Dzeive kai dzīsme
Juoņs par sevi soka, ka ir pastuoveigi – maineigais Maltys pogosta īdzeivuotuojs, kurs bīži migrej i vuicuos Rēzeknis Augstškolys Inženeru fakultatē. Īdvesme ailem īt nu apleicejim cylvākim, dobys i poša izjiutom, kur, vysam sasamaisūt, saeimūt loba aiļu augzeme.
Pa manim, kotram cylvākam ir sova dzeivis dzīsme – vīnam tei ir balade, cytam otkon vacūs dzīšmu i klausietuokūs Topu remikss, a cytam – “Kai taidu var vyspuor klauseitīs?!” Tai mes i dzeivojom, kotrs ar sovim mažorim i minorim – kotrs ar sovu ritmu…
***
Ar dzīsmi pa dzeivi
Sūļojūt vīnā ritmā
Ar kotru bungu sitīni
Ar kotru basa spierīni
Pa auss dziļuokim tunelim
Kotra osuoka nūts
Dzeivis gryuteibys
Bez jom dzeive vaira nav dzeive
Vīņ puorsoldona kompota kruška
Kotra jiutami plyustūšuo skaņa
Tī breiži piec labi padarāta dorba
Ci paradīzis vīteņu baudeišonys
Kas nu kurai sirdei meiluoks
Kotrs vuords
Iz dzīsmis izdzīduotais
Tei jau pošu myusu runa
Klusumā ar sevi
Cylvākūs
Kū zynom – dūmojom
Pīdzīduojums atkuortojūšais
Vysi tauriņu efekti
Kai i kotrai dzīsmei izklausātai
Saprostai ci nasaprostai
Sovs suokums i sovys beigys
Taipat kai cylvākam
Pyrmuo gaisma acīs
I pādējais saulisrīts…
***
Beiguos nūklust dzīsme
I nūklust cylvāka sirds…
.
