Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Svietejūt pusopolu jubileju ci pīcgadi, 12. septembrī Rēzeknis nūvoda Rogovkā aizvadeita latgaliski rokstūšūs dzejnīku saceņseiba “Rogovkys dzejis voga”. Itūreiz tamā pīsadaleja deveni latgaliski rokstūši autori i kuplys apmaklātuoju pulks. Par saceņseibys uzvarātuoju žurejis i skateituoju kūpviertiejumā pīzeita Annele Slišāne, kura ir pyrmuo dzejneica, kas atkuortuotai tykuse par slama čempioni.

Vīna nu “Rogovkys dzejis vogys” tradiceju ir sevkura goda nūtikšonai daškiert sovu kruosu. Tai itūreiz tyka izalaseita sorkonuo i boltuo kruosa, kas īsarūtuoja nu telpys dekoraceju da puču buketu i pat pasuokuma vadeituoja kraklā. Taipoš jau tradicionali dzejis saceņseiba tyka sadaleita trejuos kuortuos. Pyrmajā pīsadaleja vysi deveni dalinīki, ūtrajā piec žurejis i skateituoju bolsuojuma tyka seši dalinīki, sovpus iz nūslāguma kuortu tyka treis dalinīki.

Dalinīkim beja juosagatavej teksti, kuri varēja byut vysaiduokys tematikys, styla i izteiksmis, tok golvonais nūsacejums palīk namaineigs – dzejūlim juobyut latgaliski. Itūreiz pīsadaleja deveni dalinīki: Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Elizabete, Laura Strode, Ņomuks i Rasma Svikle. Juosoka, ka kotram eistyn beja piļneigi atškireiga pīeja, kai nūskaiteit sovus atlaseitūs tekstus, ari kai uzastuošonu padareit atraktivuoku i radeit skateituojūs i žurejā pastyprynuotu interesi.

“Rogovkys dzejis vogā” itūgod 3. vītu dabuoja Latgolā mozuok dzierdāta personeiba, jaunais dzejnīks Ņomuks nu Daugovpiļs pusis, kurs jau pīredziejs dzejis slamūs Reigā i uorpus Latvejis, gūdolguotuo 2. vīta tyka Elizabetei, sovpus pi uzvarātuojis gūda tyka Annele Slišāne. Jai tei ir jau ūtruo uzvara “Rogovkys dzejis vogā”, kam 2023. godā jei 1. vītu daleja ar Vinsentu Kūkuoju.

Piec bolvys sajimšonys Annele Slišāne saceja, ka dzeja ir tei volūda, kurā mes varim stuosteit par vysu i taipoš ari varim vīns ūtru saprast. Jei pastreipuoj, ka, pa jai, itūgod vysi dalinīki beja cīši stypri, labi uzastuoja, dalinīku snāgumā asūt jiutamys jaunys vēsmis i atraktivitate, kas jū personeigi cīši uzrunuojuse. “Itūreiz es eistyn nabrauču iz itīni kai iz saceņseibom. Speciali navylku sorkonu sukni, kam muns mierkis beja kuplynuot, īvīst dažuodeibu i nūturēt sovu lineju, deļtam asu eipaši puorsteigta i patīsi prīceiga par taidu rezultatu,” tai Annele.

Vēļ vīna nu “Dzejis vogys” tradiceju ir īprīškejuo goda uzvarātuoja tekstu puorviersšona muzykā. Pārņ uzvarātuoja gūdā tyka Valija Platace, kurys tekstus muzykaluos skaņuos salyka grupa “Kei-Rei”. Pasuokuma vadeituoja Ērika Zepa izvaicuota, Valija saceja, ka jai nu sirds beja baist, kai tod juos teksti skanēs, cik labi voi nalabi tys var beigtīs. “Tys ir kai pīdzemdēt bārnu, jis izaug i aizīt sovā dzeivē, i patīseibā tu nikuo vairuok navari izdareit. Es niu vierūs iz tū bārnu i beju cīši laimeiga, ar munu bārnu vyss ir kuorteibā. Asu cīši prīceiga i pateiceiga, ka munus tekstus izpiļdeja jaunīši,” sajiutuos dalejuos Valija.

Vīna nu pasuokuma apmaklātuoju beja Evita, kura “Rogovkys dzejis vogu” apmeklēja pyrmū reizi. Jei soka: “Īprīškejūs godūs nasaguoja apmeklēt, niu juosoka žāļ, ka nasaguoja. Maņ eistyn patyka i beja prīca atsagrīzt latgaliskajā vidē, kurys kasdīnā varbyut drupeit tryukst. Tok ite šudiņ es eistyn nūgivu taidu latgaliskū vaibu.” Sovpus Ausma, kura da šam “Dzejis vogu” puora reižu beja apmekliejuse, pastreipuoja, ka, pa jai, kasgadeji radzama dalinīku izaugsme, taipoš ari poša pasuokuma izaugsme i kvalitatis latenis ceļšona. “Beja cīši gryuši izavielēt sovu simpateju, partū ka kotrys nu dalinīku beja tik dažaids i kotram sova ūdzeņa,” tai Ausma.

Literats i daudzmuokslinīks Raibīs, kurs ari pyrmū reizi apmeklēja “Rogovkys dzejis vogu”, saceja ka iz pasuokumu guojs bez koč kaidu gaidu. “Es asu apmekliejs cytus dzejis slamus i vīnkuorši gribieju apsavērt, kas te vyspuor nūteik, kai ļauds izapauž taišni “Rogovkys dzejis vogā”. Eistineibā deveni dalinīki – tys ir daudz. Cytuos vītuos na vysod var savuokt taidu skaitu, tod var saīt, ka četrim cylvākim juosaceinej trejuos kuortuos, kas ir drupeit smīkleigi. Maņ patyka tys, ka redziejom vairuokys jaunys sejis, jaunus tekstus, tok ari zynomuokus, vys seņ naradzātus dalinīkus,” tai literats Raibīs.

Vīna nu pīcu žurejis dalinīku beja Latvejis dzejis slamu kusteibys puorstuove, dzejneica Daniela Šalce. Jei pastuosteja, ka dzejis slamūs Reigys pusē žureja parosti ari izsoka sovus īsacejumus i komentarus, attīceigi jei beja gotova ari taidam žurejis dorbam, tok jai cīši patics ari Rogovkys formats, kur kotrys žurejis dalinīks individuali daškeire sovu nūviertiejumu. “Es klausejūs i saleidzynuoju, kai ir Reigā i kai – ite. Muns sacynuojums ir taids, ka ite teksti ir vaira saisteiti ar dobu, cikom Reigā ir taids izteikts urbans nihilismys i konceptualisys. Ite dzejnīki vaira runoj par dvēseli, par laukim, par dobu, maņ tys eistyn ruodejuos kai svaiga gaisa molks. Ari pošā nūtikšonā var cīši just, ka tuos organizatorim ryup vyss, kas nūteik, ir padūmuots par nūformiejumu, par lobu pasuokuma vadeituoju, pa munam – desmit nu desmit. I vēļ grybātu pastreipuot, ka dzeja ir vīns, tok izskaniejušuo muzyka ari beja fantastiska,” tai žurejis dalineica Daniela Šalce.

Sovpus Nautrānu kulturys centra pasuokumu organizatore Inga Vigule izsaceja sirsneigu paļdis tim, kas kotru godu dasasoka i pīsadola – na jau deļtuo, kab obligati uzvarēt, tok, kab byut kūpā i eistyn svieteit itū nūtikšonu kai svātkus. Ka nu nasaguoja apmeklēt “Dzejis vogu” voi ka gribīs vēļreiz ļautīs latgaliskajim tekstim i sajiutom, pasuokuma īrokstu var nūsavērt ITE.

Foto galerejis autore: Amanda Anusāne/ portals lakuga.lv