Aicynoj saglobuot kūka lūgu apmaļu kvarbatkys

Aicynoj saglobuot kūka lūgu apmaļu kvarbatkys

Sagataveja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Vys bīžuok suocam sevi nūgiut pi dūmys, ka vacys i viesturiskys lītys ir vierteiba. Latgolys vacpiļsātuos tuos ir eista kūka sātys, kuru lūgu apmalis rūtoj kvarbatku roksti. Itī kūku lūgi kai arhitekturys i amatnīceibys montuojums stuosta par tautom, kurys dzeivuoja i dzeivoj regionā, atspīgelej jūs indentitati i tradicejis. Tī ir vysaidu tauteibu cylvāki: i pūli, krīvi, i ebreji, boltkrīvi, i ukraini i latgalīši. Reizē ar tū ari atsaškir lūgu apmaļu ornamenti i kruosuojums.

Kai Rēzeknis Muokslys i dyzaina vydsškolā ir varams vuiceitīs restauracejis izgleiteibys programā, jaunīši školuotuoju vadeibā dūdās ekspedicejuos, kab pieteitu vacūs kūka sātu lūgus. Kai nūruoda izgleiteibys programys vadeituojs i školuotuojs Andris Anspoks, unikalais kulturys montuojums suoc pagaist, partū ka itaidu sātu i reizē ar tū ari lūgu apmaļu dekorativūs kūkgrīzumu i rūtuojumu palīk mozuok. Tū var īvāruot pat vīna goda periodā. Vysbīžuok jaunī ci ari asūšī eipašnīki remonta laikā kūka kvarbatkys nūjam i sadadzynoj, vītā īlīkūt plastikatu. Nūvāruots, ka sātom, kurys palykušys bez saiminīku, kaidu šaļti vacuos lītys vēļ atsarūn sovuos vītuos, tok laika zūbs ci kaids vandaļs ar laiku juos iznycynoj.

Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys audziekni pyrma puors godu par ekspedicejis vītu izalaseja Rēzeknis vacpiļsātu, kur sātys tyka caltys 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokumā, ari 20.–40. godūs. Apsekojūt 50 sātys, sevkura īpazeistynuoja ar sovu stuostu. Tūs lūgus vys vēļ rūtoj ornamenti, tok puorsvorā ituos sātys ir biedeigā stuovūklī, eipaši lūgi. A. Anspoks atzyna, ka cīš prīcēja tuos sātys, kuru saiminīki restaurej vacuos lītys. Vīns nu pozitivuokūs pīmāru atrūnams Rēzeknis piļsātys eisuokajā īlā – Sinicina īlā 10. Sāta atjaunuošonys procesā nav pagaisynuojuse pyrmatnejū izskotu. Tys ir breineigs pīmārs, kod ir saglobuots i dieļu apšyvums, i lūgu kvarbatku roksts. Sinicina īla ir staraveru kulturys montuojuma vīta Rēzeknē, kur 19. godu symta vydā izaveiduoja staraveru kūpīna, vāluok tyka izcalts ari draudzis dīvnoms.

Kab saglobuotu vacuos kūka ākys, školuotuojs i jaunīši ari itūgod turpynuos ekspedicejis pa Latgolys piļsātom i aicynuos sorguot i saglobuot ituos unikaluos pērlis. Izaruoda, ka sāta ir 60 ci 100 godus vaca, jai ir sova kulturviesturiska vierteiba. vajadzeigs viņ nadaudz dorba i daudz mīlesteibys, kab jei atsadzeivuotu sovā senejeigajā lapnumā.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.