Juoņs Keičs: Muna Latgola

LaKuGa 6. Juļs, 2017. gods Comments Off on Juoņs Keičs: Muna Latgola

Pīduovojam skaiteituojim Juoņa Keiča dzejūļus. Autors latgaliski dzeju roksta nu 2009. goda, ir publiciejīs “Olūtā”, “Tāvu zemes kalendarā”, “Katōļu Dzeivē”, kai ari Rēzeknis i Jelgovys dzejis almanahūs. Izdūti treis dzejūļu kruojumi – “Ar krusta zīmi dvēselē”, “Kad saules loks” i “Zvaigzne drīz nāks”.

Sauksme

Kod pruotā aizkleistu pa vītom,
Kur diervu, pļovu breineiba,
Tī atsaver maņ breinumzeme,
Kur pyrmī sūli – bierneiba.

Kai olūts būrzguļuodams lejās
Ar dzeda, babys puosokom,
Ar bārnu dīnu apskaidreibu,
Kas sūplok īt, koč namonom.

Tai gribīs sajust soltū dvašu,
Kur reitūs bosom kuojom īts,
I nūreibušam īvu smuordā
Ar raibim lipineišim skrīt.

Seņ dajiucs jau pi myura sīnu
I asfalta, kur bremzis kauc,
Caur īlu murdūni vēļ dzieržu,
Tī, tuolīnē, kaids mani sauc.

 

Muna Latgola

Latgola – puosoka muna
Veitulu sudobra zorūs,
Vosorys reiti kod zvona
Azaru dzilīnem puori.

Latgola – tāvaine muna
Seņdzīduotajuos dzīsmēs,
Pīgulis naktīs i gonūs,
Juoņu gunkuru līsmēs.

Latgola – bierneibys zeme
Naaizsnādzamuo, tuoluo,
Svečturu žuburūs sprīdi
Dzeivu padareit muolu.

Latgola – audaklys boltais
Mamenis austajūs rokstūs,
Zīmys vokorūs soltūs
Lauskam īsperūt pakšūs.

Latgola – putojūšs mīzeits
Tāva steipuotā kausā,
Kuru pylnu leidz molom
Dzērem iz laimis sausu!

Latgola – bazneicu zvoni,
Myusu mīļuotuo Muora,
Myužam vadynuos mani
Pasaceļt laikim puori!

 

Montuojums

Vuords, kas nu Dīva,
leipinej vysuos dzeļvērtis kruosuos.
Tys agruoks par Īsuokumu
i garuoks par vysainis atbaļsi.
Tys – viejā aizskanūša
uors radeita muzyka,
naaptveramā zeimeibā Ite,
saprūtameibā Tī.

Vuords, kas nu cylvāka,
nanūskrīn nikurīnē,
Tys napagaist par šņuocenim
i napuorsamej par meikstynuojumim.
Reizi izsaceitu,
vaira nadagaideit atsagrīžam.
Viņ puordzeivuot
šaļtim vareibys tryukst.

Oi, vuordus rodūšais cylvāk,
Dīva tīseibu maņtinīk!
Voi atmanej,
kai vari nūkaut,
tai vīglai, ar lyupom,
ar mēli?
Voi ari salikt pakuopīņus
Oltoram.

2012

 

Muna volūda

Muna volūda,
Ar muotis pīnu īzeistuo,
Voi gotovi caur tevi
Mes itū pasauli i sevi saprast?

Muna volūda,
Kai prīdis sakne seikstuo.
Daudz godu klusynuotuo,
A speitā skanūšuo i sadzierdātuo!

Muna volūda,
Par pūra bārza leiksti,
Par muotis cymdu rokstim,
Par tāva sastruoduotūs rūku gluostim…

Muna volūda,
Tu latgaliskuo, eistuo,
Tev lītīs tyukstūš bolsūs,
Kai dzīsmei rūtojūt, kas nagrib puorstuot.

Muna volūda,
Ar muotis pīnu īzeistuo,
Tev napagaist, tev dzeivuot,
Kab varātum caur tevi sevi atrast.

08.06.2010

 

Latgolys arhetips

Puče iz lūga
i bazneicys tūrni dabasūs –
tei pasaule myusu,
kurā es mūkūs,
kura tik bezgaleiga.

Kai gribīs
sagiut tevi aiz rūkys,
mīluo tu muna,
cīsšonys, lūbe i prīca,
i sasprīsteiba.

Puče iz lūga…
Par tevi pasaulī verūs.
Iz kotra muokuļa malenis
pārkiuņa laikā
atspeidums tovs.

Bazneicys tūrni.
Otkon kleruki zvona,
reita lyugšonai mūdynoj vysus,
tik vokora mīram
sorgeņgeļs kotram sovs.

Dīna piec dīnys
aizskrīn stykuona kuojom,
dzeivis musturi tai kai colonka auž.
Sirds paceļ spuornūs,
gribīs tū kasdīnu lauzt.

Puče iz lūga,
i bazneicys tūrni dabasūs…
Pīdūd, dzymtuo sāta muna,
nu teve pasaulī īmu,
vairs mane nasasaukt.

12.07.2009

 

Izdzīduot prīcu

Kungs, pavuici maņ tū dzīsmi,
Kai izdzīduot, pīsaceļt prīcu,
Es vuoļojūs pi Tovu kuoju
Te esmē sovā bez lītys.

Tū dzīsmi par volkotnīku,
Kas blūdej pa pasauļa celim,
I, atpaziņs grāku sovu,
Īt tyukstūšom miļu pi Tevim.

Treis mīsa, dag pādys kai gunī,
Par vātru, krusu i leitim,
Par vuojumu sovu, kas kryutīs,
Kab tecīni atrast iz Reitim.

Kungs, dzīdi par nūcejis gaismu,
Kur dvēselei vareibu smeļtīs,
Par putekļūs aizmierstū Goru,
Kū atrūnūt sevkurs var ceļtīs.

Kai pasauļa golā, kur lekmiņs,
Tu varieji saglobuot vysu,
Kab sakausēt varātu otkon
Maņ dvēseli kūpā ar mīsu.

Niu salasejs suokumu sevī,
Es pylns Tovys harmonejis,
Kas vysam dzeivajam Muote,
Kas izīt nu Mīlesteibys.

Kungs, padzīdi maņ tū dzīsmi,
Kab atsamūstu Tev rūkuos
I pījimtu nūlicīni
Kai nazkod Tu ierškiežu krūni.

2012

 

Reit – nabyus nikod

Pat nadūmoj,
reit – nabeja
i nabyus nikod,
tī pagaidom
tikai tukšums viņ,
bet Šudiņ – ir, i Vakar,
tai beja,
i vysūs laikūs tai byus,
deļtuo, formejūt
spāka vektoru Šudiņ
i veidojūt sevi,
der atguoduot,
ka tu,
taids kai tagad,
esi radeits
nu tovim Vakar,
i skume, ilgys, sapyni,
mīlesteibys guņs.
kai ari dvēselis karsme,
gon rostais, gon zaudātais –
tī vysi
veidoj tevi nu seve,
taidu,
kaids Šudiņ esi
tu…

 

Seņtebra dzīsme

Seņtebra sauleitis leits,
rudiņa smuords,
kruosainuos bierztolys klus.
Puori pamastim cīmim
munai skumeigai dzīsmei
puorliduot byus.

Seņtebra sauleitis mads
izšļaksteits jau,
dzaltonuos lopys viejs dzan.
Stuovūt Kriesleitis molā,
drusceit nūgaršuot tyka
tū ari maņ.

Seņtebra sauleitis byuds
dzintaru lej.
Zaltainys laseitis kreit.
Tik maņ dvēsele nūtreis,
tikai bolss munejs aizsmūk,
skanēs vēļ reit?

Seņtebra sauleitis prīca
pogolmā īt!
Taidu kai zeimi maņ dūd –
myužam naaizmierst sovu
dzymtū Latgolys molu,
sirdsmeiluokū.

06.10.2011

 

Mīlesteiba

Ir Mīlesteiba tai kai saulis gaisma,
Kas atspeid myužam, nasabeidz nikod,
Stuov puori kotrai myusu dzeivis dīnai,
Koč namonomai skrīn piec goda gods.

Nav lepneiba jai pījamama, slave,
Jei skaidra tai kai iudiņs olūtā.
Kai dardedze jei nosoj vysys kruosys
I zīduotīs ir vysod gotova.

Iz pasauļa nav attuolumu taidu,
Kū Mīlesteiba naspiej puorvarēt.
Iz naida atbiļd jei ar labesteibu
I puoridarejumus pīdūt spiej.

Ar jū var pīsaceļt nu vysu vuorgu,
Koč apleik skaudeiba i ļaunums viņ.
Kai Fenikss jei nu palnu augšanceļās,
Kab sasiļdeit myus varātu kasdīn.

Komentari slāgti.