Līvija Līpdruvīte

Adventa laiks

Bolts prīks nu sveceišu līsmem
Pret debesim ceļās.
Pruots aizmierst par bādom,
Par nadīnom vysom.
Niu kotrys ar ūtru doluos
Tamuos gaišuma dzierkstīs,
Kas acīs, kas sirdīs
Kai zvaigzneitis kvāloj.
Un dīnu palākums gaist.
Par gaismys bārnim,
Par gaismys storim
Gribīs byut,
Lai sauleitei puori
Kai eņgeļa spuorni
Svieteiba kluojās
Un myužam napagaist.

*

Augusts Egluojs

Zīmyssvātku naktī

Skuju smarža vysuos muojuos staigoj,
Bolts par vysu zemi kluojās snīgs.
Tymsa nakts, bet zvaigznis spūži zaigoj,
Steidz uz muojom kotrys celinīks.

Cylvāks, tu, kam dzeive trauksmis pylna,
Šūnakt skotus zvaigznem pretim ceļ,
Aizmierst šaubys, aizmierst vysys mūkys,
Smeļ šū gaismu, sovai dvēslei smeļ!…

Tici reitdīnai, un tici tai bez gola,
Dīzgon skumu tovā dzeivē kruots;
Šūnakt dzyma Tys, kū krystā kola,
Bet kas augšancēlēs apskaidruots.

Syla smarža vysuos sātuos staigoj,
Bārns pi egleitis ar sanu dzīsmi stuoj,
Zvaigznis, zvaigznis šūnakt spūži zaigoj,
Gaismys straumi puori zemei lej.

*

Andris Viejāns

Boltī sapni

Kur myusu aizguojušuos dīnys?
Kur esi pazudis, muns prīks?
Pi puorslys puorsla klusi sīnās,
Kreit vīgli Zīmyssvātku snīgs.

Kai meitys majā plauks īvys,
Kod laksteigolom nanuok mīgs.
Ar skustim bādys apsadz sīvys,
Kreit pāduos Zīmyssvātku snīgs.
Vēļ nuove smejās kara suortūs,
Nivīns tuos draudus napuorklīgs.
Stuov veiri Jaunuo goda vuortūs,
Kreit motūs Zīmyssvātku snīgs.

Un nūsapyutīs dubļu polūs,
Piec auzu kulis kumeļš zvīgs.
Dzan ausma orklu kolnu golūs,
Kreit voguos Zīmyssvātku snīgs.

Aiz kryumu ānom sliepās bīdi –
Kas tūs ar peicku prūjom trīks?
Kai boltūs sapnūs īvu zīdi
Kreit klusi Zīmyssvātku snīgs.

Kartenis: Viļānu nūvoda Mukuļu dzeraune 2009. goda zīmā.

Autore: Ilze Sperga