Roksta autore: Ilze Ūzuleņa (Ozoliņa), Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste

1803. gods 13. novembrī Viļņā senejā, boguotā i dyžciļteigā Plāteru dzymtā pīdzyma Emileja Plātere. Jei beja Francišeka Ksavereja Plātera i Annys fon Molys vīneiguo meita. Pyrmī deveni dzeivis godi Emilejai paguoja Viļņā, kur saime dzeivuoja myusu dīnu viesturyskajā piļsātys centrā, Piļs īlā. Emilejis tāvs Francišeks Plāters beja bohemiska dzeivisveida pīkritiejs i nareši dzeivuoja breivi, vīglpruoteigi i izklaideigi. Vystik jis beja ari drūsmeigs i patriotiskys cylvāks. Par juo sovpateigū raksturu līcynoj kaida plotai apraksteita nūtikšona 1812. godā. Pyrma Napoleona armejis īīšonys Viļņā, Krīvejis karaspākam atsakuopūt, Francišeks, stuovūt iz sovys piļs balkona, aplaudēja aizguojiejim i sauce: “Laimeigu ceļu!” Par itaidu reiceibu Krīvejis armejis viersinīks deve pavieli iz jū saut, deļtuo grafam daguoja mudri pamest balkonu i nūsaglobuot muižys telpuos.

Nasaverūt iz tāva drūsmi i patriotismu, Francišeka i Annys saimis dzeivē tryuka salīdieteibys, mīlesteibys i uzticeibys sovā vydā. Lauluotūs attīceibys nabeja pīpiļdeitys i gona cīna pylnys. 1815. gods golā grafīne Anna, pīkususe nu veira dzeivisveida, kūpā ar meitu Emileju laidēs nu Viļnis pi rodu iz Leiksnys muižu. Tymā laikā Leiksna pīdarēja Emilejis tāva bruoļam Mihalam Plāteram.

Leiksnys muižā Emilejis audzynuošonā īsasaisteja ari radinīki – Mihals Plāters-Zībergs i juo sīva Izabella Helena Plātere-Zīberga. Emileja tyka audzynuota naparostā gorā, kas byutyskai atsaškeire nu tuo, kai parosti audzynuoja jaunys aristokratis. Jū moz interesēja tuo laika jaunītem rakstureiguos aizaraušonys – dejis, spēlis, graznys drēbis i sapyni par laulobom. Daudzi leluoku interesi jei izruodeja par viesturi, literaturu, patriotismu i tautu breiveibys ceiņom. Jei tyka audzynuota romantisma ideju i taidu nacionalūs varūņu kai Oduma Mickeviča i Tadeuša Kostjuško ītekmē. Eipaši jū aizruove stuosti par cylvākim, kuri ar īrūčim rūkuos ceinejušīs par sovys tautys breiveibu, tymā skaitā Žannu d’Arku. Juos ustobā sūpluok Žannys d’Arkys portretam atsaroda ari Kostjuško i cytu nacionalūs varūņu obrazeni. Emileja beja nūpītna, zynuotkuoreiga i apveļteita ar stypru grybys spāku. Juos izgleituošonā īsasaisteja vuocu guvernantis Frau Volf i Heru Dalvigs. Jei daudzi skaiteja, eipaši Johana Volfganga fon Gētis i Frīdriha Šillera dorbus, breivi runuoja fraņču i vuocu volūdā, spēlēja klavīris, vuicejuos viesturi i uorzemu literaturu. Emileja prota ari juot ar zyrgu i saut, kas 19. godu symta suoku aristokratiskai mārgai beja vysā naparosti. Jei izauga vidē, kurā tyka augstu vārtāta Pūlejis viesture, i juos literarūs varūņu vydā beja ari princese Vanda i Oduma Mickeviča “Gražina”. Emilejai beja interese par ruteņu i boltkrīvu tautys kulturu i daudzi ceļuoja pa myusu dīnu Pūlejis, Leitovys i Boltkrīvejis teritorejom.

Emilejis muote Anna nūmyra 1829. godā. Piec škieršonuos Francišeks Ksaverejs Plāters izveiduoja jaunu saimi i ar meitu Emileju vaira cīšus kontaktus nasaglobuoja. Emilejis dzeivis stuosts piečuok palyka plotai pazeistams Eiropā. Vīnu nu pyrmūs juos biografeju saraksteja laikabīdrys Jozefs Straševičs, i tei fraņču volūdā tyka izdūta Parizē 1835. godā. Vāluok par Emileju raksteja ari leitovīšu, pūļu i cytu tauteibu viesturnīki, rakstnīki i pietnīki. Jai veļteiti ari literari dorbi, tymā skaitā Oduma Mickeviča dzejūļs “Pulkveža nuove”.

Emilejis patriotiskū puorlīceibu vēļ vaira nūstyprynuoja nūtikšonys juos apleicīnē. 19. godu symta 20. godūs juos bruolāns Mihaels Plāters, studejūt Viļnis Universitatē, iz tāfelis pīraksteja: “Sveicynuota, 3. maja konstituceja!” Krīvejis imperejā itaids žests tyka skaiteits par pretvaļstisku darbeibu, i Mihaels kūpā ar cytim dūmubīdrim tyka arestāts. Viests par juo apcītynuošonu dzili satrīce Emileju.

Kod 1830. godā Emileja Leiksnys muižā izzynuoja par pūļu sasaceļšonu pret Krīvejis imperejis varu ci Novembra sasaceļšonu, jei nūsprīde aktivai īsasaisteit ceiņā par breiveibu. Jei apbraukuoja rodus i pazinis, aicynojūt gataveitīs sasaceļšonys suokšonai Leitovā i Boltkrīvejā.

1831. gods pavasarī, Aizgavieņa laikā, Emileja laidēs pi rodu Kūrzemē. Tī jei satyka sovus bruolānus Lucianu i Ferdinandu Plāterus, kuri tūlaik vuicejuos Krīvejis militarajā školā Dinaburgys cītūksnī. Ar jim kūpā beja ari jūs draugs i laikabīdrys Aleksandrs Ripinskis. Ituos sasatikšonys laikā Emilejai izadeve vīnuotīs ar puišim par tū, ka jī kūpā raudzeis uzbrukt i ījimt Daugovpiļs ci Dinaburgys cītūksni. Jūs plānūs ītylpa ideja, ka Emileja puļcēs sasaceļšonys dalinīkus pi Dinaburgys cītūkšņa, sovutīs militaruos školys audziekni – juos bruolāni – sagataveis vysu, kab cītūksni varātu ījimt nu īškpusis i attaiseitu golvonūs vuortus sasaceļšonys dalinīkim. Jaunīši cyts cytam deve zvārastu, ka ituos napruoteiguos idejis tiks realizātys cāla mierka vuordā, i īsvieteja Emileju bruninīku kuortā. Zūbyna vītā jaunīši Emilejai duovuoja nalelu medeibu blisi. Dinaburgys cītūkšņa ījimšona byutu svareigs pagrīzīņa punkts, kab veicynuotu sasaceļšonu Inflantejā. Tys beja na viņ nūzeimeigs strategiskais punkts, tok ari vīta, kur sasaceļšonys dalinīki varēja dabuot īrūčus i ekipiejumu, kas beja cīši vajadzeigi patriotiski nūskaņuotajim sasaceļšonys dalinīkim.

Daudzūs viesturis olūtūs par Emilejis i juos bruolānu legendarū sasatikšonys vītu, kurys laikā dzyma ideja par Dinaburgys cītūkšņa ījimšonu, teik skaiteita Leiksna. Tok Leiksna atsaroda Inflantejā, na Kūrzemē, tys ir, Daugovys kreisajā krostā, kur Plāterim-Zībergim pīdarēja cyti eipašumi – Bebra, Šlosberga i Dvīts. Taišni Dvīta muižā nūtyka itei liktineiguo sasatikšona. Dvīta muižys saimineica itymā laikā beja Jadviga Plātere-Zīberga, Kazimira Plātera-Zīberga sīva. Sovutīs Kazimirs beja Emilejis onkuļa Mihaila Plātera-Zīberga bruoļs, kurs kūpā ar saimi dzeivuoja Šlosbergys muižā.

1831. gods 29. martā Emileja, apsabruņuojuse, ar eisai apgrīztim motim i veirīšu drēbēs, kūpā ar divejim jaunim ceineituojim i adjutanti Mariju Prušinsku laidēs iz bruolāna Cezareja Plātera muižu Dusetūs. Piec misis jei uzrunuoja ļauds ar patriotisku runu, aicynojūt atbaļsteit pūļu bruoļus i ceineitīs par breiveibu. Jai pīsavīnuoja vaira par 500 cylvāku – ap 280 strieļnīku, 60 juotnīku i vairuoki symti kuojinīku. Emilejis vadeituo vīneiba dabuoja vairuokys uzvarys puor Krīvejis spākim pi Daugailim i Zarasim, tok Dinaburgys cītūksni ījimt naizadeve.

Pyrma 29. marta nūtikšonu Emileja uzaturēja sovys taņtis Bogumilys Plāteris sātā Antazavis muižā, Leitovā. Taņte Bogumila beja Kaspera Plātera, mārgys tāva bruoļa, atraite. 25. martā Emileja pamete Antazavis muižu, pamatūt taņtei zeimeiti, kurys saturam nasaveikšonys gadīnī beja juonūjam vysa veida aizdūmys i atbiļdeiba nu Emilejis Plāteris radinīku: “Ar itū viestuli aplīcynoju, ka iz šudiņ paradzātū pasuokumu mani nivīns nabeja mudynuojs, taišni ūtraiži – muna taņte mani nu ituo nūdūma raudzeja atrunuot. Es vadejūs nu sovys mīlesteibys pret tieveju. Kluotyn vēļ, byudama audzynuota vīntuleibā, nasaverūt iz tuo, jau nu bierneibys mani beja puorjāmuse dūma, ka nazkod īšu karā. Es tū pījiemu par sova veida parodumu, kam daudzus godus itei naparostuo dūma deļ jaunys mārgys mani vojuoja. Antazave, 25. martā. Emileja Plātere.”

1831. gods 17. majā Emilejis vīneiba ījēme Vilkumiru, myusu dīnu Ukmergi Leitovā, bet 5. junī pīsavīnuoja regularajai pūļu armejai, kuru vadeja generals Deziderejs Hlapovskis. Emileja jau beja palykuse zynoma Pūlejā, Leitovā i Boltkrīvejā, i par jū roduos daudzys legendys. Jū suoce saukt par jaunū Žannu d’Arku. Buntavnīku vadeiba jū īcēle par gūda komanderi 25. kuojinīku linejis pulkā. Jei pīsadaleja kaujuos pi Kaunis i Šauļu i par drūsmi tyka paaugstynuota kapteiņa pakuopē.

Kaids laikabīdrys par Emileju raksteja: “Itūs stuostu vydā mani vysuvaira aizkustynuoja tys, ka Emileja Plātere izpiļdeja sovus augstūs sūlejumus! Es jau īprīšk zynuoju, ka jei nasavylcynuos i kod daīs sasaceļšonys stuņde, jei na tik veļteis osorys i lyugšonys Dīvam, bet ari, nasaverūt iz sova dzymuma, dūsīs kaujis laukā ar īrūčim rūkuos.” Itī vuordi labi raksturoj tū, kai Emilejis laikabīdri vērēs iz juos drūsmi i apjiemeibu.

Kod Hlapovska spāki tyka sadaleiti, Emileja atsasaceja laistīs iz Pryusejis rūbežu i nūsprīde kūpā ar bruolānu Cezareju raudzeit sasnēgt Varšavu. Jei paziņuoja: “Lobuok miert ar gūdu, nakai beigt ar taidu kaunu.” Vystik garuo puorguojīņa laikā Emileja saslyma. Bezmīgs, bods, soltums i kara brīsmis beja nūpītnai īdroguojuši juos veseleibu. Jei vaira naspieja turpynuot ceļu, deļtuo bruolāns Cezarejs ar draugim pamete jū zemnīku sātā Justinovys solā. Piečuok Emileju puorvītuoja iz Ignateja Ablamoviča muižu, kur jei tyka aizdūta par jaunu bārnu školuotuoju. Ite jei pavadeja sovys pādejuos dzeivis dīnys. Kab sorguotu juos veseleibu, suokumā jai natyka stuosteits par sasaceļšonys nasaveikšonu. Kod 1831. gods oktobra beiguos jei izzynuoja par Varšavys krisšonu, itei viests naatgrīzeniskai sagruove juos goru.

Emileja Plātere nūmyra 1831. gods 23. decembrī tikai 25 godu vacumā. Juos miersteiguos atlīkys tyka paglobuotys Kapčamiestē, Leitovā, kur juos kops ir sasaglobuojs da myusu dīnu.

Plāteru-Zībergu dzymta

Emilejis Plāteris dzeivis stuosts ir cīši saisteits ar senejuos Plāteru dzymtys viesturi. Plāteri nu Brēlis ci von dem Broele, genannt Plater, piec 1803. gods ari Plāteri-Zībergi, beja seneja vuocbaļtīšu izceļsmis dzymta, kas 14.–15. godu symtā puorsacēle iz Livoneju i piečuok izaplateja ari Leitovā, Pūlejā i Krīvejā.

Dzymta cālusēs nu Brēlis Vestfalenē Vuocejā. 14. i 15. godu symtā vairuoki tuos lūcekli īsastuoja Vuocu ordenī i izceļuoja iz Livoneju. Dzymtys puorstuovi ījēme nūzeimeigus omotus Livonejis i Pūlejis-Leitovys viesturē. 1306. godā Alberts Plāters beja Cāsu komturs, 1430. godā Venemars Plāters beja Grūbenis fogts i piečuok Livonejis ordeņa maršals. Heinrihs Plāters beja Daugovpiļs komturs nu 1510. da 1525. goda, bet Frīdrihs Plāters beja Livonejis landmaršals i Livonejis syutnis pi Romys pavesta Leona X.

Piec Livonejis sadaleišonys 16. godu symta vydā Plāteru dzymtys puorstuovi dabuoja plašus eipašumus. Jūs piecteči tyka par īvārojamim zemis eipašnīkim Latgolā i Sielejā. Sūpluok Hodkevičim, Sapegom, Borhim i Hilzenim Plāteri beja vīni nu leluokūs zemis saiminīku itymā regionā. Dzymtys puorstuovi ījēme augstus omotus Pūlejis-Leitovys kūpvaļstī, bet 18. godu symtā dzymta dabuoja ari magnatu statusu. Seši tuos puorstuovi palyka par Senata lūceklim. Eipaša nūzeime Pūlejis Livonejā beja Daugovpiļs starostys omotam, kū Plāteri bez puortraukuma ījēme nu 1670. goda.

Vīns nu nūzeimeiguokūs dzymtys puorstuovu beja Jans Ludviks Plāters – Daugovpiļs starosta, Inflantejis vaivods i syutnis Varšavys Seimā, saukts par Livonejis patriarhu. 1729. godā jis tyka par Kruoslovys muižys saiminīku i padareja tū par nūzeimeigu Latgolys kulturys centru. Juo dāls Konstantijs Ludviks Plāters apsaprecēja ar kņazi Augusti Oginsku, bet jūs jaunuokais dāls Augusts Hiacints Plāters pabeidze Kruoslovys muižys kungu sātys ceļtnīceibu. 1803. godā Kruoslovys grafs Mihals Plāters apsaprecēja ar bejušuo Inflantejis vaivoda meitu Izabellu Helenu Zībergu, pījamūt pavuordi Plāters-Zībergs. Jim beja treis dāli i sešys meitys, bet jūs dālam Heinriham beja 14 bārnu. Da 1920. gods agraruos reformys Plāteru-Zībergu dzymtai pīdarēja Leiksnys, Kazimirišku, Bebrinis, Piļskaļnis, Kolupa i Arendolis muižys.

Plāteru dzymtys puorstuovi beja nūzeimeigys personeibys na tik politikā i militarajā jūmā, bet ari kulturā, zynuotnē i sabīdryskajā dzeivē. Dzymtys īvārojamuokūs puorstuovu vydā beja militarists Gotards Jans Plāters, Livonejis vojevoda Jans Andžejs Plāters, Leitovys galma maršals Ferdinands Fabians Plāters, Inflantejis vojevoda Jans Ludviks Plāters, Mstislavlis vojevoda Konstantijs Ludviks Plāters, Kostjuško sasaceļšonys dalinīks Ludviks Augusts Plāters, viersinīks, viesturnīks i geografs Stanislavs Plāters, zemis eipašnīks i zoologs Odums Antonijs Plāters, Novembra sasaceļšonys dalinīks Lucians Stanislavs Plāters, dobys zynuotnīks Mihals Plāters-Zībergs, Janvara sasaceļšonys dalinīks Leons Plāters, Pūlejis Nacionaluo muzeja Rapersvilā dybynuotuojs Vladislavs Plāters, arheologs Odums Alfreds Plāters, sabīdryskuo darbineica i pedagoge Cecileja Plātere-Zīberga, arhitekts Zigmunts Plāters-Zībergs i šahists Kazimirs Plāters.

Itymā dzymtys viesturis kontekstā eipaša vīta ir Emilejai Plāterei, kura palyka par vīnu nu spūdruokūs Novembra sasaceļšonys simbolu. Plāteru dzymtys viesture Leiksnā i Latgolā ir cīši saisteita ar Eiropys politiskajim i kulturys procesim. Ituos dzymtys puorstuovi godu symtu gaitā bejuši karaveiri, politiki, zemis eipašnīki, zynuotnīki, kulturys i sabīdryskī darbinīki. Sovutīs Emilejis Plāteris dzeivis stuosts itamā plotajā dzymtys viesturē izaceļ ar eipašu spāku. Jei, atsasaceidama nu aristokratiskuos dzeivis prīškrūceibu, izalaseja ceiņu par breiveibu i tyka par Novembra sasaceļšonys simbolu. Saikne ar Leiksnu, kur jei izauga i dabuoja sovus patriotiskūs idealus, padora itū vītu eipaši nūzeimeigu kai Emilejis Plāteris biografejā, tai Latgolys viesturē. Leiksna i Plāteru-Zībergu dzymtys montuojums atguodynoj par laikmatu, kurā personeiguo drūsme, patriotismys, izgleiteiba i pīdareiba sovai viesturyskajai telpai palyka par nūzeimeigim cylvāka dzeivis izvielis faktorim. Partū Emilejis Plāteris stuosts i Plāteru-Zībergu dzymtys viesture nav tik paguotnis līceiba. Tī ir byutyska Latgolys viesturyskuos atminis daļa, kas saista Leiksnu ar leluokom Latvejis, Leitovys, Pūlejis i Eiropys viesturis nūtikšonom.