgti.