Izdavumā īkļauti ap 4000 vuordu i tūs puornasumi iz latvīšu volūdu, latgalīšu personvuordi kai ari 2007. godā apstiprynuotī „Latgalīšu raksteibys nūsaciejumi”.

Ideja par vuordineicu Valentinam roduos, kod pasaruodeja juo pyrmuos ailis latgaliski i kūpā ar Oskaru Seikstu izguoja pyrmais aiļu kruojums „Seppuku iz saulis vādara” (1995) i romans „Valerjana dzeive i redzīni” (1996) – daudzi sasateikūt asūt vaicuojušs par atsevišku latgalīšu vuordu nūzeimi i daguojs stuosteit skaidruojumu. Taipat itū dūmu pastirpynuoja dorbs ar studentim Daugovpiļs Universitatē nu 1993. goda vuicūt dažaidus prīkšmatus saisteitus ar latgalīšu literaturu i Latgolys kulturys viesturi. Seviška viereiba vuordu atlasē likta iz 20. godusymta 20. godūs drukuotim tekstim – kai pīļaun autors, tod latgalīšu identitais etalons varātu byut taišni tī godi.

Vuordineicā atrūnomi gon vysim i tuoli zynomi vuordi, gon taidi, par kurim autoram ir aizdūmys, ka tūs lītuojs varātu byut tik vīns ci puora cylvāku. Kai izdavuma prīškvuordā nūruoda Ivars Magazeinis (Juoņs Ryučāns) pots Valentins Lukaševičs vuordineicu sauc „par naakademiska tipa dorbs, kuru jis sastatiejs na kai volūdnīks, nu „viņ” kai entuziasts, literats i literaturzynuotnīks vīnā personā”.

Valentins Lukaševičs car , ka „itys kuldys formata izdavums var nūderēt studentim i školānim, kuri skaita latgalīšu daiļliteraturu, folklorys i etnografejis ekspediceju dalinīkim, tei īsadarātu ari turista, kurs apceļoj Latgolu, komplektā”, taipat ir klusa cereiba, ka „ar vuordineicu byus koč kai/koč cik paleidziejs Latgolys literatim, školuotuojim, iņteresentim, kurūs iņteresej cytaiži latviskais.”

Vuordineica ir nūpārkama ari pošu šaļti leidz 4. martam Kīpsolā nūteikūšajā Latvejis Gruomotu izstuodē 2012 “Latgolys Studentu centra” sataiseitajā latgalīšu gruomotu i muzykys īrokstu stendā.