Izstuodis attaiseišona i jubilara sveikšona 17. februarī 15 stuņdēs.

Iņteress par gleznuošonu i vajadzeiba izsaceit sevi kruosā muokslenīkam roduos jau 6. klasē, kod pi zeimuošonys školuotuoja Kazimira Anspoka Rudzātūs pyrmū reizi paraudzeijs gleznuot oleja tehnikā, piec školuotuoja īsacejuma piečuok izsuocs vuiceibys Reigys lītiškuos muokslys vydsškolys Rēzeknis filialē.

Muokslenīkam tyva peizaža, klusuo doba, portrets realistiski impresionistiskā stilistikā. Autora dorbūs atsakluoj kai ījiuteigs dobys nūskaņu nianšu tvieriejs, smolks atmosferys i šaļts puorvierteibu analizātuojs. Kruosu pīlītuojumā sasnīgtuo breiveiba i atraiseiteiba ļaun paust filozofiskū vyspuorynuojumu, pīpiļdeitu emocionalitati, paruodeit boguoteigu dzeivis i dobys izjiutu.

Pošu reizi muoklsenīka paletē rūtojās vysvaira pasteļtūni lelā dažaideibā – nu maigom niansem leidz spieceigim kruosu akordim, nu naparostom attīceibom i koloritu vīglumu leidz rūtaleigam kruosu spūdrumam. Personiskī puordzeivuojumi īt ar jaunom emocionalom i gleznīcyskom koncepcejom, rodūšu potenču aplīcynuojums teik izsaceits sovpateigūs kompozicionalūs paralelismūs, kurūs saleidzynuoti asociativi īdarbeigu motivi fragmenti.

Semjona Antonova daiļradi raksturoj tradionalūs vierteibu nazyudameiba, realistiskūs muokslys principu pastuoveiba, jaunradis narimteiguo dzeivuotspieja. Dorbi ar sovu formys vīnkuoršeibu, vīglū puorskaitameibu apleicynoj sevi kai palīkūšu vierteibu, tī rūsynoj i aktivizej skateituoja dūmuošonu i estetizej pasauļa jutūne. Gleznys raksturoj kusteiba i mīrs, trikmīņs, drūsme i disciplina. Nūītuo ceļa givums – muokslenīku, skateituoju i kritiķu paustuo atzineiba.

Teksts: Irēna Vilčuka, muokslys zynuotneica

Semjons Antonovs dzims 1947. goda 19. februarī Preiļu rajona Rudzātūs. 1961. godā beidzs Rudzātu pamatškolu, 1965. godā – Rēzeknis lītišķuos muokslys vydsškolys Dekorativuos nūformiešonys nūdaļu.

Struoduojis par muyokslenīku nūformātuoju Rēzeknis Kulturys nomā, piļsātys uzjāmumūs i firmuos, teatra studejā „Joriks” kai scenografs mekliejs jaunys rysynuojumus tālaineibys paruodeišonai.

Kūpeiguos izstuodēs pīsadola nu 20. godu symta 60. godim, nu 1999. goda pīsadola kasgadejā Latgolys muokslenīku RUDIŅS dorbu izstuodē, 2006. godā kūpā ar meitu Jeļenu, dālu Aleksandru i mozmeitu Karīnu sataisiejs Antonovu saimis izstuodi, itei byus jau 7 muokslenīka personalizstuode.

Dorbi atsarūns Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojumā, privatkolekcejuos Reigā, Tallinā, Moskovā, Sanktpīterburgā.

Izstuode atvārta leidz 17. martam:
Ūtrdiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ – 10:00-17:00
Sastdiņ – 10:00-16:00
Svātdiņ, pyrmudiņ – slāgta
.
Īejis moksa: školānim i studentim Ls 0,20; pīaugušajim Ls 0,40; pyrma školys vacuma bārnim – breiva

Kartenis:

1. Semjons Antonovs „Adamovys azars” 2003, audaklys, olejs, 78×60 cm. A.Bondarenko foto
2. Semjons Antonovs „Zosnys mežs zīmā” 2011, audaklys, olejs, 50×65 cm. A.Bondarenko foto
3. Semjons Antonovs „Plyudi īt” 2011, audaklys, olejs, 50×65 cm. A.Bondarenko foto
4. Semjons Antonovs „Solam tyvojūtīs” 2011, audaklys, olejs, 57×67 cm. A.Bondarenko foto