Roksta autore: Ilze Ūzuleņa (Ozoliņa), Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste

20. godu symta suokys Latgolys kulturys viesturē beja nūzeimeigu puormeju laiks. Cīši svareiga nūtikšona beja latiņu drukys aizlīguma atceļšona 1904. godā, kas deve vareibu otkon legali izdūt gruomotys i periodiskūs izdavumus latgalīšu volūdā. Latgolā suoce veiduotīs aktivuoka literaruo i sabīdryskuo dzeive, atsateisteja prese, izgleiteiba i teatris. Itymā laikā izauga latgalīšu inteligencis paaudze, kurys puorstuovi raudzeja nūstyprynuot latgalīšu volūdu i kulturu. Vīns nu nūzeimeiguokūs ituo laikmata darbinīku beja Ontons Skrynda (1881–1918) – dzejnīks, publicists, tulkuotuojs, folklorys vuociejs, akters i uorsts, kurū itūgod atguodojam 145 godu jubilejā.

Ontons Skrynda dzims 1881. gods 14. oktobrī Leiksnys pogosta Līpu Mukuonūs (niu Augšdaugovys nūvoda Vabalis pogosts). Jis dabuoja lobu izgleiteibu i studēja medicinu Pīterburgys Kara medicinys akademejā. Piečuok Skrynda palyka par zynūšu i profesionalu uorstu, vystik profesionaluo medicinys darbeiba nabeja vīneiguo juo dzeivis jūma. Jau jauneibā jis īsasaisteja latgalīšu kulturys i sabīdryskajā dzeivē.

Vīna nu Ontona Skryndys darbeibys jūmu beja cīši saisteita ar latgalīšu presi. Jau studeju godūs jis leidza dorbuojuos Pīterburgā izdūtajūs latgalīšu izdavumūs i studentu kulturys dzeivē. Nu 1906. gods juo dorbi tyka publicāti laikrokstūs “Gaisma” i “Drywa”. Jis izmontuoja ari pseidonimus I. Leidumnīks i Ceļaveirs. Presē Skrynda publicēja na tik dzejūļus, tok ari stuostus, tāluojumus, tulkuojumus i publicistiskus rokstus.

Nu 1908. gods Skrynda aktivai dorbuojuos laikrokstā “Drywa”. Sovūs rokstūs jis pīsavērse sabīdryski politiskim vaicuojumim, viesturei, etnografejai, kulturai i izgleiteibai. Juo publicistikā nūzeimeiga lūma beja latgalīšu nacionaluos pošapzinis veiduošonai. Skrynda skaiteja, ka volūda, izgleiteiba i kultura ir cīši saisteitys i ka tautys atteisteibai vajadzeiga aktiva pošu latgalīšu īsasaisteišona. Jis beja puorlīcynuots par latgalīšu volūdys nūzeimi i tuos tīseibom pastuovēt kai pylnvierteigai kulturys i literaturys volūdai. Partū juo darbeiba presē nabeja tik žurnalista dorbs – tei beja ari īsasaisteišona Latgolys kulturys i nacionaluos atmūdys procesā.

Vīns nu svareiguokūs Ontona Skryndys dorbu beja “Latvīšu volūdas gramatika”, kas izguoja 1908. godā Pīterburgā. Tuos tapšonā Skrynda sasadorbuoja ar volūdnīku Jāni Endzelīnu. Gramatika beja nūzeimeigs sūļs latgalīšu rokstu volūdys atteisteibā i nūstyprynuošonā. Tei beja dūmuota ari tim, kuri latgalīšu rokstu volūdu namuocēja, deļtuo skaidruojumi beja snāgti krīvu volūdā. Gramatikys nūzeime juoviertej tuo laika situacejis kontekstā. Latgalīšu rokstu volūda vēļ tik veiduojuos, deļtuo vajadzēja apkūpuot i apraksteit tuos lītuojuma principus. Skryndys dorbs paleidzēja veiduot pamatu latgalīšu literaturys, presis i izgleiteibys atteisteibai iz prīšku.

Dzeja i “Kūkle”

Koč i Ontona Skryndys poša dzejis montuojums nav cīši plots, juo nūzeime latgalīšu literaturā ir daudz leluoka par publicātūs dzejūļu skaitu. Eipaša vīta Skryndys darbeibā ir 1914. godā Rēzeknē izdūtajai “Kūklei”, kas teik skaiteita par pyrmū latgalīšu dzejis antologeju. Tuos sastateituojs i izdeviejs beja pats Ontons Skrynda, izmontojūt pseidonimu I. Leidumnīks. Antologejā tyka apkūpuoti vairuoku tuo laika latgalīšu autoru dzejis dorbi. Tamā beja īvītuoti ari Skryndys poša dzejūli, tymā skaitā “Vijoleite” i “Rudiņs”, kuri literaturys viesturē teik raksturuoti kai vīni nu pyrmūs muokslinīcyski nūzeimeigūs dzejūļu latgalīšu literaturā.

“Nadaudz mums dzīšmu, nalels myusu monts, bet tys tik īsuokums. Sastīps šuos “Kūklis” steigys, es dūdu jū tautys – dzīduotuojis rūkuos. Lai kūklej kas muok, lai muocuos, kas namuok,” tai par sovu dzejis antologeju 1914. godā soka pats Ontons Skrynda.

“Kūkle” palyka par sova laikmata latgalīšu literaturys kūpainys atspīgeļuojumu. Antologejā tyka apkūpuoti tuo laika popularuokūs autoru dorbi, tai saglobojūt tekstus, kas cytaiži varēja pagaist nu kulturys atminis. Antologejā kūpā beja 90 dzejis dorbu, sovutīs Skryndys dorbi tamā beja i originaldzejūli, i tulkuojumi. Daudzim “Kūkle” nūderēja ari par sova veida vuiceibu gruomotu – ābeci.

Skryndys dzejā bīži atrūnamys dzimtinis mīlesteibys, dobys, breiveibys i cylvāka īškejūs puordzeivuojumu temys. Juo dzejis volūda ir vysā vīnkuorša, skaidra i izteiksmeiga, deļtuo tei beja tyva plotuokai sabīdreibai. Dzejā jis na tik izsaceja sovys personeiguos izjiutys, tok ari atspīgeļuoja sova laikmata sabīdreibys nūskaņuojumu. “Kūklis” nūzeime beja ari praktiska. Tuos dzejūli tyka cylvāku kasdīnys dzeivē – tūs vuicejuos nu golvys, dzīduoja i izmontuoja vysaidūs kulturys pasuokumūs.

Skrynda i folklora

Na mozuok nūzeimeigs ir Skryndys īguļdejums folklorys saglobuošonā. Jis vuoce i pīraksteja tautysdzīsmis, tai saglobojūt latgalīšu tradicionaluos kulturys montuojumu. Itys dorbs turpynuojuos ari laikā, kod jis atsaroda uorpus Latgolys.

Jau 1900. godā Pīterburgā Emilis Melngailis nu Ontona Skryndys pīraksteja pyrmūs zynomūs latgalīšu daudzbaļseibys paraugus, tymā skaitā dzīsmis “Kam maņ beja bolta puke” i “Kam, mameņa, tu audzieji”. Kūpā Melngailis nu Skryndys pīraksteja ap 30 juo teiktu dzīšmu i melodeju. Itī materiali piečuok ītekmēja ari Melngaiļa muzykaluos volūdys atteisteibu.

Ari pats Skrynda beja aktivs folklorys vuociejs. Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv saglobuots ar jū saisteits arhivs, kurā ir 1590 folklorys vīneibys. Skryndys savuoktais folklorys montuojums ir nūzeimeigs ari myusu dīnuos. Augšdaugovys nūvoda folklorys kūpa “Dyrbyni” tū aktualizējuse, īrokstūt albumu “Ontona monts”, kura pamatā ir ar Skryndu saisteituos dzīsmis i melodejis.

Personeibys daudzpuseiba

Svareiga Ontona Skryndys darbeibys jūma beja ari teatris. Jis na tik interesiejuos par skotivis muokslu, bet pats tamā aktivi pīsadaleja. Pīterburgys latgalīšu kulturys vidē Skrynda dorbuojuos kai akters, tulkuoja lugys i pīlāguoja tuos latgalīšu skateituoju vajadzeibom. Jis nu krīvu i pūļu volūdys tulkuoja i lokalizēja lugys, tymā skaitā “Katreite”, “Pādējī divi rubli” i “Odums un Īva”. Ituos lugys tyka popularys latgalīšu pošdarbeibys teatru vidē.

Sūpluok kulturys darbeibai Ontons Skrynda beja uorsts. Jis beja vīns nu pyrmūs latgalīšu ar medika izgleiteibu i struoduoja par uorstu Krīvejis imperejis armejā. Pyrmuo pasauļa kara laikā jis piļdeja kara uorsta pīnuokumus, tymā skaitā dorbojūtīs froņtē.

Ontona Skryndys nūzeimi latgalīšu kulturys viesturē vysulobuok atkluoj juo darbeibys daudzpuseiba. Ar “Kūkli” Skrynda paleidzēja apzynuot latgalīšu dzeju kai patstuoveigu literaru paruodeibu. Ar publicistiku jis veicynuoja sabīdryskū dūmu i latgalīšu nacionalū pošapziņu. Ar sovu gramatiku jis paleidzēja nūstyprynuot latgalīšu rokstu volūdu, bet ar teatra darbeibu paplašynuoja latgalīšu volūdys lītuojumu publiskajā kulturys telpā. Sovutīs folklorys vuokšona ļuove saglobuot tautysdzīsmis i tradicionaluos kulturys vierteibys paaudzem iz prīšku.

Ontons Skrynda nūmyra 1918. gods 31. martā, byudams tik 36 godus vacs. Juo myužs beja eiss, tok juo padareitais pamete palīkūšu īspaidu iz Latgolys kulturys atteisteibu. Myusu dīnuos jū var skaiteit na tik par dzejnīku i publicistu, bet par vīnu nu tūs cylvāku, kuri paleidzēja izveiduot pošu pamatu latgalīšu literarajai i kulturys dzeivei.