Tī Jiusim, kas vairuok voi mozuok sekoj leidza portalā LaKuGa atrūnamajai informacejai, jau gona daudz ir lasejuši par Adventu. Tuodeļ muna misija, aprokstūt pādejū – caturtū Adventa svātdini ir vysai apgryutynuota. Tymā pošā laikā itei svātdīna ir īpaša, jo īvoda pādejū nedeļu pyrma Kristus Dzimšonys svātkim, kuru breineiguo, ni ar kū nasaleidzynomuo nūskaņa jau ir jiutama.

Mādz saceit, ka catūrtajai Adventa svecei ir eiss myužs. Reizem saīt, ka tikai dažys dīnys pēc pādejuos svecis īdegšonys vyss šmukais vainags ir juojem nūst i juodūd vīta eglei! Tūmār nav lykuma bez izjāmuma i itymā godā mes varam izbaudeit pylnys vysys četrys Adventa nedelis. Kū tys nūzeimoj, duorgais katuoļ? Tikai tū, ka šūgod mozuok varam aizbyldynuotīs ar laika tryukumu, kab sagatavuotūs Zīmyssvātkim! Tymā skaitā arī goreigi.

Par lelu nūžālu juosoka, ka pādejūs godu desmytūs Adventa nūskaņa, leidz ar daudzom cytom svieteigom kristeigajom tradīcejom, ir gondreiž piļneibā iznycynuota. Vīneiguo tuos patvāruma vīta niu ir pošā olūtā, prūti, Bazneicā. Pi tuo vaineigs ir gon karojūšais ateisms, kas vairuok nakai pusi godsymta plūseja myusu un daudzys cytys kristeiguos zemis, gon arī bezatbildeigais un bezkauneigais liberalisms, kurš tymā pošā laikā viļteigi centēs attuolynuot nu kristeigajom pamatvierteibom puortykušū un nūsaceiti breivū Rītumu sabīdreibu, kurys daļa niu it kai asom arī mes ar vysom nu tuo izrītūšajom sekom, gon lobajom gon ari na vysai. Uzskaitūt šūs myusdīnu sabīdreibys sekularizacejys īmeslus, grybu uzsvērt, ka itī faktori ir svareigi, nu vys tik ir un palīk tikai i vīneigi uoreji.

Atškireibā nu sektom, kas ar smadzeņu skoluošonys paleidzeibu gryb sapulcynuot adeptu pyuļus, Bazneica līk uzsvoru uz personeibom. Bazneica ir breivu Dīva bārnu saime, par kurys daļu kliustam, pasateicūt kristeibai, kai arī kotrs personeigā veidā caur ticeibu atbyldūt Dīva žēlesteibai. Leidz ar tū ticeibys, kristeigū vierteibu kluotasameiba sabīdreibā ir atkareiga nu tuo, cik lelā mārā kotrs nu myusim asam vīnuoti ar Jezu. Tuodeļ nabyutu pareizi Adventu uztvert vīneigi kai jiusmeigi romantisku vainadzeņa periodu, bet gon dreižuok kai eistu goreiguos ceinis laiku. Atsķireibā nu Leluo Gavieņa, kod uzsvors teik lykts uz atsaceišonūs i askēzi, Advents ir vairuok pozitivs Dīva meklēšonys laiks, kod asam aicynuoti sev uzduovynuot vairuok klusuma, lyugšonai i puordūmom veļteita laika.

Skaiteituojs varātu vaicuot, deļ kuo bazneickungs šuos gudreibys kluosta tagad, pošā Adventa nūslāgumā. Pīminit, ka myusim vēļ ir vasala nedeļa! Sv. Ignācijs nu Lojolys, jezuitu ordeņa dybynuotuojs saceja, ka Dīvs napīcīšameibys gadejumā dažūs lyugšonu minotūs var dūt tik pat daudz žēlesteibu cik stuņdem ilgā lyugšonā. Leidz ar tū, nu Dīva puses verūtīs, laiks, voi šymā gadejumā nūsaceits tuo tryukums, nikaidu gryuteibu nasaguodoj. Vyss ir atkareigs tikai i vīneigi nu myusim pošim.

Deļ tuo grybu aicinot gūdojamūs skaiteituojus labi izmontuot pādejuos Adventa laika dīnys, lai varātu lobuok pīdzeivuot Zīmyssvātkus kai goreigys prīcys laiku. Lyugšona, svātūs Sakramentu pījemšona un lobi tyvuokmīlesteibys dorbi ir myusu goreiguos dzeives styurakmeņi. Adventa laikā tim ir īpaša “pīvīnuotuo vērteiba”, kuru žāl byutu naizmontuot.

Nu sirds nūvēleju vysim LaKuGys skaiteituojim svēteigu Adventa nūslāgumu, prīceigus Kristus Dzimšonys svātkus, kai arī Dīva svēteibu Jaunajam godam!

pr. Edgars Cakuls